Knuts Skujenieks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Knuts Skujenieks
Knuts Skujenieks
Personīgā informācija
Dzimis 1936. gada 5. septembrī (77 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, tulkotājs
Valoda latviešu valoda
Rakstīšanas laiks kopš 1950
Žanri dzeja, atdzeja, kritika

Knuts Skujenieks (dzimis 1936. gada 5. septembrī) ir latviešu dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā, bet bērnību pavadījis netālu no Bauskas. No 1954. līdz 1956. gadam studējis Latvijas Valsts universitātē. Pēc tam iestājās Gorkija literatūras institūtā (Maskavā), kuru absolvēja 1961. gadā. 1962. gadā tika apsūdzēts par pretpadomju propagandu un par to notiesāts uz 7 gadiem Mordovijas lēģeros.[1] Savu pirmo dzejas krājumu viņš varēja publicēt tikai 1978. gadā. 1989. gada 6. jūnijā tika reabilitēts. 1995. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Skujenieks divreiz saņēmis Literatūras gada balvu - 2001. gadā par labāko atdzejas grāmatu un 2010. gadā par mūža ieguldījumu literatūrā.

Viņa darbi ir atdzejoti zviedru, ukraiņu, armēņu, lietuviešu, angļu, krievu un citās valodās. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā.

Pats viņš ir atdzejojis no ukraiņu, spāņu, grieķu, lietuviešu, somu, zviedru, dāņu un poļu valodas.

Bibliogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu krājumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lirika un balsis. Rīga: Liesma, 1978 [arī atdzeja]
  • Iesien baltā lakatiņā. Rīga: Liesma, 1986.
  • Sēkla sniegā. Dzejoļi 1963-1969. Rīga: Liesma, 1990.
  • Mūsu dzīve nokalpotā. Rīga: Nordik, 2007.

Citi krājumi un izlases

  • Kā putu zīmes. Rīga: Teātra anekdotes, 1992.
  • Mūžīgs pusmēness. Rīga: Teātra anekdotes, 1993.
  • Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm. Rīga, 1994.
  • Patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā. Rīga: Likteņstāsti, 1996.
  • Līdz kailai rokai. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996 [izlase]
  • Parkā par solu. Rīga: Likteņstāsti, 1997.
  • Tagad es esmu Aleksandrs. Rīga: Neputns, 2006.
  • Nekā personīga. Rīga: Neputns, 2010.
  • Poga. Rīga: Neputns, 2011.
  • Simts. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011.
  • Kārtis: virtuāls ceļojums caur dzeloņdrātīm [kopā ar Bruno Javoišu]. Rīga: Neputns, 2013.

Literatūras kritika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Paša austs krekls. Rīga: Liesma, 1987.

Kopoti raksti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Raksti 8 sējumos. Rīga: Nordik, 2003-2008.

Atdzejojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Volts Vitmens. Zāles stiebri (līdzautors). Rīga: Neputns, 2011.
  • Bengts Bergs. No meža tu esi nācis. Rīga: Mansards, 2008 [zviedru].
  • Kipras dzeja (kopā ar U. Bērziņu). Rīga: Adria, 2007 [grieķu].
  • Sigits Geda. Sokrats runā ar vēju. Rīga: Tapals, 2005 [lietuviešu].
  • S.J. Ļecs. Nesaķemmētas domas: aforismi. R.: Tapals, 2004 [poļu].
  • Dziesma, ej viegli pa manu sirdi: XX gs. Eiropas tautu dzeja oriģinālos un atdzejojumos. Rīga: Tapals, 2001.
  • B. Andersens. Svantes dziesmas. Rīga: Atēna, 1999 [dāņu].
  • Ingera Kristensena. Tauriņu ieleja. Rīga: Atēna, 1998 [dāņu].
  • K. M. Belmans. Dziesmas, vīns un mazā nāve. Rīga: Nordik, 1997 [zviedru].
  • 101 dziesma par mīlestību 27 balsīs: Eiropas tautu tautasdziesmas. Rīga: 1995.
  • Arfas vara: skandināvu viduslaiku balādes. Rīga: Nordik, 1994.
  • E. Lēnrots. Kanteletara jeb somu tautas senās dziesmas un balādes. Rīga: Nordik, 1993.
  • Dziesmu dziesma. Rīga: Zinātne, 1993 [senebreju].
  • Zeme cēla zāli: lietuviešu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1986.
  • Ābelīte: poļu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1984.
  • Gustavs Frēdings. Ģitāra un ermoņika. Rīga: Liesma, 1983.
  • Tilts pār Artu: grieķu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1981.
  • Gabriela Mistrāla. Vīnspiede. Rīga: Liesma, 1977 [spāņu].
  • Janis Ricos. Liecinājumi. Rīga: Liesma, 1977 [grieķu].
  • Šopovs A. . Ugunsmīlestība. Rīga: Liesma, 1974 [maķedoniešu].
  • N. Giljēns. Sensemaijā. Rīga: Liesma, 1974 [spāņu].
  • Desanka Maksimoviča. Es prasu žēlastību. Rīga: Liesma, 1972 [serbu].
  • Federiko Garsija Lorka. Kliedziens. Rīga: Liesma, 1971 [spāņu].
  • O. Župančičs. Bezmiegs. Rīga: Liesma, 1971 [slovēņu].
  • Ļesja Ukrainka. Pērkona māsa. Rīga: Liesma, 1970 [ukraiņu].
  • Pasaules tautu lirika. Rīga: LVI, 1959 [līdzautors].

Pētījumi par Knutu Skujenieku[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Rokpelnis. Smagi urbjas tinte: grāmata par Knutu Skujenieku. Rīga: Pētergailis, 2006.

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]