Košice

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Košice
Košices katedrāle
Košices katedrāle
Ģerbonis: Košice
Ģerbonis
Košice
Red pog.png
Košice
Koordinātas: 48°43′02″N 21°14′58″E / 48.71722°N 21.24944°E / 48.71722; 21.24944Koordinātas: 48°43′02″N 21°14′58″E / 48.71722°N 21.24944°E / 48.71722; 21.24944
Valsts Karogs: Slovākija Slovākija
Apgabals Košices apgabals
Apriņķis Košice I, II, III, IV
Pilsētas tiesības 1290
Platība
 - Kopējā 242,768 km²
Augstums vjl 214 m
Iedzīvotāji (2013)
 - kopā 239 797
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.kosice.sk/
Skats no Košices katedrāles torņa uz Košices valsts teātri un galveno ielu

Košice (slovāku: Košice) ir Slovākijas otrā lielākā pilsēta. Atrodas valsts austrumos pie Hornādas upes. Košices apgabala centrs. Slovākijas Konstitucionālās tiesas mītnes vieta. Saglabājies relatīvi liels vēsturiskais centrs.

Vēsturiski pazīstama ar savu ģerboni. Tas piešķirts 1369.gadā un ir pirmais ģerbonis Eiropā, kas piešķirts pilsētai.

Katru gadu oktobra mēneša pirmajā svētdienā notiek Košices maratons - vecākais tradicionālais maratons Eiropā (no 1924.gada). Kopš 1962. gada pilsētā bāzēts arī hokeja klubs HC Košice, kas divreiz izcīnījis Čehoslovākijas, bet sešreiz - Slovākijas čempiones titulu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 11. gadsimta līdz pat 1918.gadam Košice ietilpa Ungārijā. Rakstos pilsēta pirmoreiz minēta 1230.gadā. Atrazdamies ceļu krustojumā, tā ātri kļuva par Slovākijas (toreiz Augšungārijas) austrumdaļas galveno pilsētu. 1369.gadā tai tika piešķirts ģerbonis - pirmais pilsētas ģerbonis Eiropā.

1374. gadā Ungārijas un Polijas karalis Lajošs I Lielais Košicē izdeva Košices privilēgija, kura atļāva tronī kāpt Lajoša meitai Jadvigai. 15. gadsimtā Košice (ungāru pilsētas nosaukums Kaša (Kassa)) spēlēja vadošo lomu Pentapolitānā - galveno Ausrumslovākijas pilsētu savienībā.

17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā Košice bija ungāru nacionālā varoņa Ferenca II Rākoci sacelšanās pret Hābsburgiem galvenais centrs.

1918.gadā Košice iekļāvās Čehoslovākijas sastāvā. 1919.gadā Košice īsu brīdi bija Slovākijas Sociālistiskās Republikas galvaspilsēta.

Otrā pasaules kara laikā, saskaņā ar Vīnes arbitrāžām, Košice iekļāvās Ungārijas sastāvā. Pēc kara Košice tā atkal tika piešķirta Čehoslovakijai. 1945. gada aprīlī Kosīcē tika nodibināta PSRS atbalstīta valdība, kas vēlāk pārņēma varu valstī.

No 1993. gada - neatkarīgās Slovākijas sastāvā. 2013. gadā Košice kopā ar Marseļu bija Eiropas kultūras galvaspilsēta statusā.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā atrodas liels kompānijas U.S. Steel metalurģiskais kombināts.

Celtnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Austrumslovākijas galerija (Východoslovenská galéria) (1779) (bij. rātsnams)
  • Bendes bastions (ap 1500) ar Rākoci memoriālo māju
  • Sv. Elizabetes doms (Dóm sv. Alžbety) (1378-1508) - gotiska katedrāle, Fernca II Rākoci kaps
  • Košices Valsts teātris (Štátne divadlo Košice) (1879-1899) - neobaroks

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc nacionālā sastāva 73.8% no pilsētas iedzīvotājiem ir slovāki. Pēc reliģiskās piederības - katoļi (45 %), nereliģiozi (16,6 %), grieķu katoļi (6,12 %).

Košice ir šveiciešu tenisistes Martinas Hingisas (Martina Hingis, 1980), ungāru rakstnieka Šāndora Mārai (Márai Sándor, 1900 - 1989), ungāru politiķa Ferenca Sālaši (Szálasi Ferenc, 1897-1946), politiķa Rūdolfa Šustera (Rudolf Schuster, 1934) dzimtā pilsēta.

Pilsētā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]