Košice
| Košice | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Košice | |||
 Košices katedrāle | |||
| |||
  Košice | |||
| Koordinātas: 48°43′02″N 21°14′58″E / 48.71722°N 21.24944°EKoordinātas: 48°43′02″N 21°14′58″E / 48.71722°N 21.24944°E | |||
| Valsts |
 Slovākija | ||
| Apgabals | Košices apgabals | ||
| Apriņķis | Košice I, II, III, IV | ||
| Pilsētas tiesības | 1290 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 242,768 km2 | ||
| Augstums | 214 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1][2] | |||
| • kopā | 229 040 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Košice Vikikrātuvē | |||
Košice (slovāku: Košice) ir Slovākijas otrā lielākā pilsēta. Atrodas valsts austrumos pie Hornādas upes. Košices apgabala centrs. Slovākijas Konstitucionālās tiesas mītnes vieta. Saglabājies relatīvi liels vēsturiskais centrs.
Vēsturiski pazīstama ar savu ģerboni. Tas piešķirts 1369. gadā un ir pirmais ģerbonis Eiropā, kas piešķirts pilsētai.
Katru gadu oktobra mēneša pirmajā svētdienā notiek Košices maratons — vecākais tradicionālais maratons Eiropā (no 1924. gada). Kopš 1962. gada pilsētā bāzēts hokeja klubs HC Košice, kas divreiz izcīnījis Čehoslovākijas, bet sešreiz — Slovākijas čempiones titulu.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 11. gadsimta līdz pat 1918. gadam Košice ietilpa Ungārijā. Rakstos pilsēta pirmoreiz minēta 1230. gadā. Atrazdamies ceļu krustojumā, tā ātri kļuva par Slovākijas (toreiz Augšungārijas) austrumdaļas galveno pilsētu. 1369. gadā tai tika piešķirts ģerbonis — pirmais pilsētas ģerbonis Eiropā.
1374. gadā Ungārijas un Polijas karalis Lajošs I Lielais Košicē izdeva Košices privilēģiju, kura atļāva tronī kāpt Lajoša meitai Jadvigai. 15. gadsimtā Košice (ungāru pilsētas nosaukums Kaša (Kassa)) spēlēja vadošo lomu Pentapolitānā — galveno Ausrumslovākijas pilsētu savienībā.
17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā Košice bija ungāru nacionālā varoņa Ferenca II Rākoci sacelšanās pret Hābsburgiem galvenais centrs.
1918. gadā Košice iekļāvās Čehoslovākijas sastāvā. 1919. gadā Košice īsu brīdi bija Slovākijas Sociālistiskās Republikas galvaspilsēta.
Otrā pasaules kara laikā saskaņā ar Vīnes arbitrāžām Košice iekļāvās Ungārijas sastāvā. Pēc kara Košice tā atkal tika piešķirta Čehoslovākijai. 1945. gada aprīlī Košicē tika nodibināta PSRS atbalstīta valdība, kas vēlāk pārņēma varu valstī.
Kopš 1993. gada — neatkarīgās Slovākijas sastāvā. 2013. gadā Košice kopā ar Marseļu bija Eiropas kultūras galvaspilsētas statusā.
Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsētā atrodas liels kompānijas U. S. Steel Košice metalurģiskais kombināts.
Celtnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Austrumslovākijas galerija (Východoslovenská galéria) (1779) (bij. rātsnams)
- Bendes bastions (ap 1500) ar Rākoci memoriālo māju
- Sv. Elizabetes doms (Dóm sv. Alžbety) (1378-1508) — gotiska katedrāle, Fernca II Rākoci kaps
- Košices Valsts teātris (Štátne divadlo Košice) (1879-1899) — neobaroks
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc nacionālā sastāva 73,8% no pilsētas iedzīvotājiem ir slovāki. Pēc reliģiskās piederības — katoļi (45%), nereliģiozi (16,6%), grieķu katoļi (6,12%).
Košice ir Šveices tenisistes Martinas Hingisas (Martina Hingis, 1980), ungāru rakstnieka Šāndora Mārai (Márai Sándor, 1900 — 1989), ungāru politiķa Ferenca Sālaši (Szálasi Ferenc, 1897-1946), politiķa Rūdolfa Šustera (Rudolf Schuster, 1934) dzimtā pilsēta.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Q110227967.
- ↑ «Počet obyvateľov Košíc za desať rokov klesol o päť percent» (slovāku valoda). 21 janvāris 2022. Skatīts: 19 novembris 2022.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Košice.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
|