Koala

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Koala
Phascolarctos cinereus (Goldfuss, 1817)
Koala
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Infraklase Somaiņi (Marsupialia)
Kārta Diprotodonti (Diprotodontia)
Apakškārta Vombatveidīgie (Vombatiformes)
Dzimta Koalu dzimta (Phascolarctidae)
Ģints Koalas (Phascolarctos)
Suga Koala (P. cinereus)
Izplatība
Koala area.png

Brūnā krāsā iekrāsots koalas dabīgais izplatības areāls
Sarkanā krāsā iekrāsotas teritorijas, kurās koala ir introducēta

Koala (Phascolarctos cinereus) ir somaiņu (Marsupialia) infraklases zīdītājs. Koala ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga koalu ģintī (Phascolarctos). Pie šīs ģints pieder vēl divas izmirušās sugas: Phascolarctos maris un milzu koala (Phascolarctos stirtoni). Arī koalu dzimtā (Phascolarctidae) koala ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga.

Koalas dzīvo tikai Austrālijā, konkrēti, kontinenta dienvidu un austrumu piekrastē.[1] Koalas nedzīvo Austrālijai piederošajā Tasmanijas salā un Austrālijas rietumu reģionos.

Evolūcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koalu izcelsme nav skaidra, lai gan zinātnieki ir pārliecināti, ka koala ir attīstījusies no vombatam līdzīga priekšteča. Koalu fosilijas ir ļoti nedaudzas. Āustrālijas ziemeļos ir atrastas dažas 20 miljonus gadus vecas koalu fosilijas. Šajā laikā Austrālijas ziemeļu daļā auga lietusmeži. Aizvēsturiskās koalas nebija specializējušās eikaliptu ēšanā, tas notika pamazām un lēnām klimatam atdziestot un lietusmežiem nomainoties ar eikaliptu audzēm. Fosiliju atradumi liecina, ka pirms 50 000 gadiem Austrālijas dienvidos dzīvoja milzu koala (Phascolarctos stirtoni). Koalas Austrālijā ieņem līdzīgu ekoloģisko nišu kā sliņķis (Folivora) Dienvidamerikā.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēviņi ir lielāki nekā mātītes, attēlā koalas tēviņš
Koalai priekškājām ir 5 pirksti, no kuriem 2 ir īkšķi

Koala ārēji atgādina vombatu, kas ir tuvākais koalas radinieks. Salīdzinoši koalai ir biezāks kažoks, daudz lielākas ausis un garākas kājas. Koalai ir gari, asi nagi, kas ļauj tai kāpelēt pa kokiem un cieši turēties pie zariem. Koalas var būt diezgan dažādos augumos. Tēviņi ir lielāki nekā mātītes, un dienvidos koalas ir lielākas kā ziemeļos. Dienvidu tēviņš var sasniegt 14 kg svaru, bet mātīte no ziemeļiem var svērt tikai 5 kg.

Priekškājām koalai ir 5 pirksti, turklāt 2 no tiem ir īkšķi, lai vieglāk būtu satvert koka zaru.[2] Koalas ir vienīgie dzīvnieki bez primātiem, kuriem ir individuāli pirkstu nospiedumi. Turklāt tie atgādina cilvēka pirkstu nospiedumus.[3]

Koalas zobi ir piemēroti tās veģetārajai barībai un ir līdzīgi pārējiem diprotodontiem. Tiem ir asi griezējpriekšzobi, ar kuriem nokost koku lapas. Tiem nav ilkņu, un starp priekšzobiem un dzerokļiem ir atstarpe. Koalu tēviņiem tāpat kā daudziem somaiņiem ir divdaļīgs loceklis, kas atbilst mātītes divām makstīm. Mātītei ir arī 2 dzemdes.[4]

Ja salīdzina mūsdienu koalu smadzenes ar tās aizvēsturisko priekšteču smadzenēm, tad mūsdienās tās ir kļuvušas mazākas, neaizpildot visu galvaskausu. Šo deģenerāciju zinātnieki skaidro ar pielāgošanos zemākas kvalitātes barībai.[5] Koalas smadzenes ir vienas no mazākajām no visiem somaiņiem. Tās nesver vairāk kā 0,2% no visa ķermeņa masas,[6] tās aizpilda apmēram 60% no galvaskausa, pārējo piepilda smadzeņu šķidrums (Liquor cerebrospinalis). Smadzenes atgādina divas valrieksta puses, kas novietotas smadzeņu stumbra galā. Tās nav savienotas nedz viena ar otru, nedz ar galvaskausu. Tas ir vienīgais dzīvnieks uz zemeslodes, kuram šādā veidā ir samazinājušās smadzenes.[7]

Koalu variācijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koalai mūsdienās ir pieņemts, ka nav pasugu, lai gan kādreiz tika izdalītas 4 pasugas (P. cinereus cinereus, P. cinereus victor, P. cinereus adustus un P. cinereus aurum). Dienvidos dzīvojošās koalas ir lielākas kā tās, kas dzīvo ziemeļos. Tām ir garāks, mīkstāks un biezāks kažoka matojums. Krāsa ir tumšāka, bieži ar šokolādes brūnu muguru un priekškājām, toties ausis ir gaišākas un pūkainākas. Tās vidējais svars ir 12 kg tēviņiem un 8,5 kg mātītēm. Vidējais ķermeņa garums tēviņiem ir 78,2 cm, mātītēm 71,6 cm.[8] Ziemeļos dzīvojošās Kvīnslendas apkārtnes koalas ir mazākas, tēviņa vidējais svars ir 6,5 kg, mātītei 5 kg. Vidējais ķermeņa garums tēviņiem 70,5 cm, mātītēm 68,7 cm.[8] Kažoka krāsa ir gaiši pelēka. Matojums ir īsāks un plānāks. Vēl ir sastopamas koalas ar zeltainu kažoku, kuras mēdz saukt par zelta koalām. Variācijām nav noteiktas ģeogrāfiskas robežas, tās plūstoši nomaina viena otru un katrai koalai var būt individuāls kažoka tonis. Ir sastopamas arī baltas koalas.

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad koala ir uz zemes, tā iet uz visām četrām kājām
Koala dienā guļ 16 - 18 stundas

Kopumā koala ir kluss dzīvnieks, bet tēviņiem piemīt skaļš sauciens, ko tas izmanto, lai piesaistītu mātītes uzmanību riesta laikā. Sauciends ir dzirdams kilometra attālumā. Ja koalu izbiedē tas kliedz līdzīgi raudošam cilvēkbērnam. Par koalas dzīves ilgumu savvaļā pietrūkst pārbaudītu faktu, bet nebrīvē tas var sasniegt 18 gadu vecumu.[2]

Tāpat kā vombati un sliņķi kolas kustās ļoti maz, pavadot 16 - 18 stundas bez kustībām, lielāko daļu no šī laika noguļot. Koalas var būt ļoti agresīvi viens pret otru. Tie apķeras pretiniekam apkārt ar priekšķepām un cenšas sāpīgi iekost.[9]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koala ēd eikalipta lapas

Koalas pamatā pārtiek tikai no eikaliptu lapām. Koalas evolūcijas gaitā ir piemērojušās pie barības resursa, kas lielāko daļu dzīvnieku neinteresē, jo eikaliptu lapās ir maz olbaltumvielu, tām ir liels daudzums nesagremojamu šķiedru, un tās satur terpēnus un fenolus, kas lielai daļai dzīvnieku ir indīgi. Koalu vielmaiņa ir ļoti lēna. Dienā tas ir aktīvs apmēram 5 stundas, no kurām 3 stundas tas pavada ēdot. Ēšana var notikt jebkurā diennakts laikā, bet visbiežāk naktī. Katru dienu koala apēd puskilogramu eikaliptu lapas. Lapas tiek sakošļātas līdz smalkai putriņai un tikai pēc tam norītas. Koalu aknas deaktivizē eikaliptu toksiskās vielas, bet resnā zarna, īpaši cecum kamera ir palielinātas, lai no trūcīgās barības iegūtu maksimālo labumu. Gremošanas procesā liela nozīme ir bakteriālajai fermentācijai.

Koalas barojas ar dažāda veida eikaliptu lapām, reizēm tie ēd arī citu koku lapas, kā akāciju (Acacia), tējas koku (Leptospermum) un melaleuku (Melaleuca) lapas. Eikaliptiem ir apmēram 680 dažādas sugas, un tās, kuras ēšanai izvēlas koala, ir atkarīgas no vairākiem faktoriem, kā ģeogrāfiskā reģiona, sezonas un lapu toksiskā līmeņa. Iecienītākās ir baltais eikalipts, zilais eikalipts un purva eikalipts.[10]

Reprodukcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koala ar mazuli eikaliptu kokā

Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 2 - 3 gadu vecumā, bet tēviņi 3 - 4 gadu vecumā. Veselīgai koalu mātītei katru gadu piedzimst mazulis. Grūsnības periods ilgst 35 dienas. Ļoti reti piedzimst dvīņi. Riesta laiks koalām ir no decembra līdz martam.

Mazulis piedzimst ļoti maziņš (6 mm), tas ir akls, kurls un bez matojuma. Pēc piedzimšanas mazulis ierāpo mātes somā un pieķeras pie viena no 2 piena dziedzeriem. Tas paliek mātes somā apmēram 6 mēnešus, visu laiku zīžot pienu. Šajā laikām tam izaug ausis, atveras acis un uzaug kažoks. Paaudzies, tas sāk izzināt pasauli ārpus mātes somas. Šajā laikā tas nelielos daudzumos sāk ēst mātes zarnu īpašos izdalījumus no resnās zarnas sākmudaļas kameras cecum. Kādreiz zinātnieki domāja, ka tie ir ekskrementi, tomēr izdalījumi ir daļēji pārstrādātas eikaliptu lapas, kas satur visus nepieciešamos mikrobus un baktērijas, lai mazuļa gremošanas sistēma spētu sagremot eikaliptus.[11] Mazulis paliek pie mātes vēl 6 mēnešus vai nedaudz ilgāk. Māte šo laiku to nēsā uz savas muguras kā mugursomu. Tas barojas gan ar pienu, gan eikalipta lapām līdz sasniedz gada vecumu. Jaunās mātītes pamet māti un atrod savu teritoriju netālu no mātes, bet jaunie tēviņi paliek mātes teritorijā līdz sasniedz 2 - 3 gadu vecumu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Phascolarctos cinereus
  2. 2,0 2,1 Martin, Roger (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 872–875. ISBN 0-87196-871-1.
  3. Fingerprint homoplasy: koalas and humans
  4. Fauna of Australia
  5. Byers, John A. (1999-07-01). PLAY'S the THING, Natural History
  6. Koala (Phascolarctos cinereus) Fact Sheet 2003
  7. Flannery, T.F. (1994). The Future Eaters: An ecological History of the Australasian Lands and People. Sydney: Reed New Holland. p. 86
  8. 8,0 8,1 ARKive: Koala facts
  9. Behaviour of the Koala
  10. Nutrients, Antinutrients and Leaf Selection by Captive Koalas (Phascolarctos-Cinereus). ID Hume and C Esson, Australian Journal of Zoology 41(4) 379 - 392, doi:10.1071/ZO9930379
  11. Martin, Roger; Handasyde, Kathrine Ann (1999). The Koala: Natural History, Conservation and Management. Australian Natural History Series (2nd ed.). UNSW Press. pp. 64–65. ISBN 0-86840-544-2.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]