Koknese (valsts)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Koknesi kā senu valsti. Par citām jēdziena Koknese nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kokneses ķēniņvalsts
latīņu: Regnum Kukonois
vācu: Fürstentum Kokenhusen
pirms 11. gadsimta – 1215
Location of ķēniņvalsts (kņaziste)
Location of ķēniņvalsts (kņaziste)
Kokneses teritorijas variācijas 12.—13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm
Pārvaldes centrs Koknese
Reliģija baltu pagānisms/pareizticība
Valdība monarhija
ķēniņš (regulus de Kukonois)
 - pirms 1280.—1224. gada Vetseke
Vēsture
 - Polockas Rurikoviči iecēla savu vietvaldi pilskalnā pie Daugavas ūdensceļa pirms 11. gadsimta
 - Pievienoja Livonijas bīskapijai 1215

Koknese (latīņu: Kukonouyes, Kukonois, vācu: Kokenhusen) bija seno latgaļu ķēniņvalsts (latīņu: regnum) pie Daugavas ūdensceļa. Tās pārvaldes centrs atradās Kokneses pilī.

Nosaukuma izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek uzskatīts[1], ka senākā Kokneses vietvārda (Kukonoyse) etimoloģija saistāma ar vārdu “koks” (augšzemnieku “kūks”) — varbūt ar nozīmi “koku savākšanas, sanešanas vieta”.[2] Vēsturiski bijuši vairāki Kokneses nosaukuma vāciskie un krieviskie varianti. Kokneses vārda vikingu vai vācu cilmes (Koggen+naes — “kuģa deguns”) hipotēzes piekritēji to saista ar kuģa smailo galu.[3]

Pēc citas hipotēzes vietvārds ir atvasināts no upes Koknas nosaukuma, kā agrāk tikusi dēvēta Pērses upe.[4] Šo latgaļu izcelsmes vietvārdu krievi varējuši saprast no savas valodas viedokļa (куконос — 'kumps deguns') kā objektu, kas atrodas augstā izliektā zemes ragā.[5] Liekas, par pareizu uzskatāms norādījums, ka šis latgaļu vietvārds citu valodu ietekmē pārveidojies (latīņu Kukenois, lejasvācu Kokenhus, Kokenhusen).[6]

Teritorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jersika, Kokneses un Tālavas letgaļu zemes (1185—1230).

Rietumu pusē Koknese robežojusies ar Aizkraukles, Lielvārdes un Remines pilsnovadiem Daugavas lībiešu zemēs, ziemeļos ar Tolovas zemēm, austrumos ar Jersikas valsts Alenes pilsnovadu, bet dienvidos ar sēļu zemi, taču daudz nepārsniedzot Daugavu. Tādējādi Kokneses valsts ieņēmusi ap 20x50 km, t.i., ap 1000 km2, lielu teritoriju, kur atradušās četras piecas pilis.[7]

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kokneses pilsdrupas 19. gadsimtā.
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Senākās kultūras
Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes hercogistes kolonijas
Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudze, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Livonijas krusta karu laikā Kokneses pilī valdīja ķēniņš Viesceķis (rex Vesceka de Kukenois), kura kristītais vārds it kā bijis Vjačeslavs (kriviču: Vjačko) un, iespējams, viņš ir bijis Polockas kņazu (kuri bija cēlušies no skandināvu vikingiem) radinieks. Daļa Kokneses iedzīvotāju hronikā dēvēti par pareizticīgiem rutēņiem (latīņu: ruthenes), tomēr tas vēl nenorāda uz viņu etnisko piederību.

1207. gadā Viesceķis kļuva par Rīgas bīskapa vasali, pretī saņemot pusi no savām iepriekšējam zemēm. Vēlākie notikumi liecina, ka Kokneses valsts ziemeļu daļa (Baltavas pilsnovads) kļuva par bīskapa Alberta daļu. 1208.gadā Zobenbrāļu ordeņa vasalis Lielvārdes Daniēls iebruka Koknesē, tomēr Alberts fon Bukshēvdens lika Viesceķi atbrīvot. Kad viņu sasniedz ziņas par bīskapa došanos jūrā, Viesceķis nolēma atgūt varu Koknesē un nogalināja pilī esošos krustnešus. Tomēr bīskaps Alberts sakopoja spēkus karagājienam uz Koknesi, Viesceķis nodedzināja Kokneses pili un devās uz Krievzemi. Latgaļu pils vietā ordenis uzcēla mūra pili, kas kļuva par vienu no stiprākajām pilīm pie Daugavas ūdensceļa.

1215. gadā Polockas kņazs atsacījās no tiesībām uz Koknesi, lai gan viņam tādas nav bijušas. 1238. gadā pils nokļuva Rīgas bīskapa pakļautībā. 1269. gadā Koknesi izlēņoja Tīznehauzenu dzimtai. 1277. gadā Koknese ieguva pilsētas tiesības un kļuva par ilgstošu cīņu objektu starp Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapiju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1993. 453 lpp.
  2. Спрогис И.Я. Паиятники латышкого народного творчества. Вильна, 1868., XXI, 320 с.
  3. Taube M. Russische und litauische Fürsten an der Düna zur Zeit der deutschen Eroberung Livlands (XII. und XIII.Jahrhundert). — Jahrbücher für Kultur und Geschichte der Slaven, NF, 1935, Bd.11, H.3/4, S.367-503.
  4. Генрих Латвийский. Хроника Ливонии. / Подготовил. С.А. Аннинский. — Москва/Ленинград, 1938
  5. Булкин В.А. Герцике и Кукенойс. (К постановке проблемы.) — Проблемы отечественной и всеобщей истории, вып.11. Изд. Ленинградского университета. Л.. 1988. С.124-139.
  6. Johansen P. Volksetymologie und Ortsnamenkunde erläutert am Beispiel Livlands. — Journal de la société Finno-ougrienne, vol.56. Helsinki, 1952. P.1-33.
  7. Indriķa hronika. XI Arhivēts 2010. gada 29. maijā, Wayback Machine vietnē. (latviski)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vita Upmale, Daina Liepiņa „Koknese 725”. — Fonds Koknesei, Koknese 2002.
  • Jānis Blese „Koknese ar atskatu tālākā pagātnē”. — Atēna 1998. ISBN 998463504X
  • Stephen Turnbull "Crusader Castles of the Teutonic Knights (2) : Baltic Stone Castles 1184 — 1560". — Osprey Pub., Oxford 2004. ISBN 1849080186

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]