Kokvedējs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kravas kokvedējs ir specializēts lielgabarīta transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvs, kuram izsniegts transportlīdzekļa sertifikāts dalāmu kokmateriālu lielgabarīta kravu pārvadāšanai. Tas pēc savas konstrukcijas ir paredzēts apaļkoku vai šķeldu transportēšanai un atbilst pārējām Ministru kabineta Noteikumos par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem noteiktajām prasībām.

Jau ilgu laiku viena no galvenajām Latvijas eksporta precēm ir kokmateriāli un to izstrādājumi. Viens no būtiskākajiem mežsaimniecības un līdz ar to arī kokmateriālu nozares elementiem ir kokmateriālu transports. Latvijā sauszemes kokmateriālu pārvietošana pārsvarā notiek ar kravas kokvedēju automašīnām.
Līdz 20. gs. 80. - 90. gadiem kokvedēja vienīgā nozīme bija pārvietot kokmateriālus no meža krautuvēm līdz patēriņa vietām. Kokmateriālu pārvadāšanai tika izmantota šim nolūkam pielāgota tehnika. Kokvedēji bija neekonomiski - ar lielu degvielas patēriņu, lēni, ar mazu kokmateriālu kravas ietilpību (5 - 15m3), turklāt tie nebija piemēroti lielu attālumu veikšanai. Kokvedēja vadītājam netika nodrošinātas nekādas ērtības, tikai automašīnas galvenās vadības ierīces.

Mūsdienās kokvedēju nozīme ir būtiski mainījusies. Lai gan to pamatfunkcija - pārvadāt kokmateriālus - nav mainījusies, to funkcijas, aprīkojums un nozīme ir daudz plašāka.
Tie ir daudz ekonomiskāki - daudz mazāks dagvielas patēriņš, kravas ietilpība ir palielināta līdz 30-40m3. Kokvedēju pārvietošanās ātrums ir tāds pats kā citiem kravas transportlīdzekļiem - 85 km/h. Mūsdienās kokmateriālu transportēšanas apjomi ir daudzkārt lielāki, nekā tie bija 20 gadus atpakaļ, turklāt ar katru gadu šie apjomi pieaug.

Gandrīz visi kokvedēji ir pozicionēti kā lielgabarīta un smagsvara transportlīdzekļi, kuru statusu reglamentē Ministru kbineta Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem. Šie noteikumi paredz, ka kravas kokvedēja dzinēja jauda nedrīkst būt mazāka par 350 zs (citiem kravas automobiļiem šādu ierobežojumu nav), kā arī tiem ir jābūt īpaši aprīkotiem kokmateriālu transportēšanai. Reāli kokmateriālu pārvadāšanai tiek izmantoti kokvedēji ar dzinēja jaudu no 520 līdz pat 660 zs.

Aprīkojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai varētu efektīvi un ekonomiski organizēt kokvedēju darbu, papildus standarta kravas automobiļa aprīkojumam, arvien vairāk kokvedēju tiek aprīkoti ar modernām tehnoloģijām, piemēram, ar datoriem, kas nodrošina pieeju internetam izmantojot GPRS datu pārraidi. Neatņemama mūsdienīga kokvedēja sastāvdaļa ir GPS navigācijas sistēma, kas ļauj centralizēti sekot līdzi visu autoparkā esošo kokvedēju darbībām un optimizēt maršrutus, tādējādi efektīvāk izmantojot resursus un samazinot izmaksas. Kokvedēja īpašnieks birojā on-line režīmā var sekot līdzi ne tikai kokvedēju kustības trajektorijai, bet arī citām kokvedēja darbībām, piemēram, kurā brīdī notiek kravas iekraušana un izkraušana, vai dzinējs ir ieslēgts vai izslēgts u.c. funkcijām.
Vēl viena būtiska mūsdienu kokvedēja sastāvdaļa ir svēršanas ierīce, kas nosver kokvedējā iekrauto kravu, tādējādi samazinot risku, ka tiks pārsniegta maksimālā pieļaujamā masa. Šī svēršanas ierīce datus var pārsūtīt uz jebkuru citu datoru, kur tālāk šī informācija tiek izmantota citiem mērķiem.
Kopumā var teikt, ka kokvedējs mūsdienās ir moderni aprīkota darba vieta konkrēta uzdevuma veikšanai. Šī darba vieta bieži vien ir vairāk aprīkota ar mūsdienu informāciju tehnoloģijām, nekā vienkārša darba vieta birojā.