Kolembolas, lēcastes (Collembola) ir segžokleņu kārta. Tie ir sīki (0,2-5 mm, retāk 5-9 mm) seškāji, kas klāti ar matiņiem, zvīņām vai arī ir kaili. Bieži vien ķermenis ir slaids, iegarens, bet ir arī drukns, ieapaļš. Galva ir vērsta uz priekšu vai noliekta. Mutes orgāni segti, grauzēja vai dūrēja-sūcēja tipa. Galvas taustekļi ar 4—6 posmiem, pie kam pēdējie posmi var būt vēl sekundāri dalīti (gredzenoti). Dažām sugām pie trešā taustekļa posma izveidots īpašs maņu orgāns — antenālorgāns, kas sastāv no maņu vālītēm, nūjiņām, konusiem un aizsargmatiņiem. Bez tam taustekļa pamatnē var atrasties postantenālorgāns (aiztaustekļa orgāns); tas sastāv no padziļinājuma ar dažāda veida un skaita vairāk vai mazāk komplicētām maņu kārpiņām. Acis saliktas no l—8 actiņām — omatidijām, vai arī to nemaz nav. Vēders ar 6 posmiem. Uz pirmā vēdera posma atrodas ventrālais tubuss (elpošanas ierīce). Ceturtajam posmam ir dakšveidīgi zarota nepāra piedeva — lēcējdakša, ko lieto lēkšanai. Tā sastāv no nedalītas pamatdaļas (manubrium), diviem zariem (dens), kuri nobeidzas ar smailēm (mucro). Lēcējdakšas nostiprināmā ierīce (retinaculum) atrodas uz trešā vēdera posma. Dzimumorgānu atveres atrodas piektajā, bet anālās - sestajā vēdera posmā. Stulms (tibiotarsus) ar vienu nagu un pretstāvošu empodiālo piedevu. Dažām formām stulmam ir t.s. tibiotarsālais orgāns, kas sastāv no divām maņu vālītēm un aizsargmatiņa. Attīstība heterometabola.
Dzīvo augsnē, zemsegā, uz augiem, skudru ligzdās, virs ūdens, uz sniega u.c. Pārtiek no trūdvielām, aļģēm, sēņusporām un micēlija, grauž arī augu lapas un dzinumus. Kolembolas ir zināmas arī fosilā veidā kā ieslēgumi dzintarā.
Kolembolas Vikikrātuvē