Komārno

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par par pilsētu Slovākijā/Ungārijā. Par pilsētu Ukrainā skatīt rakstu Komarno
Komārno
Komárno, Komárom
Komārno centrā
Komārno centrā
Ģerbonis: Komārno
Ģerbonis
Komārno (Slovakia)
Komārno
Komārno
Koordinātas: 47°45′48″N 18°07′42″E / 47.76333°N 18.12833°E / 47.76333; 18.12833Koordinātas: 47°45′48″N 18°07′42″E / 47.76333°N 18.12833°E / 47.76333; 18.12833
Valsts Karogs: Slovākija Slovākija
Apgabals Nitras apgabals
Pirmoreiz minēta 1075
Pilsētas tiesības 1265
Platība
 - Kopējā 103 km²
Augstums vjl 110 m
Iedzīvotāji (2013. gada 31. decembrī)
 - kopā 34 561
 - blīvums 335,5/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: komarno.sk
Komārno Vikikrātuvē

Komārno (slovāku: Komárno, ungāru: Komárom, vācu: Komom, serbu: Комарно) ir pilsēta Slovākijas dienvidrietumos, Donavas kreisajā krastā, pie Vāhas ietekas Donavā. Tā ir robežpilsēta ar Ungāriju, pretējā Donavas krastā atrodas ungāru pilsēta Komāroma (vēsturiski tā bijusi viena pilsēta abos upes krastos). No vairāk kā 36 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju 53,8% ir ungāri un 33,5% slovāki. No 17. gadsimta pilsētā eksistē serbu kopiena.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. gadsimtā mūsdienu Komārno apkārtnē atradās Romas impērijas Panonijas provinces apdzīvota vieta Brigetio. 4. gadsimtā romiešus padzina barbari, 6. gadsimtā te ieradās avāri un slāvi. 9. gadsimtā šai teritorijā ieradās ungāri un 10. gadsimtā uzbūvēja savu cietoksni, kas rakstos pirmo reizi minēts 1075. gadā. 1265. gadā Ungārijas karalis Bēla IV Komāromai piešķīra pilsētas tiesības. 16. gadsimtā, lai aizsargātos no Osmaņu impērijas iebrukumiem, uzcelts varenais Vecais cietoksnis, bet 17. gadsimtā - otrs, Jaunais cietoksnis (19. gadsimtā pārbūvēts par vienu no nozīmīgākajiem cietokšņiem Austroungārijas aizsardzības sistēmā). 18. gadsimtā Komāroma bija viena no plaukstošākajām Austrijas pilsētām, 1745. gadā karaliene Marija Terēzija tai piešķīra brīvpilsētas tiesības.

Pēc Pirmajam pasaules karam sekojošās Austroungārijas sadalīšanas, pilsēta tika sadalīta starp divām valstīm. Lielākā daļa nonāca Čehoslovākijā (lai gan te dzīvoja pārsvarā ungāri), bet pilsētas daļa Donavas labajā krastā palika Ungārijai. Pēc Otrā pasaules kara Komārno bija ČSSR sastāvā, bet kopš šīs valsts sadalīšanas ietilpst Slovākijā.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā atrodas kuģu būves uzņēmums Slovenské lodenice Komárno.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2011. gada datiem vairums pilsētas iedzīvotāju ir ungāri (53,8 %), dzīvo arī slovāki (33,5 %). Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (53,5 %), reformāti (12,6 %), luterticība (3,9 %).

Komārno dzimuši ungāru dramaturgs Mors Jokai (Jókai Mór, 1825-1904), Ungārijas karalis Ladislavs Postums (V. László, 1440-1457), komponists Francs Lehārs (Franz Lehár, 1870-1948), kanādiešu kinorežisors Aivans Raitmans (Ivan Reitman, 1946) un endokrinologs Hanss Selje (Hans Selye, 1907–1982).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]