Komandora salas

Komandora salas
	Ņikoļskas ciemats Beringa salā
	Komandora salas
	Komandora salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Beringa jūra, Klusais okeāns
Koordinātas	55°0′0″N 167°0′0″E / 55.00000°N 167.00000°EKoordinātas: 55°0′0″N 167°0′0″E / 55.00000°N 167.00000°E
Salu skaits	2
Platība	1848 km²
Garums	175 km
Augstākais kalns	Stellera kalns; 751 m
Administrācija
	Krievija
Novads	Kamčatka
Lielākā pilsēta	Ņikoļska
Demogrāfija
Iedzīvotāji	677
Blīvums	0,37/km²
	Komandora salas Vikikrātuvē

Komandora salas (krievu: Командорские острова) ir salu grupa Klusā okeāna ziemeļos, Krievijai piederošs Aleutu salu virknes turpinājums, kas norobežo Beringa jūru no okeāna. Salu grupā ietilpst divas galvenās salas — Beringa sala un neapdzīvotā Mednija, kā arī vairākas sīkas saliņas un klintis, lielākās no kurām ir Toporkova un Arijkameņa. Salas ietilpst Kamčatkas novadā un veido atsevišķu Aleutu rajonu.^[1] Salu iedzīvotāji galvenokārt ir aleuti un aleutu-krievu kreoli. Salu grupas lielākā daļa ietilpst Komandora salu rezervāta teritorijā.^[2]

Tiek uzskatīts, ka pirmie eiropieši, kas atklāja salas, bija Krievijas 2. Kamčatkas ekspedīcija komandora Vitusa Beringa vadībā, kas avarēja pie Beringa salas krastiem. Salas nosauktas bojāgājušā un Beringa salā apglabātā ekspedīcijas vadītāja Beringa vārdā. Salas bija neapdzīvotas līdz 1825. gadam, kad Krievijas-Amerikas kompānija tajās nomitināja aleutus no Atkas un Atu salām.