Koncentrators

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tīkla koncentrators ar 4 pieslēgvietām

Koncentrators jeb centrmezgls (angļu: hub) ir iekārta, kas elektriski apvieno vairākus datortīkla kabeļus, izveidojot vienotu datu pārraides tīklu. Tie var darboties arī kā signāla pastiprinātāji. Koncentratori darbojas signālu līmenī, tātad pirmajā jeb fiziskajā slānī OSI un TCP/IP modeļos.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koncentratoru izgudroja amerikāņu inženieris Roberts Metkalfs, kurš ir arī paša ethernet tīkla līdzdibinātājs. Pirmos koncentratorus sāka ieviest 1980. gadā. Sākotnēji to maksimālais datu pārraidīšanas ātrums bija tikai 10 Mbit/s. Bet šis skaitlis ātri vien palielinājās līdz 100 Mbit/s un pašlaik maksimums ir jau 1000 Mbit/s. Mūsdienās koncentratori ir zaudējuši savu popularitāti. To vietā tagad izmanto tiltus (angļu: bridge) un komutatorus (angļu: switch).

Trūkumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji centrmezglus izmantoja, jo tie bija krietni vien lētāki pat tiltiem un komutatoriem. Bet tagad cenas ir izlīdzinājušās un tie ir zaudējuši savu popularitāti, lielo trūkumu dēļ.

  • Koncentratori nespēj noteikt ienākošā kadra avotu un galamērķi, tāpēc pārsūta to uz visām pieslēgvietām. Rezultātā kadrs sasniedz visu pieslēgto aprīkojumu, pat ja kadrs bijis paredzēts tikai vienam konkrētam mērķim.
  • Tās ir pusdupleksas iekārtas, proti, var gan nosūtīt, gan saņemt signālus, bet nespēj to darīt vienlaicīgi, tas ir, reizē sūtīt un saņemt.
  • Koncentratori kadrus nebuferē un neinterpretē, līdz ar to nevar darboties starp dažādiem signālu formātiem vai ātrumiem. Piemēram, nevar saslēgt kopā 10 Mbit/s ethernet tīklu ar 100 Mbit/s. Kā arī, nevar savienot vītā pāra tīklu ar optisko tīklu.