Amerikas Valstu Konfederācija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Konfederāti)
Amerikas Valstu Konfederācija
Confederate States of America
Amerikas Valstu Konfederācijas karogs Amerikas Valstu Konfederācijas ģērbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze("Under God, our Vindicator (oficiālā kopš 1861.)
Deo vindice (latīņu valodā; tradicionālā)
Himna""God Save the South" "
Location of United States of America
Location of United States of America
GalvaspilsētaMontgomerī (līdz 1861. gada 29.maijam)
Ričmonda (līdz 1865. gada 2-3.aprīlim)
Denvila (līdz 1865. gada 10.aprīlim)
38°53′N 77°2′W / 38.883°N 77.033°W / 38.883; -77.033
Lielākā pilsēta Ņūorleāna (līdz 1862. gada 1. maijam)
Valsts valodas angļu valoda (de facto)
Valdība Konstitucionāla prezidentāla republika
 -  Prezidents Džefersons Deiviss
 -  Viceprezidents Aleksandrs Stīvenss
Neatkarība1 no ASV 
 -  Deklarēta 1861. gada 4. februārī 
 -  Likvidēta 1865. gada 5. maijā 
Platība
 -  Kopā 1 995 392 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 1860. gadā 9,103,332 
Valūta Konfederācijas Štatu dolārs ($)vai (C$)
Amerikas Valstu Konfederācijas karte (ar sarkanu iezīmētas teritorijas, uz kurām tā pretendēja).

Amerikas Valstu Konfederācija (angļu: Confederate States of America, CSA), pazīstama arī kā Konfederācija (the Confederacy) jeb vienkārši "Dienvidi" (the South), bija laika posmā no 1861. līdz 1865. gadam pastāvoša federāla valsts, kas sastāvēja no 11 ASV dienvidu štatiem, kuros vēl joprojām pastāvēja verdzības sistēma. Sākoties Amerikas pilsoņu karam, dienvidu štati paziņoja par savu izstāšanos no Amerikas Savienotajām Valstīm, izveidojot savu valstu savienību ar prezidentu Džefersonu Deivisu priekšgalā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies Dienvidu štati (Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa) izveidoja savu valdību Montgomeri, Alabamas štatā, un piedāvāja sākt diplomātiskas sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. ASV valdība no sarunām atteicās. Tādējādi 1861. gada 12. aprīlī sākās Amerikas pilsoņu karš. Vēlāk no ASV izstājās un pievienojās Konfederācijai Tenesī (Konfederācijā iestājās 1861. gada 7. maijā)[1], Ārkanzasa (6. maijā)[2], Ziemeļkarolīna (20. maijā) un Virdžīnija (17. aprīlī). Amerikas Valstu Konfederācijas lielums 1860. gadā bija 1,995 miljoni km2, 1860. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 9,1 miljonu. Vienīgais Amerikas Valstu Konfederācijas prezidents bija Džefersons Deiviss. Konfederācija tika likvidēta 1865. gadā līdz ar pilsoņu kara beigām.

Konfederācijas štati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

štats karogs izstāšanās no ASV iestāšanās Konfederācijā Savienības spēki ieņēma reintegrācija ASV
Dienvidkarolīna 20. decembris 1860 8. februāris 1861 1865 9. jūlijs 1868
Misisipi 9. janvāris 1861 8. februāris 1861 1863 23. februāris 1870
Florida
10. janvāris 1861 8. februāris 1861 1865 25. jūnijs 1868
Alabama 11. janvāris 1861 8. februāris 1861 1865 13. jūlijs 1868
Džordžija 19. janvāris 1861 8. februāris 1861 1865 pirmā reintegrācija 21. jūlijs 1868; otrā reintegrācija 15. jūlijs 1870
Luiziāna 26. janvāris 1861 8. februāris 1861 1863 9. jūlijs 1868
Teksasa 1. februāris 1861 2. marts 1861 1865 30. marts 1870
Virdžīnija 17. aprīlis 1861 7. maijs 1861 1865 (Rietumvirdžīnija — 1861 год) 26. janvāris 1870
Ārkanzasa 6. maijs 1861 18. maijs 1861 1864 22. jūnijs 1868
Ziemeļkarolīna 20. maijs 1861 21. maijs 1861 1865 4. jūlijs 1868
Tenesī 8. jūnijs 1861 2. jūlijs 1861 1863 24. jūlijs 1866
Misūri 31. oktobris 1861 28. novembris 1861 1861 štats atradās savienības armijas kontrolē
Kentuki 20. novembris 1861 10. decembris 1861 1861 štats atradās savienības armijas kontrolē
Arizona 6. marts 1861 14. februāris 1862 1862 štats ASV sastāvā kopš 1912

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://web.archive.org/web/20071012191004/http://gen.1starnet.com/civilwar/tnord.htm
  2. https://web.archive.org/web/20071012190914/http://gen.1starnet.com/civilwar/arord.htm