Konklāvs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vēlēšanu vieta — Siksta kapela
Siksta kapelas interjers

Konklāvs (latīņu: conclave (slēgta telpa); con claudere (kopā ieslēgti)) ir vēlēttiesīgu kardinālu sapulce, kuras mērķis ir Romas pāvesta ievēlēšana, balstoties uz apstiprinātu vēlēšanu sistēmu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji nebija noteiktas kārtības pāvesta ievēlēšanai. Pirmajā gadu tūkstotī pats Romas pāvests noteica savu pēcteci. Vēlāk garīdznieki un tauta ievēlēja pāvestu. Pāvests Nikolajs II 1059. gadā izsludināja dekrētu, balstoties uz kuru pāvestu varēja ievēlēt tikai kardināli, bet ne vienmēr tas īstenojās. Pašreizējo kārtību nostiprināja pāvests Gregors X, kurš 1271. gadā tika ievēlēts par pāvestu, klāt neatrodoties un neesot iesvētītam par priesteri. Viņa valdīšanas laikā 1274. gadā[1] tika sasaukts Lionas koncils, kurā panāca vienošanos par turpmāku pāvesta vēlēšanu konklāvā, reformējot ievēlēšanas kārtību un nosakot noteiktu vietu — slēgtu telpu konklāva norisei. No šī laika konklāvs ir baznīcas iekšējās kārtības neatņemama sastāvdaļa.[2] Vēlāk citu pāvestu vadībā konklāva noteikumi tika vairākkārt papildināti. Pāvils VI 1970. gadā noteica, ka konklāvā var piedalīties kardināli, kuri nav sasnieguši 80 gadu vecumu.[1]

Kārtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sagatavošanās konklāvam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konklāva sagatavošanas gaitu un norisi apraksta Jāņa Pāvila II dokuments "Universi Dominici Gregis", kas ir spēkā no 1996. gada 22. februāra. Konklāvs tiek sasaukts Sede vacante (Romas pāvesta vakants sēdeklis) gadījumā, kas rodas pāvesta nāves vai atsacīšanās no amata gadījumā. Oficiālās uzaicinājuma vēstules jeb konvokācijas kardināliem ierasties uz sanāksmēm Vatikānā nosūta kamerlengs jeb galvenais kardināls. Vēstules tiek nosūtītas tikai balstiesīgajiem kardināliem, kuri ir kardināli, kas nav sasnieguši 80 gadu vecumu Sede vacante dienā. Balstiesību nav arī kardināliem, kuri ir in pectore (kardināli, kurus pāvests tur slepeni sirdī), oficiāli atteikušies no kardināla amata vai izslēgti. Ierodoties uz sanāksmēm, kas tiek dēvētas par "vispārīgo pulcēšanos", kardināli piedalās tajās dažādās kongregācijās (civilā izpratnē ministrijās), kurās tiek izvērtēti iespējamie kandidāti, izraudzīts konklāva sākuma datums un līdzīgi jautājumi.[3]

Vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konklāvs norit Vatikānā, īpaši paredzētā un aizsargātā tā sektorā. Parasti konklāvs sākas 15 līdz 20 dienas pēc pāvesta nāves vai atteikšanās no amata. Pēc likuma kardināliem jāsanāk uz konklāvu ne vēlāk kā pēc 20 dienām pēc pāvesta nāves vai atteikšanās. Kardināli vēlētāji konklāva laikā pēc pāvesta Jāņa Pāvila II gribas dzīvo Svētās Martas namā (Domus Sanctae Martae), kas tika uzcelta 2003. gadā. Kā Svētās Martas Māja, tā arī vēlēšanu vieta — Siksta kapela konklāva laikā ir slēgtas nepiederošām personām, kas balstās uz stingrām liturģijas un sodu normām, kuru mērķis ir kardinālu izolācija un jauna pāvesta ievēlēšana. Šīs telpas pārvalda kamerlengs. Pēc Baznīcas kanoniem, dodoties uz konklāvu, braucot vai ejot kājām, kardināli nedrīkst sarunāties. Visā konklāva laikā, kas sākas ar Svēto Misi, bet beidzas ar jauna pāvesta ievēlēšanu un var ieilgt pat vairākas nedēļas, kardināliem ir liegta sarakste, sakaru lietošana. Pieļaujama ir komunikācija savā starpā, bet ne ar ārpasauli. Konklāva laikā nenotiek nekādas koalīcijas vai vienošanās, ievēlēšana jānotiek pilnīgi brīvi.

Aizpildīta vēlēšanu karte (1549)

Konklāvs sākas ar Svēto Misi par jauna pāvesta ievēlēšanu (pro eligendo Papa). Vēlāk kardināli svinīgā gājienā, dziedot himnu Veni Creato un lūdzot Svētā Gara klātbūtni, dodas uz vēlēšanu vietu — Siksta kapelu. Tur kardināli nodod zvērestu, ka paturēs noslēpumā vēlēšanu norisi un ievēros visus konstitūcijā Universi Dominici Gregis ietvertos priekšrakstus un ka jaunā pāvesta ievēlēšanas gadījumā apņēmīgi aizstāvēs Svētā Krēsla garīgās un laicīgās tiesības un tā brīvību. Pēc zvēresta nodošanas un vārdu extra omnes izteikšanas Siksta kapelu jāpamet visiem cilvēkiem, kas nepiedalīsies vēlēšanās, paliekot tikai ceremoniju mestram un vienam garīdzniekam, kurš kardināliem pirms vēlēšanām novadīs Solum Deum prae oculis habentes — garīgās pārdomas, kuru jēga ir kardinālu atbildība, izvēloties jauno pāvestu, kas balstās uz nepieciešamību darboties labā nodomā vispārējās Baznīcas labumam. Vēlēšanu laikā ceremoniārijs izdala vēlēšanu kartes, uz kurām ir rakstīts: "Dieva priekšā es izraugu šo…" Pēc pārdomām kapelā paliek tikai vēlētāji kardināli. Kardinālu kolēģijas dekāns, jautājot pārējiem kardināliem, pārliecinās, ka vēlētājiem nav jautājumu par vēlēšanu norisi un sākas vēlēšanas.[4]

Sākotnēji pāvesta ievēlēšanai bija nepieciešams tikai balsu vairākums. 2007. gadā pāvests Benedikts XVI mainīja vēlēšanu kārtību, nosakot, ka nepieciešamas divas trešdaļas balsu plus viena balss.

Melni dūmi — pāvests nav ievēlēts

Balsot par jauna pāvesta ievēlēšanu ir kardinālu pienākums, nevis tiesības. Katrs kardināls vēlēšanu kartē ieraksta tā kardināla vārdu, kuru vēlas, lai viņš kļūtu par pāvestu. Rekomendē to ierakstīt neatpazīstamā rokrakstā. Pēc vārda ierakstīšanas vēlēšanu karte tiek iemesta speciālā urnā. Ja, izšķirojot visu kardinālu iemestās vēlēšanu kartes, balsu skaits kāda kardināla ievēlēšanai nav pietiekams, tās sadedzina, piejaucot speciālu vielu, iegūstot melnus dūmus, īpašā Siksta kapelas krāsnī, kuras skurstenis paceļas virs kapelas jumta. Vēlāk noteiktā laikā atkārtojas vēlēšanu kārta ar jaunu vēlēšanu karšu izdali kardināliem. Ja sasniegts nepieciešamais balsu skaits jauna pāvesta ievēlēšanai, vēlēšanu kartes arī sadedzina krāsnī un virs skursteņa redzami balti dūmi. Tādā veidā ticīgie uzzina vēlēšanu rezultātu un gaida jaunā pāvesta parādīšanos.

Konklāva laikā balsošana notiek divas reizes dienā no rīta un pēcpusdienā. Ja nav sasniegts nepieciešamais balsu skaits, kardināli balso vēlreiz. Pēc trijām dienām, ja to laikā nav ievēlēts pāvests, paredzēta viena diena atpūtai, ko kardināli pavada Svētās Martas namā savās cellēs. Tad seko 7 dienu vēlēšanu cikls, pēc kuras seko viena diena atpūtai. Ja līdz šim laikam pāvests nav ievēlēts, kamerlengs aicina kardinālus izteikt viedokli kā turpināt vēlēšanas, kura laikā iespējams vienoties par absolūto vairākumu – 50 procentu balsu plus viena balss.[5]

Kemerlinga paziņojums Habemus Papam Jāņa Pāvila II ievēlēšanas vakarā un pāvesta svētība(1978)

Pāvestam ievēlēšana ir tikai jāpieņem, balstoties uz Kanoniskā Likuma 332 kanonu, jo jau ar bīskapa ordināciju viņš ir piekritis būt par bīskapu un konsekrēts.[5] Konklāvā esošs bīskaps kardināls tiek ievēlēts tikai par Romas bīskapu jeb pāvestu. Viņam tiek jautāts: "Vai tu pieņem?" un "Kā tu vēlies būt saukts?" Pēc pāvesta ievēlēšanas, ievēlētais kardināls notur pirmo Svēto Misi Siksta kapelā kā jaunais pāvests, kam seko kamerlinga paziņojums ticīgajiem Habemus Papam jeb izsludināšana, ka ir jauns pāvests, kam seko jaunā pāvesta uzruna un svētība tautai no Svētā Pētera bazilikas balkona. Teorētiski pēc Baznīcas likumiem par pāvestu var kļūt jebkurš katoļticīgs neprecēts vīrietis, bet praktiski par pāvestu tiek ievēlēts kāds no kardināliem. Pāvesti vairs netiek kronēti, inaugurācija un ingress notiek Laterāna bazilikā Romā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Konklāvs www.vesture.eu
  2. Kas Baznīcā ieviesa konklāvu? www.vestnesitis.lv
  3. Pēc pāvesta atkāpšanās kardināli gatavojas konklāvam www.lkr.lv
  4. 4,0 4,1 Konklāvs www.katedrale.lv
  5. 5,0 5,1 Konklāvs www.tolstovs.blogs.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]