Mazovijas Konrāds

Mazovijas Konrāds Konrad I Mazowiecki
Polijas lielkņazs
1229. gads — 1232. gads
Priekštecis	Vladislavs III Tievkājis
Pēctecis	Henriks I Bārdainais
Polijas lielkņazs
1241. gads — 1243. gads
Priekštecis	Henriks II Dievbijīgais
Pēctecis	Boļeslavs V Kautrīgais
Dzimis	1187. vai 1188. gadā Polijas karaliste (Polija)
Miris	1247. gada 31. augustā Polijas karaliste (Polija)
Dzīvesbiedre	Krievzemes Agafja
Bērni	Pšemisls Mazovijas Boļeslavs I Semovits Kujāvijas Kazimirs I Eidoksija Ludmila Salomeja Zemomisls Judīte Mazovijas Semovits I Meško
Dinastija	Pjastu dinastija
Tēvs	Kazimirs II Taisnīgais
Māte	Znojmo Helēna
Reliģija	katoļticība

Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (poļu: Konrad I Mazowiecki dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris 1247. gada 31. augustā) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).

Dzīves gājums

Dzimis ap 1187./1188. gadu Polijas lielkņaza Kazimira II un viņa sievas Morāvijas kņazienes Helēnas (Helena znojemska) ģimenē kā jaunākais dēls. Pēc tēva nāves 1194. gadā auga pie mātes. 1200. gadā sāka valdīt Mazovijā un Kujāvijā.

1205. gadā kopā ar brāli Lešeku I Balto sakāva Volīnijas kņazu Romānu Mstislaviču (Роман Мстиславич) Zavihostas kaujā, kurā Romāns Mstislavičs krita. Ap 1207./1210. gadu apprecējās ar krievu kņazi Agafju (Agafia Światosławówna).

Prūsijas krusta karu laikā Konrāds I veicināja Dobrinas ordeņa (latīņu: fratribus militiae Christi in Prussia) izveidi uz vadīja iebrukumus prūšu un jātvingu zemēs. 1226. gadā Konrāds I uzaicināja no Ungārijas padzīto Vācu ordeni, un piešķīra tam lēnī Kulmas zemi, faktiski radīdams Vācu ordeņa valsti, kas ietekmēja visu turpmāko Polijas, Prūsijas, netieši arī Latvijas vēstures gaitu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mazovijas Konrāds.

Priekštecis: Vladislavs III	Krakovas lielkņazs (1229 - 1232)	Pēctecis: Henriks I
Priekštecis: Henriks II	Krakovas lielkņazs (1241 - 1243)	Pēctecis: Boļeslavs V