Konrāds Pētersons
| ||||||||||||||
Konrāds Pētersons (1888-1981) bija latviešu inženieris, 1905. gada revolūcijas dalībnieks. Tirdzniecības un rūpniecības a/s “Kūdra” pilnvarnieks (1940). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1888. gada 15. oktobrī Rīgā Dāvida Pētersona ģimenē. Mācījās Tilo (Tilava) pamatskolā, pēc tam Mangaļu jūrskolā, no kuras viņu izslēdza par nepakļāvību (cita starpā ignorējis prasību runāt tikai krieviski). Iesaistījās 1905. gada revolūcijas notikumos Rīgā, piedalījās 13. janvāra demonstrācijā un Uzbrukumā Rīgas centrālcietumam. Revolūcijas apspiešanas laikā 1905. gada 31. decembrī viņa tēvs palīdzēja Rainim bēgt no Rīgas,[1] kurā bija izsludināts karastāvoklis, vēlāk arī Konrāds Pētersons ar kravas kuģi bēga uz Skotiju. Dzīvoja pie sava tēvoča Kārļa Pētersona Dublinā, studēja Īrijas Nacionālajā universitātē un 1916. gadā piedalījās Lieldienu sacelšanās (Easter Rising) kaujās. Uzbūvēja pirmās kūdras rūpnīcas Kilberijā (Kilberry).[2] Latvijas neatkarības laikā atgriezās dzimtenē un nodarbojās ar rūpniecisku kūdras ieguvi, vadīja tirdzniecības un rūpniecības a/s “Kūdra”.
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā atkal devās trimdā uz Īriju, bija valstij daļēji piederošā kūdras pētniecības centra Bord na Móna ("Kūdras valde") zinātnieks.
Miris 1981. gada 16. janvārī Ātijā (Athy), Kildēras grāfistē, apglabāts Ātijas pilsētas kapos. 2013. gadā Latviešu biedrības Īrijā pārstāvji ar Latvijas vēstnieka Īrijā Pētera Kārļa Elferta piedalīšanos sakopa Konrāda Pētersona kapavietu.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Stāsts par Pētersoniem Īrijā Sveiks nr, 193. - 2012. gada 24. oktobrī
- ↑ Ko stāsta vēsture Arhivēts 2016. gada 29. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Īrijas vēstis 2013
- ↑ mfa.gov.lv[novecojusi saite]