Konstantīns Čakste

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Konstantīns Čakste
Konstantīns Čakste
Personīgā informācija
Dzimis 1901. gada 26. jūlijā
Bulduros
Miris 1945. gada 21. februārī (43 gadi)
Genšā Polijā, ceļā no Štuthofas nometnes uz Lauenburgas koncentrācijas nometni
Tautība latvietis
Vecāki Jānis Čakste, Justīne Čakste
Brāļi Mintauts Čakste
Zinātniskā darbība
Zinātne tieslietas
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Latvijas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs, Juridiskajā komisijā rediģēja LCP programmu

Konstantīns Čakste (dzimis 1901. gada 26. jūlijā, miris 1945. gada 21. februārī) bija tiesību zinātnieks, politiķis, pretestības kustības dalībnieks 2. Pasaules kara laikā, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs un akadēmiskās vienības Austrums biedrs. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konstantīns Čakste dzimis Bulduros Jāņa Čakstes un Justīnes Čakstes ģimenē (ģimenē bija deviņi bērni, viens no brāļiem arī Mintauts Čakste). Čakste sākotnējo izglītību uzsāka Jelgavas ģimnāzijā, ko turpināja bēgļu gaitu laikā Kazaņas 3. ģimnāzijā. Pēc atgriešanās Latvijā viņš 1920. gada pavasarī pabeidza Rīgas 2. ģimnāziju.

Čakste 1920. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā. Latvijas Universitāti viņš beidza 1925. gadā. Pēc tam Čakste papildinājās Parīzes universitātes juridiskā fakultātē (1932. gadā) un Briselē (1936./37.gadā). 1928. gadā viņš tika ievēlēts par Latvijas Universitātes jaunāko asistentu. 1931. gadā pēc habilitācijas darba "Nomaksas pirkums Latvijā un ārzemēs" aizstāvēšanas Čakste kļuva par Latvijas Universitātes privātdocentu civiltiesību katedrā, bet 1934. gadā - par docentu. Kopš 1935. gada viņš bija arī docents tirdzniecības tiesībās. 1937. gadā viņš kļuva par vecāko docentu (1938.gadā šo amata nosaukumu mainīja uz ārkārtējo profesoru) un lasīja tirdzniecības un civiltiesību kursu tautsaimniekiem. Čakste bija arī Institut International d’Étude at de Documentation en matiére de Concurrence Commerciale loceklis. Viņš publicējās periodiskos izdevumos (galvenokārt žurnālos "Jurists" un "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis") par dzīvokļu tiesībām, paju sabiedrībām un citām tēmām. Čakste rediģēja arī Latvijas Universitātes akadēmiskās sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrības Aequitas izdoto rakstu krājumu, bija biedrības valdes priekšsēdētāja biedrs. Laikā no 1938. līdz 1940. gadam ieņēma žurnāla Jurists atbildīgā redaktora amatu. Kopš 1943. gada viņš bija arī Tautsaimniecības vārdnīcas redakcijas līdzstrādnieks.

Kopš vācu okupācijas sākuma Čakste stājās sakaros ar dažādām nacionālās pretestības grupām, kas iestājās par neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas atjaunošanu, balstoties uz 1922. gada Satversmi. 1943. gada 13. augustā Latvijas Centrālās Padomes dibināšanas sēdē viņu ievēlēja par LCP priekšsēdētāju. Čakste darbojās LCP Juridiskajā komisijā un ir rediģējis LCP programmu, kā arī piedalījies LCP nelegālā izdevuma Jaunā Latvija izdošanā. Čakste nodibināja un uzturēja sakarus ar Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem ārvalstīs, kā arī ar igauņu un lietuviešu nacionālās pretestības kustībām.

1944. gada 29. aprīlī Gestapo (Geheime Staatspolizei) Čaksti arestēja. Tika arestēti arī citi LCP locekļi. Apcietināto LCP darbinieku lietu Gestapo izmeklēja līdz 1944. gada 1. septembrim, kad K. Čaksti, Bruno Kalniņu un Ludvigu Sēju no Rīgas centrālcietuma pārveda uz Salaspils koncentrācijas nometni. 10. septembrī no Salaspils ar tvaikoni “Celebes” viņus pārveda uz Dancigu un ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē. Čakste mira 1945. gada 21. februārī ceļā no Štuthofas nometnes uz Lauenburgas koncentrācijas nometni, apglabāts Polijas pilsētā Genšā, vēlāk pārapbedīts Kašupskas Grenšā Nāves marša upuru kapsētā (apbedījums Z-V-23).

K. Čakstes kaps Nāves marša upuru kapsētā Kašupskas Grenšā (Krępa Kaszubska).

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Čakste K. Mūsu tiesiskās apziņas regress un viņas pacelšana. Studentu anketes apskats. Jurists. 1928.,1.
  • Čakste K. Tiesības uz vārdu un likums par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos. Jurists. 1928., 2.
  • Čakste, K. Nomaksas pirkums Latvijā un ārzemēs. Rīga, 1932. 75 lpp.
  • Čakste K. Nama sadalīšana dzīvokļos. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1933., 6/8, 9/10.
  • Čakste K. Nejaušība un nepārvarama vara Latvijas civillikumos. Jurists. 1937., 71/72.
  • Čakste K. 1937.g. 22.decembra likums par akciju un paju sabiedrībām. Jurists. 1938.g., Nr.85/86., §§ 135-142
  • Čakste K. 1937.g. 28.janvāra Civīllikums. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. 1938.g., Nr.2., 171.-176.lpp.
  • Čakste K. Blanko Vekseļa ieguvēja tiesiskais stāvoklis. Jurists. 1939., 91/92.
  • Čakste K. Motorizēto satiksmes līdzekļu īpašnieka atbildības problēma Latvijas un ārzemju civiltiesībās. Latvijas Universitātes akadēmiskās sabiedrisko zinātņu biedrības Aequitas rakstu krājums. 1939.

Informācijas avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]