Korporācija Masovia

Korporācija Masovia (vācu: Corps Masovia Königsberg zu Potsdam) ir vienīgā atlikusī akadēmiska studentu korporācija no Alberta Universitātes Karalaučos. 2001. gadā, Masovia tika atjaunota Potsdamā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korporācija "Mazovija" tika dibināta 1830. gada jūnijā un līdz 1935. gadam tai bija ietekmīga loma Kēnigsbergas Universitātē. Mazovieši pārstāvēja īpatnēju mazākumgrupu — poļvalodīgus luterāņus, kas kalpoja Prūsijas karalim. Arī pēc Otrā pasaules kara viņi sevi turpināja saistīt ar vāciešiem. Īpaša loma korporācijas mantojuma sargāšanā bija no tās nākušajiem luterāņu mācītājiem.

19. gadsimtā vairums no korporācijas biedriem bija no attālas, nabadzīgas, bet brīnišķīgas zemes, un tur arī atgriezās. 500 korporācijas biedri bija izglītojušies Elkā, un Kentšinā. Mazovieši uzskatīja korporācijas "Mazovija" biedrus par savējiem, un pieņēma korporācijas Masovia zili-balti-sarkano karogu. 1855. gadā, Frīdrihs Devišheits, mazoviešu skolotājs, sacerēja "Mazūru dziesmas" (Masurenlieds) par Mazoviju. Veltīta korporācijai Masovia, tā joprojām skaitās mazoviešu himna.

1930. gadā, korporācijas simts gadu jubilejā, "Mazovija" kā dāvanu saņēma ar visu mazoviešu pilsētu ģerboņiem izgreznotu komodi.

Prūšu Mantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumprūsijā ļoti daudzi macītāji, skolotāji, tiesneši, zinātnieki, un valsts ierēdņi ar lepnumu nesa korporācijas Masovia krāsas, proti, gaišs zils, balts, un ugunīgi sarkans. 15 Prūsijas parlamenta locekļi bija korporācijas Masovia biedri — 3 no tiem konservatīvie, un 12 liberaļi. Divi biedri bija Prūsijas augstākās pārstāvju palātas (Prussische Herrenhaus) biedri, un četri bija Vācijas reihstagā. Korporācijas ebreju, katoļu priesteru, un franču un poļu biedri liecina par Masovia neierobežojamo brīvības garu.

115 biedri krita abos pasaules karos. Pirmajā pasaules karā seši saņēma augstu ordeni — Königliche Hausorden von Hohenzollern (Hohenzollernu karalisko mājas ordeni) (prestage Pour le Mérite). Otrā pasaules karā trīs tika apbalvoti ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustiem, un viens saņēma Dzelzs krusta Bruņinieka krustu ar ozollapām. No 1935. gada korporācijai Masovia bija jāsamierinās ar nacistu akadēmisko kārtību.

1950. gada janvārī Masovia pievienojās korporācijai Palaiomarchia, kura tika izraidīta no Halles, un atjaunota Ķīlē. Kad kļuva skaidrs, ka šī nebija pilntiesīga korporācijas atjaunošana, Masovia savu darbību atjaunoja Potsdamā, tieši 300 gadus pēc tam kad Prūsija kļuva par karalisti.

Ievērojami biedri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Horsts Ademeits, majors, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar ozollapām kavalieris.
Gustavs Ādolfs Bergenrots, vēsturnieks.
Erihs Blēdorns, pulkvedis, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar ozollapām kavalieris.
Rīdigers Dēlers, ortopēdiskās ķirurģijas profesors.
Gustavs Gisevius, mācītājs Mazovijā.
Ferdinands Gregorovius, vēsturnieks, Romas goda pilsonis.
Pauls Hensels (politiķis), politiķis, Mazovijas aizstāvis.
Jirgens Herleins, jurists.
Oto Hesse, matemātikas profesors Heidelbergā.
Gētzs Ērtels, fiziķis, valsts zinātņu akadēmijas biedrs.
Frīdrihs Juliuss Rišeljo, matemātikas profesors Kēnigsbergā.
Ernsts Reinholds Šmidts, vācu imigrantu Filadelfijā kopienas vadītājs, grāmatas "Amerikas pilsoņu karš" autors.
Andrejs Rīdigers Simons, ķirurgs Londonas Imperiskājā Koledžā.
Kārlis Ludvigs Štelmahers, matemātikas profesors, Mērilendes Universitātē.
Artūrs Cimermans, Vācijas iekšlietu ministrs.