Korsaks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Korsaks
Vulpes corsac (Linnaeus, 1768)
Korsaks
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Suņu dzimta (Canidae)
Ģints Lapsas (Vulpes)
Suga Korsaks (Vulpes corsac)
Izplatība
Corsac area.png

Korsaks (Vulpes corsac) jeb stepes lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Korsaks ir vidēja izmēra lapsa, un ir izpaltīta visā Āzijas stepes biomā. Īpaši daudz to ir Afganistānā, Ķīnas ziemeļos, Irānā, Indijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Mongolijā, Pakistānā, Krievijā, Turkmenistānā un Uzbekistānā[1]. Korsaks ir ļoti sociāla lapsa, un tās dzīvo "korsaku pilsētās". To alas ir savstarpēji savienotas lielos un plašos labirintos. Tās dod priekšroku dzīvot stepēs un pustuksnešos kalnainos apvidos. Tā kā korsaks ir iecienīts kažokzvērs, tad tā populācija ir apdraudēta pārāk intensīvo medību dēļ.

Izskats un ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korsaks ar vasaras apspalvojumu

Korsaks ir pelēks vai pelēcīgi ruds ar sudrabotu akotu. Tam ir gandrīz balta seja un pazode. Ķermeņa garums korsakam ir 50-60 cm, astes garums 25-35 cm. Korsakam atšķirībā no citām lapsām ir smalki zobi un plats galvas kauss. Astes gals ir melns. Korsakam ir līki, asi nagi, un tas var uzrāpties kokā. Ausis palielas, bet īsāks purns nekā rudajai lapsai. Tas ir tuvs radinieks Amerikas korsakam un polārlapsai, bet ģenētiski vistuvāk tas ir Tibetas smilšu lapsai.

Korsaki ēd dažādus mazus dzīvniekus, putnus, grauzējus un kukaiņus, kā arī tie dažreiz ēd maitu. Korsaks bieži norok savu medījumu, īpaši grauzējus. Tas pamatā medī naktī. Korsakam ir ļoti laba redze, dzirde un oža. Korsaks ļoti reti uzturā lieto augus. Izaudzinājis bērnus, korsaks dažus mēnešus pavada sirojot pa stepi. Tas nevar iet pa mīkstu sniegu, un sniega sasnigšana bieži nozīmē daudzu dzīvnieku nāvi. Korsaks patērē maz ūdens.

Korsaks veido monogāmus pārus uz visu mūžu. Bērnus mātīte iznēsā 8 nedēļas. Tam piedzimst apmēram 2-6 kucēni. Korsaka mūža garums ir 3-12 gadi. Korsaks dzimumbriedumu sasniedz 9-10 mēnešos. Visbiešāk savu midzeni korsaks iekārto susļiku alās, reizēm ieņem vecas āpšu un rudo lapsu alas. Pats alas rok ļoti reti. Alas ir grupētas labirintos.

Korsaka galvenais ienaidnieks ir vilks, bet to medī arī rudā lapsa. Korsaks var ātri skriet, līdz 50 km/st, bet ātri nogurst.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korsakam ir trīs pasugas[2].

  • ģints Lapsas (Vulpes)
    • suga Korsaks (Vulpes corsac)
      • Vulpes corsac corsac
      • Vulpes corsac kalmykorum
      • Vulpes corsac turcmenicus

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]