Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Biroja logotips

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (saīsināti — KNAB) ir Latvijas Ministru prezidenta pārraudzībā esoša valsts iestāde. Tā nodarbojas ar korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī ar politisko partiju finanšu kontroli.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1995. gada 21. oktobrī spēkā stājās Korupcijas novēršanas likums. Līdz tam atsevišķas pretkorupcijas normas ietvēra 13 dažādi Augstākās Padomes un Saeimas pieņemti normatīvie akti. Korupcijas novēršanas likums pirmoreiz Latvijā definēja korupciju, likuma izpildes kontrole bija Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē. Pārsvarā tika kontrolēta amatpersonu deklarāciju iesniegšanas kārtība un amatu savienošanas ierobežojumu ievērošana.[1]

1997. gadā darbu sāka Korupcijas novēršanas padome (KNP), kuras uzdevums bija izstrādāt vienotu korupcijas novēršanas politiku valstī un veicināt tās īstenošanu, bet 1998. gadā Ministru kabinets apstiprināja pirmo Korupcijas novēršanas programmu. Programmā bija noteikti pretkorupcijas uzdevumi, kurus tika uzdots realizēt tiesībsargājošām, valsts un pašvaldību iestādēm. 1999. gadā KNP tika skatīts jautājums par priekšnosacījumiem neatkarīgas korupcijas novēršanas un apkarošanas institūcijas izveidošanai. Valdība izveidoja darba grupu, kuras uzdevums bija sagatavot ziņojumu par nepieciešamajiem priekšnoteikumiem korupcijas novēršanas institūcijas izveidošanai. Šajā gadā tika izveidots arī Korupcijas novēršanas padomes sekretariāts.[1]

2000. gada 8. augustā valdībā tika apstiprināta Korupcijas novēršanas koncepcija, kurā tika izteikts atbalsts jaunas institūcijas izveidošanai, kas nodarbosies ar korupcijas novēršanu un apkarošanu. 2. oktobrī ar Ministru prezidenta Andra Bērziņa rīkojumu tika izveidota darba grupa Korupcijas novēršanas institucionālās sistēmas ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu izstrādāšanai. Darba grupu vadīja Aldis Lieljuksis (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks).[1]

2001. gadā valdības izveidotās trīs darba grupas intensīvi strādāja pie likumprojektiem par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Tika izstrādāts likums par fizisko personu īpašumu sākumdeklarēšanu un legālās prezumpcijas principa ieviešanu. Notika darbs pie partiju finansēšanas normatīvo aktu sakārtošanas, apsverot iespēju ieviest tiešu valsts finansējumu politiskajām partijām. 2002. gada 8. februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumprojektu iesniedza Saeimā un 1. maijā tas stājās spēkā.[1]

2002. gada vasarā tika meklēts KNAB priekšnieks. 21. maijā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izsludināts pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu. Konkurss piesaistīja lielu sabiedrības un mediju uzmanību. Pirmajā izsludinātajā konkursā bija pieteikušies 8 priekšnieka amata kandidāti. Vislielāko punktu skaitu komisijas vērtējumā ieguva Visvaldis Puķītis un Raimonds Mūrnieks, tomēr valdība neatbalstīja nevienu no šiem kandidātiem. Tika izsludināts atkārtots konkurss, kurā pieteicās 17 kandidāti. Konkursa komisija iesniedza Ministru kabinetam informāciju par otrajā konkursā izvēlētajiem KNAB priekšnieka amata kandidātiem Didzi Šmitiņu un Aldi Lieljuksi, taču arī viņi neguva valdības atbalstu.[1]

Konkursu uz KNAB priekšnieka amatu izsludināja trešoreiz un tika saņemti 18 pretendentu pieteikumi. Vislielāko punktu skaitu ieguva Jānis Jonāss, kurš ieguva arī valdības atbalstu un viņa kandidatūra tika iesniegta apstiprināšanai Saeimā. Parlamenta deputāti J. Jonāsu tomēr neapstiprināja KNAB priekšnieka amatā. Valdība nolēma piedāvāt Saeimai apstiprināšanai KNAB priekšnieka amatā Gunti Rutki — kandidātu, kurš bija ieguvis otru augstāko konkursa komisijas novērtējumu. 2002. gada 10. oktobris — diena, kad Saeima amatā iecēla G. Rutki — tiek uzskatīts par biroja darbības sākumu.[1]

2003. gada 30. maijā Rutkis tika atbrīvots no amata pēc tam, kad iesniedza atlūgumu. Līdz 12. jūnijam priekšnieka pienākumus pildīja vietnieks Rūdolfs Kalniņš. Līdz 23. septembrim tos pildīja vietnieks Alvis Vilks, bet līdz jauna priekšnieka iecelšanai pienākumu izpildītāja bija vietniece Juta Strīķe. 2004. gada 27. maijā Saeima par KNAB priekšnieku iecēla Alekseju Loskutovu.[1] 2007. gada 24. septembrī Ministru prezidents Aigars Kalvītis Loskutovu no amata atstādināja,[2] tomēr 9. novembrī viņš tika atjaunots amatā.[3]

2008. gada 29. jūnijā Saeima, saskaņā ar KNAB likuma 4. panta pirmo daļu un 5. panta sestās daļas 12. punktu, pamatojoties uz ģenerālprokurora vadītās komisijas atzinumu un ievērojot Ministru kabineta ieteikumu, pieņēma lēmumu atbrīvot Loskutovu no KNAB priekšnieka amata.[1]

2009. gada 12. martā par KNAB priekšnieku Saeima iecēla Normundu Vilnīti,[1] bet 2011. gada 16. jūnijā viņu atstādināja no amata. Tas notika dienu pēc tam, kad ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadīta komisija ieteica Vilnīša atlaišanu.[4]

2011. gadā par KNAB priekšnieku tika iecelts Jaroslavs Streļčenoks. Viņam radās nesaskaņas ar vairākiem biroja darbiniekiem, to skaitā priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi. 2013. gada 20. decembrī Streļčenoks atbrīvoja no amata Jutu Strīķi.

Priekšnieki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]