Kosumelas jenots

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kosumelas jenots
Procyon pygmaeus (Merriam, 1901)
Kosumelas jenots
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta Caunveidīgie (Musteloidea)
Dzimta Jenotu dzimta (Procyonidae)
Ģints Jenoti (Procyon)
Suga Kosumelas jenots (Procyon pygmaeus)
Izplatība
Cozumel Raccoon area.png

Kosumelas jenots jeb mazais jenots (Procyon pygmaeus) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Kosumelas jenots dzīvo tikai Kosumelas salā. Sala atrodas Karību jūrā netālu no Jukatanas pussalas Meksikā.[1] Suga šobrīd ir uz izmiršanas robežas, un tās populācija varētu būt 200 - 300 dzīvnieki.[2] Sala ir tik maza, ka, kopš salā ir ieradušies cilvēki, dzīvnieki neizbēgami zaudē savus dabīgos dzīves apstākļus. Salā bez Kosumelas jenota dzīvo arī citas unikālas, endēmiskas sugas, kā Kosumelas degunlācītis (Nasua nelsoni) un Kosumelas lapsa (Urocyon sp).[3] Salās parasti nedzīvo sauszemes zīdītāji, īpaši plēsēji, kas šīs 3 sugas padara unikālas kopējā kontekstā.[4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā visiem jenotiem arī Kosumelas jenotam uz sejas ir raksturīgās melnās "brilles"
Viesuļvētras centrā var redzēt Kosumelas salu

Kosumelas jenots ir izteikti mazāks par pārējām divām jenotu sugām: krabjēdājjenotu un parasto jenotu. Tam ir mazāki zobi, uz kakla ir plats, melns matojuma laukums, astes pamatkrāsa zeltaini dzeltena vai bronzas sarkanbrūna ar melniem gredzeniem.[5] Mazie zobi liecina par ilgstošu izolāciju no pārējiem jenotiem.[6] Kopumā tas ārēji ir līdzīgs samazinātam parastajam jenotam. Kažoka krāsa ir pelēka vai pelēkbrūna, uz sejas raksturīgās melnās "brilles" kā visiem jenotiem. Ķermeņa garums 50 - 100 cm, astes garums 20 - 40 cm, svars tēviņiem 3,7 kg, mātītēm 3,3 kg. Daži indivīdi var sasniegt 4,5 kg. Abiem dzimumiem augumā nav liela atšķirība, toties ilkņi tēviņiem ir par 1 cm garāki kā mātītēm.[5]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salu bieži izposta tropiskās vētras. Šie skarbie apstākļi ir izveidojuši Kosumelas salas veģetāciju. Jenoti dod priekšroku mangrovju audzēm salas piekrastē, bet tos var sastapt arī piekrastes purvos un tropu mežos. Kosumelas jenotam patīk mangrovju audžu smilšainās augsnes.[7]

Kosumelas jenots ir vientuļnieks, bet reizēm var novērot nelielas grupas, kas iespējams sastāv no mātītes un tās mazuļiem. Kosumelas jenoti dzīvo diezgan tuvu viens otram, 1 kvadrātkilometrā dzīvo 17 - 27 jenoti.[3] Iespējams, ka Kosumelas jenoti tāpat kā parastie jenoti nav īpaši teritoriāli, jo barības resursi ir bagātīgi.[8]

Lai arī salu bieži posta viesuļvētras, un daudzi jenoti aiziet vētru laikā bojā, tomēr par galveno Kosumelas jenota ienaidnieku varētu nosaukt tūrisma industriju.[9]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosumelas jenots ir visēdājs, bet tā pamatbarība ir krabji, kas sastāda vairāk kā pusi no visas pārējās barības.[5] Tas barojas arī ar augļiem, vardēm, ķirzakām un kukaiņiem.[10] Lietus sezonā jenoti ēd vairāk augļus, bet sausajā sezonā vairāk krabjus un citus sīkos dzīvniekus. Kosumelas jenotu tieksme uz krabjiem varētu izskaidrot faktu, ka tie ir sastopami ļoti ierobežotā teritorijā salas piekrastē un ka tie neizplatās salas iekšienē.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosumelas jenotam nav noteikta pārošanās sezona, tas var sapāroties jebkurā laikā visu gadu. Mātītes dzimumbriedumu sasniedz apmēram 1 gada vecumā, bet tēviņi 2 gados. Grūsnība ilgst 63 dienas, piedzimst 4 - 6 mazuļi.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Procyon pygmaeus (Pygmy Raccoon, Cozumel Island Raccoon, Cozumel Raccoon, Cozumel Raccoon Bears)
  2. McFadden, K. W. (2004). "The ecology, evolution, and natural history of the endangered carnivores of Cozumel Island, Mexico.". PhD Dissertation, Columbia University, New York..
  3. 3,0 3,1 McFadden, K.W., D. Garci’a-Vasco, A. D. Cuaro’n, D. Valenzuela-Galva’n, R. A. Medelli’n, and M. E. Gompper. (2009). "Vulnerable island carnivores: the endangered endemic dwarf procyonids from Cozumel Island.".
  4. Alcover, J.A. and M. McMinn. (1994). "Predators of vertebrates on islands". Bioscience 44: 12-18.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 козумельский енот (Procyon pygmaeus), ареал описание козумельского енота, окрас размер вес среда обитания враги добыча пища размножение козумельский енот, созревание потомство...
  6. Goldman, EA (1950). "Raccoons of North and Middle America". North American Fauna 60: 1–153.
  7. Cuaron, A.D., Martinez-Morales M.A., McFadden K.W., Valenzuela D., Gompper M.E. (2004). "The status of dwarf carnivores on Cozumel Island, Mexico". Biodivers Conserv 13: 317-331.
  8. Lotze, J.-H. & Anderson, S. (1979). "Procyon lotor". Mammalian Species 119: 1-8.
  9. Glatston, A.R. (Ed.). (1994). "The red panda, olingos, coatis, raccoons, and their relatives: status survey and conservation action plan for procyonids and ailurids". Gland, Switzerland: IUCN (World Conservation Union).
  10. McFadden KW, Sambrotto RN, Medellín RA, Gompper ME (2006). "Feeding habits of endangered pygmy raccoons (Procyon pygmaeus) based on stable isotope and fecal analyses.". J Mammal 87: 501-509

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]