Kosumelas lapsa
| Kosumelas lapsa Urocyon sp | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Suņu dzimta (Canidae) |
| Ģints | Pelēkās lapsas (Urocyon) |
| Suga | Kosumelas lapsa (Urocyon sp) |
| Izplatība | |
 | |
Kosumelas lapsa (Urocyon sp) ir pelēko lapsu ģints (Urocyon) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae).
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Kosumelas lapsa (Urocyon sp.) jau no seniem laikiem ir apdzīvojusi Meksikas Kosumelas salu. Ir zināms, ka lapsa ir dzīvojusi uz salas vismaz tajā laikā, kad salu sāka apdzīvot maiji. Lapsai nav veikti nopietni zinātniski pētījumi. Kosumelas lapsas izdzīvošana ir ļoti kritiska, to ir tik maz vai varbūt tās ir jau izmirušas, ka nav veicami vērojami dabā, kā arī nevienā muzejā nav pieejams pilnīgs lapsas galvaskauss. Pētījumi ir veikti tikai lapsas fosilajiem kauliem, kas atrasti, pētot maiju civilizācijas liecības salā. Zinātnieki uzskata, ka Kosumelas lapsa ir nokļuvusi izolcijā no pārējām lapsām pirms 5000 - 13 000 gadiem, bet iespējams arī agrāk[1].
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pētot 37 fosilos kaulus, kas pieder vismaz 12 dažādiem dzīvniekiem, var secināt, ka Kosumelas lapsa ir maza auguma pelēkās lapsas ģints dzīvnieks, kas salīdzinoši ar sugu pelēkā lapsa (Urocyon cinereoargenteus) ir 60 - 80% no tās auguma[1], bet ir nedaudz lielāka par salu lapsu (Urocyon littoralis).