Kovārņi

Vikipēdijas lapa
Kovārņi
Coloeus (Kaup, 1829)
Kovārnis (Coloeus monedula)
Kovārnis (Coloeus monedula)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaVārnu dzimta (Corvidae)
ĢintsKovārņi (Coloeus)
Kovārņi Vikikrātuvē

Kovārņi jeb kovārņu ģints (Coloeus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Sastopamas Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.[1] Mongolijā abu sugu izplatības areāls pārklājas, bet tās savstarpēji nehirbidizējas.[2]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā mājo viena kovārņu ģints suga — kovārnis (Coloeus monedula), kas ir parasts ligzdotājs un nometnieks pilsētās un apdzīvotās vietās, kā arī to apkārtnē.[3]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daurijas kovārņi (Coloeus dauuricus)

Kovārņi ir vieni no mazākajiem vārnu dzimtas putni.[4] Abas sugas ir apmēram vienādi lielas: kovārņa lielāko īpatņu ķermeņa garums sasniedz 39 cm, svars 265 g,[5] bet Daurijas kovārņa lielāko īpatņu ķermeņa garums ir 36 cm, svars 275 g.[6]

Abu sugu apspalvojums ir pelēks ar melnu: galvas virsa, spārni un aste melni, pārējais ķermenis tumši pelēks vai gaiši pelēks, gandrīz balts (atkarībā no pasugas).[2] Acis kovārnim ir tumši pelēkas, bet Daurijas kovārnim gaiši pelēkas.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzvedība un ieradumi abām sugām ir ļoti līdzīgi.[2] Tie mājo gan lauku vidē, gan apdzīvotās vietās.[4] Kovārņi ir sabiedriski, ļoti gudri un inteliģenti putni, kas ātri viens no otra mācās gan savvaļā, gan nebrīvī. Tiem var iemācīt dažādus sarežģītus trikus.[4]

Ligzdo kolonijās, koku dobumos, alās, putnu būros, ēku konstrukciju nišās un citās pasargātās vietās, pat skursteņos. Ligzda tie sakrauta no zariem, pēc tam izklāta ar vilnu. Veido ilgstošus monogāmus pārus. Kovārņi ne tikai ligzdo kolonijās, bet arī guļ un barojas lielos baros. Reizēm barojas vienotā barā ar karuķiem un melnajām vārnām.[4] Barojas galvenokārt ar sēklām, augļiem un bezmugurkaulniekiem. Barojas arī ar maitu, uz braucamajiem ceļiem nogalinātiem dzīvniekiem un citu putnu olām.[4]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kovārņu ģints (Coloeus)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2020
  2. 2,0 2,1 2,2 Madge, Steve; Burn, Hilary (1994). Crows and Jays: A Guide to the Crows, Jays and Magpies of the World. A & C Black. ISBN 0-7136-3999-7.
  3. «Ornitofaunistika: Kovārnis Corvus monedula». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. novembrī. Skatīts: 2017. gada 4. jūnijā.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 «7 jackdaw facts you need to know». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 4. jūnijā.
  5. Alive: Eurasian Jackdaw (Corvus monedula)
  6. Alive: Daurian Jackdaw (Corvus dauuricus)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]