Kovārnis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kovārnis
Corvus monedula (Linnaeus, 1758)
Kovārnis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Dzimta Vārnu dzimta (Corvidae)
Ģints Vārnas (Corvus)
Suga Kovārnis (C. monedula)
Izplatība

Corvus monedula map.jpg
Kovārņa izplatības areāls iekrāsots sarkanā krāsā.

Kovārnis (Corvus monedula) ir vidēja izmēra vārnu ģints (Corvus) putns. Sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā. Latvijā parasts ligzdotājs un nometnieks, parasti ligzdo pilsētās un apdzīvotās vietās, kā arī to apkārtnē.[1]

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kovārnis ir sastopams visā Eiropas teritorijā, izņemot ziemeļu daļu, sasniedzot Skandināvijas vidieni un Somijas dienvidus. Ārpus Eiropas tas ligzdo arī Āzijas rietumos, sasniedzot Baikālu un Ķīnas rietumus,[1] un Ziemeļāfrikā. Tas apmetas atklātās vietās, retos mežos, parkos, piekrastes klintīs.

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā kovārnis ir parasts ligzdotājs un nometnieks, parasti ligzdo pilsētās un apdzīvotās vietās, kā arī to apkārtnē. Saskaņā ar 2009. gada pētījumiem ligzdojošo pāru skaits, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinās.[2] Nometnieks, ziemās kovārņu skaits pieaug, jo Latvijā ierodas pārziemot putni no ziemeļiem un austrumiem. Pētījumi par kovārņu pasugu piederību Latvijā nav veikti, pēc literatūras šeit ir divu pasugu pārklāšānās teritorija. Ligzdojošie kovārņi pēc vizuālām pazīmēm atbilst pasugai C. m. monedula, bet pasugas C. m. soemmerringii (austrumu kovārnis) aprakstam atbilstoši putni biežāk ir sastopami ziemā, domājams, tie ir putni, kas ierodas šeit ziemot no austrumiem.[1] Pagaidām nav informācijas par Centrāleiropā sastopamās pasugas C. m. spermologus (rietumu kovārnis) kovārņu novērošanu Latvijā, tomēr arī tā ir iespējama.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumu kovārnim (Corvus monedula soemmeringii) ir visgaišākais pakausis un kakls, veidojot spēcīgu kontrastu ar melno kroni uz galvas

Kovārnis ir viens no mazākajiem putniem vārnu ģintī. Tā ķermeņa garums ir 34 -39 cm. Tā apspalvojums ķermenim pamatā ir melns, pavēdere zilgani pelēka, bet pakausis, kakls un vaigi gaiši pelēki. Uz galvas tam ir koši melns kronis ar violetu vai zilganu spīdumu. Spārniem, astei un rīkles melnajām spalvām ir zaļgans spīdums. Knābis un kājas ir melnas. Kovārnim tāpat kā cilvēkam ir tumša acs zīlīte, ko apņem gaiša varavīksnene. Iespējams tādēļ kovārnis labo izprot cilvēka skatienu.[3] Acs varavīksnene ir gaiši pelēka vai sudrabaini balta. Jaunajiem putniem acis ir gaiši zilas, tad kļūst brūnas, un apmēram gada vecumā acis kļūst baltas.[4] Abi dzimumi izskatās vienādi.[5]

Lidojumā kovārni var atpazīt pēc mazā auguma, kā arī tā lidojums ir ātrāks, spārni šaurāki. Tiem salīdzinoši ir īsāks, masīvāks kakls, īsāks knābis, un tie vienmēr uzturas barā.

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kovārņi bieži uzturas baros

Lielākā daļa kovārņu ziemo ligzdošanas areālā, izņēmums ir tālākās ziemeļu un austrumu populācijas, kas ziemas periodā pārvietojas uz rietumiem un dienvidiem.[1]

Kovārņi ir ļoti sociāli putni un parasti ir redzami baros. Pāri kovārnis veido uz mūžu, un pāra putni arī barā uzturas kopā. Rudeņos bari kļūst lielāki, tajos var būt pat vairāki simti īpatņu.[6] Vakaros viss bars kopīgi ieņem nakšņošanas vietas. Kovārņi bieži uzturas kopīgos baros ar pelēkajām vārnām (Corvus cornix) un krauķiem (Corvus frugilegus), ar kuriem bieži veido migrācijas barus. Kovārņu bars agresīvi aizstāv savējos.[7]

Tāpat kā žagatas kovārņi zog spīdīgus priekšmetus, kurus ievij ligzdas konstrukcijā.

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kovārnis kā visi vārnu ģints putni ir visēdājs, kas barojas ar visu ko var atrast. Tas barību meklē uz zemes atklātās vietās, lai gan reizēm arī kokos tas uzlasa šo to ēdamu. Zeme tiek rūpīgi ar knābi pārmeklēta, reti rokoties, toties visu pārcilājot un izcilājot. Kovārnis mēdz pārmeklēt arī cilvēku atkritumu izgātuves un konteinerus.[4] Tas medī mušas ap liellopu mēslu kaudzēm, tās ķerot lecienā. Sliekas kovārnis speciāli nemeklē, bet svaigi uzraktā zemē tās labprāt izlasa.[8]

Pamatā kovārnis barojas ar kukaiņiem, kurus var atrast uz zemes virsmas un kuru garums ir 2 - 18 mm. Tas pie izdevības medī mazus putnus un dzīvniekus, kā grauzējus. Ja atradīs kādu ligzdu, izēdīs olas un putnēnus. Tas neatsakās arī no maitas, gliemežiem, zirnekļiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Kovārnis arī mielojas ar graudiem, sēklām, ogām un augļiem.[8] Tas labprāt dalās pārtikā ar pārējo baru.[9]

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kovārņi pārus veido uz mūžu

Apmēram gada vecumā kovārnis sasniedz dzimumbriedumu. Pārus tas veido uz mūžu pirmajā ligzdošanas pavasarī. Tie ligzdojot veido kolonijas. Ligzda tiek būvēta gan koku dobumos, gan klintīs, gan ēku konstrukcijās, bieži skursteņos un citās pasargātās vietās. Kā ligzdas būvniecības materiālu tie izmanto ne tikai koku zarus, bet arī metāla stieples. Skursteņos kovārņu pāris pirms ligzdas būvēšanas samet koku zarus, kas saķeras un nobloķe vertikālo kanālu, pēc tam uz zaru platformas kovārnis būvē ligzdu. Ligzda tiek oderēta ar matiem, dzīvnieku vilnu, zemi un citiem mīkstiem materiāliem. Kovārņi bieži ligzdu koloniju veido netālu no krauķu kolonijām.

Dējumā parasti ir 4 - 5 olas. Olas kovārnim ir gaiši zilas ar nelieliem brūniem raibumiņiem. Tās ir apmēram 36 x 26 mm lielas. Inkubācijas periods ilgst 17 - 18 dienas, un olas perē tikai mātīte. Apspalvojums putnēniem izaug pēc 28 - 35 dienām. Abi vecāki baro mazuļus.[10]

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kovārnim ir 4 pasugas:[1]

  • Corvus monedula monedula - dzīvo Skandināvijā, reizēm ziemo Francijā un Britu salās. Nominālpasugas kovārnim ir pelēks pakausis un kakls, tumša pakakle un gaiši pelēka apkakle ap kakla pamatni;
  • Corvus monedula soemmeringii - dzīvo Austrumeiropā, ieskaitot Somijas dienvidus un Polijas austrumus, kā arī Balkānos, Grieķijā un Turcijā, kā arī pārējas populācijas tālāk uz austrumiem. Ziemo Irānā un Indijā. Tas atšķiras ar izteikti gaišu pakausi un kaklu, veidojot spēcīgu kontrastu ar melno kroni galvas vidū. Ap kakla pamatni gaiši pelēka apkakle;
  • Corvus monedula spermologus - dzīvo rietumu un centrālajā Eiropā, tā izplatība dienvidos sasniedz Maroku, ziemeļu reģionu kovārņi ziemo Kanāriju salās un Korsikā. Rietumu kovārnis ir vistumšākais, tam nav raksturīgās gaišās apkakles ap kakla pamatni;[4]
  • Corvus monedula cirtensis - dzīvo Marokā un Alžīrijā. Kopumā melnais apspalvojums ir matēts un izskatās tumši pelēks, līdz ar to gaišais pakausis neizceļas un nekontrastē ar pārējo ķermeņa apspalvojumu.[4]

Nominālpasuga C. m. monedula ar austrumu pasugu C. m. soemmerringii nomainās pakāpeniski. Pasugu nomaiņas areāls aptver Somiju, Baltijas valstis, joslu no Polijas austrumiem ziemeļos līdz Rumānijai un Horvātijai dienvidos.[11]

Atsauce[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Kovārnis
  2. Latvijas parasto putnu skaita pārmaiņas pēdējos piecos gados
  3. Gudrie kovārņi
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Goodwin D. (1983). Crows of the World. Queensland University Press, St Lucia, Qld. ISBN 0-7022-1015-3.
  5. Mullarney, Killian; Svensson, Lars; Zetterstrom, Dan; Grant, Peter (1999). Collins Bird Guide. Collins. p. 335. ISBN 0002197286.
  6. Wilmore, S. Bruce. Crows, jays, ravens and their relatives. London: David and Charles Ltd, 1977
  7. Mistiskie kraukļi
  8. 8,0 8,1 J. D. Lockie "The Food and Feeding Behaviour of the Jackdaw, Rook and Carrion Crow." The Journal of Animal Ecology. 25:2 (Nov., 1956), pp. 421-428.
  9. Selvino R. de Kort, Nathan J. Emery and Nicola S. Clayton. "Food sharing in jackdaws, Corvus monedula: what, why and with whom?" Animal Behaviour 72:2 (August 2006): 297-304.
  10. British Garden Birds: Jackdaw
  11. Identification and occurrence of "Eastern" Jackdaws in the Netherlands

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]