Krūmu suņi

Vikipēdijas lapa
Krūmu suņi
Speothos
Krūmu suņi
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaSuņveidīgie (Caniformia)
DzimtaSuņu dzimta (Canidae)
ĢintsKrūmu suņi (Speothos)
Krūmu suņi Vikikrātuvē

Krūmu suņi (Speothos) ir viena no suņu dzimtas ģintīm, kas pieder pie suņu cilts (Canini) plēsējiem.

Krūmu suņu ģintī ir divas sugas, un abas apdzīvoja Dienvidameriku jau pleistocēnā, no kurām Speothos pacivorus mūsdienās ir izmirusi. Zinātniekiem nav īstas skaidrības par krūmu suņu evolūciju, tomēr pastāv uzskats, ka krūmu suņiem vistuvākie radinieki ir nelielie īsausu zorro, kas arī apdzīvo Dienvidameriku. Abām ģintīm; gan krūmu suņiem, gan īsausu zorro galvaskauss ir līdzīgs, ar īsām nāsīm, kas ir raksturīgi lapsām. Nesenie DNS pētījumi liecina, ka krūmu suņiem radinieki ir arī krēpjvilki, kuri viens no otra nodalījās pirms 3 miljoniem gadu.

Krūmu suņiem ir līdzīgi dzerokļi ar sarkanajiem suņiem un hiēnsuņiem. Tie ir veidoti tādā veidā, lai varētu ātri un lielā daudzumā sagrauzt kaulus. Krūmu suņu un sarkano suņu zobu skaits un izmērs ir mazāks kā citiem suņu dzimtā. Tiem ir 40 zobi 42 zobu vietā[1].

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Digimorph - Speothos venaticus (South American bush dog)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 30. augustā. Skatīts: 2009. gada 3. martā.