Kremeneca

Vikipēdijas lapa
Kremeneca
pilsēta
Кременець
Kremenecas liceja komplekss
Kremenecas liceja komplekss
Karogs: Kremeneca
Karogs
Ģerbonis: Kremeneca
Ģerbonis
Kremeneca (Ukraina)
Kremeneca
Kremeneca
Kremeneca (Ternopiļas apgabals)
Kremeneca
Kremeneca
Koordinātas: 50°07′10″N 25°43′00″E / 50.11944°N 25.71667°E / 50.11944; 25.71667Koordinātas: 50°07′10″N 25°43′00″E / 50.11944°N 25.71667°E / 50.11944; 25.71667
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Ternopiļas apgabals
Rajons Kremenecas rajons
Pilsētas tiesības 1431
Platība
 • Kopējā 31 km2
Augstums 246 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 20 674
 • blīvums 700,9/km²
Laika josla EET (UTC+3)
Mājaslapa kremenec.miskrada.org.ua
Kremeneca Vikikrātuvē

Kremeneca (ukraiņu: Кременець) ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ternopiļas apgabala Kremenecas rajona centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstos pirmoreiz minēta 1064. gadā, pieminēta arī Hipatija hronikā 1227. gadā kā Galīcijas-Volīnijas kņazistes pilsēta. 1240./1241. gadā Kremenecas pils bija viena no retajām, ko nespēja ieņemt Batija karaspēks.

14. gadsimtā pilsētu iekļāva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā. 1536. gadā Polijas karalis Sigismunds I Vecais nodeva Kremenecas pili savas sievas Bonas Sforcas rīcībā. Hmeļnicka vadītās sacelšanās laikā 1648. gadā pili nopostīja kazaku karaspēks Maksima Krivonisa vadībā.

Pēc 1793. gadā pēc Polijas Otrās dalīšanas pilsētu iekļāva Krievijas Impērijas sastāvā. No 1805. līdz 1833. gadam Kremenecā darbojās Kremenecas licejs. Pēc 1830. gada Novembra sacelšanās sakāves licejs tika pārcelts uz Kijivu, likdams pamatus Kijivas Universitātei.

Pēc Pirmā pasaules kara, pamatojoties uz 1921. gada Rīgas miera līgumu, Kremenecu iekļāva atjaunotajā Polijas valstī. Pamatojoties uz Molotova—Ribentropa pakta nosacījumiem, pēc Polijas kampaņas Otrā pasaules kara sākumā 1939. gadā iekļauta Ukrainas PSR sastāvā, pēc tam no 1941. gada 2. jūlija līdz 1944. gada 19. martam atradās vācu okupācijas iestāžu izveidotā Ukrainas reihskomisariāta sastāvā, šajā laikā tika iznīcināti Kremenecā dzīvojošie ebreji. Pēc kara pilsētas poļu iedzīvotāji tika pārcelti uz Poliju. No 1991. gada atrodas neatkarīgās Ukrainas sastāvā.

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kremeneca kalpo par atbalsta punktu pareizticīgo svētceļotājiem uz 18 kilometrus attālo Počajivas lavru. Poļu tūristi apmeklē Kremenecas iedzimtā, dzejnieka Slovacka muzeju.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kameneca ir poļu matemātiķa Marka Kaca (Mark Kac, 1914-1984), poļu dzejnieka Juliuša Slovacka (Juliusz Słowacki, 1809-1849) un amerikāņu vijolnieka Aizeka Sterna (Isaac Stern, 1920-2001) dzimtā pilsēta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]