Krišjānis Barons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons
Personīgā informācija
Dzimis 1835. gada 31. oktobrī
Struteles pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Jaunpils novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1923. gada 8. martā (87 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latvietis
Vecāki Juris Barons, Enģele Brikšķa
Dzīvesbiedre Dārta Rudzīte
Bērni Kārlis Barons
Literārā darbība
Nodarbošanās Folklorists, publicists
Valoda Latviešu
Slavenākie darbi "Latvju dainas"
Augstskola Tērbatas universitāte

Krišjānis Barons (dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles muižā, miris 1923. gada 8. martā Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem.[1]

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kr. Barons dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles muižas (Strutteln) vagara Jura Barona un viņa sievas Enģeles dzimušas Brikšķas ģimenē.[2] Viņam kopumā bija septiņi brāļi un māsas, Kr. Barons bija jaunākais ģimenē.[2] Bērnību pavadījis Īles muižā.[3] Kad viņš vēl nebija sasniedzis desmit gadu vecumu, viņa tēvs nomira. Kr. Barons mācījās Dundagas Kubeles pagastskolā, Ventspils elementārskolā, Ventspils apriņķa skolā un Jelgavas ģimnāzijā. Mācības Jelgavas ģimnāzijā viņš uzsāka 1852. gadā un tās pabeidza 1856. gadā,[3] tajā pašā gadā uzsāka matemātikas un astronomijas studijas Tērbatas universitātē. 1855. gadā kopā ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu izveidoja Tērbatas universitātes latviešu studentu pulciņu.[4] Studijas Tērbatā viņš pameta 1860. gadā. Jaunības gados rakstījis arī daiļliteratūru. Starp viņa populārākajiem dzejoļiem ir "Kalna strauts" (pazīstams kā "Upe un cilvēka dzīve"), "Mūsu manta", "Divejādas kapenes".[5]

1856. gadā viņš publicēja savu pirmo darbu — rakstu "Zvaigznes" par astronomiju laikrakstā "Mājas Viesis".[6] 1859. gadā publicēja grāmatu par Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas ģeogrāfiju "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti",[7][3] kas ir pirmā plašākā Baltijas ģeogrāfijas grāmata. Laikā no 1862. līdz 1865. gadam Kr. Barons strādāja laikrakstā "Pēterburgas Avīzes", bija viens no laikraksta dibinātājiem, no 1863. gada bija laikraksta faktiskais redaktors.[6] Rakstīja par darvinismu un dabaszinātņu tēmām. "Pēterburgas Avīzēs" publicēja savus dzejoļus, stāstus. Pēc tam laikraksts tika slēgts un viņš sāka strādāt par tulku (atdzejojis vairākus dzejoļus, tulkojis aforismus un fragmentus no dažādiem literāriem darbiem).[6][3] Tā kā darbojās "Pēterburgas Avīzēs", Kr. Barons nonāca policijas uzraudzībā.[3] Atrazdamies Pēterburgā, viņš apprecējās ar 1838. gadā dzimušo Dārtu Rudzīti (strādāja par kalponi), 1865. gadā arī piedzima dēls Kārlis Barons. 1862. gadā sarakstījis apcerējumu par darvinismu "Mūžīgs kara lauks".[8] 1867. gadā pārcēlās uz Maskavu, kur strādāja par privātskolotāju. Sastādījis bibliogrāfisku rādītāju "Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem",[9] ko 1868. gadā izdeva Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrība, tādējādi Kr. Barons ir uzskatāms par pirmo latviešu bibliogrāfu.[3] No 1880. līdz 1893. gadam strādāja Marijas sieviešu ģimnāzijā Maskavā kā vācu valodas skolotājs.

1878. gadā pievērsās Friča Brīvzemnieka sāktajam latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbam.[6] 1880. gadā Maskavā tika izgatavots Dainu skapis. Skapī atrodas aptuveni 268 800 lapiņas ar tautas dziesmām. Oriģinālais Dainu skapis kopš 1940. gada atrodas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā.[10] 2001. gada 4. septembrī tas tika iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā (Memory of the World).[11]

1881. gadā kļuva par Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības etnogrāfijas nodaļas līdzstrādnieku.[6] 1893. gadā Kr. Barons atgriezās Rīgā, kur nodarbojās ar latviešu tautas dziesmu kārtošanu. Laikā no 1894. līdz 1915. gadam sešos sējumos (astoņas grāmatas) iznāca "Latvju dainas". Tas ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.[12] Kopumā krājumā ir 217 996 tautas dziesmas.[5][13]

Mūža nogalē sarakstīja autobiogrāfiju "Atmiņas". Kr. Barons miris 1923. gada 8. martā Rīgā,[13] apglabāts Lielajos kapos. Viņam ir uzstādīts piemineklis Vērmanes dārzā Rīgā (skulptore Lea Davidova-Medene).[6]

Par latviešu valodu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studenta gados Barons uzrakstīja ģeogrāfijas grāmatu no latviskā viedokļa ar nosaukumu: "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi, īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām", ko izdeva Jelgavā 1859. gadā.

Pēc īsa pārskata par pasaules tautām Barons apstājas pie Eiropas iedzīvotājiem, izceldams īpaši trīs rases: ģermāņu, slāvu un romāņu. Norādīts vispirms uz šo tautu vietu citu starpā, nostājoties pretī citur izsacītām domām. Latvieši nav pieskaitāmi ar lībiešiem un kūriem pie somu tautām, kā daudz vācu grāmatās stāstīts, ne arī grieķiem, latīņiem vai ģermāņiem, kā citi sacījuši, tāpat ne pie slāvu tautām, kā slāvu zinātnieki nereti norāda, bet latviešu, leišu un veco prūšu valodas ir īpaša valodas cilts, kas nav cēlusies, ģermāņu un slāvu valodām sajaucoties, bet kas, tāpat kā šīs valodas senos laikos, radusies "no Indijas sanskrita valodas". Tad Barons izceļ latviešu valodas vērtību. Tā nebūtu zemu turama arī tad, ja tā būtu maisīta valoda, kā angļu, franču. Bet latviešu un leišu valodas ir vecas un cienījamas, kas stāv vistuvāk vairāk nekā divi tūkstoši gadus ļaužu mutē izmirušai, tikai Indijas svētās grāmatās atrodamai sanskrita valodai.[14]

Mantojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemineklis Krišjānim Baronam Rīgā, Vērmanes dārzā
Krišjāņa Barona kapa piemineklis Lielajos kapos Rīgā

Kr. Barona mūža darbs folkloristikā ir akadēmiskais tautas dziesmu krājums "Latvju dainas" (1915), ko valodnieks Jānis Endzelīns nosaucis par latviešu filoloģijas stūrakmeni.[15][3]

Kr. Barons vēl ir sastādījis "Latvju dainu izlasi" un pētījis tautas dziesmu metriku ("Latvju dainu izlase skolai un jaunatnei", 1931).[15][8] Viņš ir licis pamatus latviešu literārās valodas populārzinātniskajam stilam, sarakstījis vairāk nekā 150 populārzinātniskus rakstus.[16] Nodarbojies arī ar jaunu svešvārdu ieviešanu, ieviesis vairāku zinātņu nosaukumus (piemēram, matemātika, ģeogrāfija, fizika, bioloģija).[16]

Viņa vārdā ir nosaukta Krišjāņa Barona iela Rīgā. Tāpat par godu Kr. Baronam ir nosaukts 1977. gada septembrī atklātais asteroīds "3233 Krišbarons".

Dzimtā māja[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie Struteles muižas vagara mājas piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu "1835. gadā šajā ēkā dzimis latviešu gara mantu vācējs Kr. Barons".[17]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ievērojamākie jaunlatvieši. Uzdevumi.lv. Atjaunināts: 2012. gada 31. janvārī.
  2. 2,0 2,1 Krišjānis Barons, folklorists, rakstnieks, publicists. Skolenam.lv. Atjaunināts: 2012. gada 31. janvārī.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 Čakars, O. (1990). Latviešu literatūras vēsture (no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem) (2. izd.). Rīga: Zvaigzne. 250.—261. lpp. ISBN 5-405-00403-0.
  4. Jaunlatvieši. Uzdevumi.lv. Atjaunināts: 2012. gada 31. janvārī.
  5. 5,0 5,1 K.Barons - biogrāfija. Uzdevumi.lv. Atjaunināts: 2012. gada 31. janvārī.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Krišjānis Barons (1835–1923) - folklorists, rakstnieks, publicists. Vietas.lv (2011. gada 19. novembrī). Atjaunināts: 2012. gada 31. janvārī.
  7. Rīgas Latviešu biedrība, jaunlatvieši. Uzdevumi.lv. Atjaunināts: 2012. gada 31. janvārī.
  8. 8,0 8,1 Latvijas PSR Mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga: Izdevniecība "Zinātne".  188. lpp.
  9. Barons Krišjānis. Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Letonika.lv. Atjaunināts: 2012. gada 15. februārī.
  10. Krišjāņa Barona Dainu skapis. Kultura.lv. Atjaunināts: 2012. gada 31. janvārī.
  11. Krišjāņa Barona Dainu skapis. LFK.lv. Atjaunināts: 2012. gada 31. janvārī.
  12. Latvian Folk Songs. Vol. 1, Pt. 5. Europeana.eu. Atjaunināts: 2012. gada 31. janvārī. (angliski)
  13. 13,0 13,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga: Galvenā Enciklopēdiju redakcija.  681. lpp.
  14. Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture
  15. 15,0 15,1 Jaunlatvieši un atmoda. Uzdevumi.lv. Atjaunināts: 2012. gada 31. janvārī.
  16. 16,0 16,1 Krišjānis Barons. Liis.lv. Atjaunināts: 2012. gada 31. janvārī.
  17. Struteles muiža. Pilis.lv. Atjaunināts: 2012. gada 31. janvārī.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]