Krišjānis Valdemārs
|
||||||||||||||
|
||||||||||||||
Krišjānis Valdemārs (dzimis 1825. gada 2. decembrī [v.s. 20. novembrī] Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris 1891. gada 7. decembrī [v.s. 25. novembrī] Maskavā) bija publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs.
Satura rādītājs |
Dzīvesgājums [izmainīt šo sadaļu]
Krišjānis Valdemārs dzimis 1825. gada 2. decembrī "Vecjunkuros" saimnieka un vēlākā Ārlavas draudzes mācītāja palīga Mārtiņa Valdemāra un viņa sievas Marijas ģimenē. Vecākiem bijuši desmit bērni, no kuriem septiņi miruši līdz 15 gadu vecumam. Vecākais brālis Johans Heinrihs (Indriķis) Voldemārs (1819 - 1880) - pārvācojies vēsturnieks un arhivārs. Māsa Marija Medinska (1830 - 1887) - rakstniece. Jau piecu gadu vecumā K. Valdemārs iemācās lasīt. Pēc Lubezeres skolas beigšanas (1840) viņš strādāja Sasmakā (tagadējā Valdemārpils) par skolotāju, pēc tam Rundālē par pagasta skrīvera palīgu, vēlāk Lielberstelē un Ēdolē par skrīveri. Beidzis Liepājas ģimnāziju (1854), studēja valststiesības un tautsaimniecību Tērbatas universitātē.[1]
Pēc universitātes beigšanas (1858), strādāja Pēterburgā par Finanšu ministrijas ierēdni, vienlaikus būdams Krievijas ziemeļaustrumu laikraksta „St. Petersburgische Zeitung” līdzstrādnieks. 1862. — 1865. gadā viņš bija „Pēterburgas Avīžu” izdevējs (sākumā cenzors un faktiski arī galvenais redaktors). 1864. gada 18. februārī Sanktpēterburgā salaulājies ar Rīgas tirgotāja meitu, baltvācu rakstnieci Luīzi Johannu fon Rammu (1841 - 1914). Savu bērnu viņiem nebija un viņi pieņēma ģimenē 3 audžumeitas. Latviešu meitene Anne Stīge mira 9 gadu vecumā, angļu meitenes Estere (dzim. Klarka)(miris 1893) un Fransisa (dzim. Klarka, prec. Ertlinga) (dzimis 1879, 1939. gadā izceļoja uz Vāciju).
1864. gadā K. Valdemārs nodibināja pirmo latviešu jūrskolu Ainažos.
1865. gadā pakļauts kriminālizmeklēšanai un tiesas procesam t.s. Novgorodas lietā, kā rezultātā zaudēja visus ietaupījumus kā arī tālākas karjeras iespējas. Lai izvairītos no kreditoriem (manta tika apķīlāta un pārdota izsolē) un rastu karjeras iespējas, 1867. gadā pārcēlās no Sanktpēterburgas uz dzīvi Maskavā, kur dzīvi sāka lielā trūkumā, nodarbojās ar publicistiku, rakstīja krievu konservatīvajiem laikrakstiem, veidoja latviešu-krievu-vācu valodu vārdnīcu, vēlāk pievērsās jūrniecības jautājumiem. Pēc K. Valdemāra ierosinājuma Fricis Brīvzemnieks Maskavā sāka organizēt Maskavas latviešu lasāmos vakarus, no kuriem vēlāk izauga latviešu trešā vecākā akadēmiskā mūža organizācija akadēmiskā vienība Austrums. 70. gados uzlabojās ģimenes materiālais stāvoklis. 1873. gadā pēc Valdemāra ierosinājuma Krievijā tika nodibināta pirmā jūrnieku biedrība.
Krišjānis Valdemārs miris 1891. gada 7. decembrī Maskavā, apbedīts Lielajos kapos Rīgā.
Devums [izmainīt šo sadaļu]
Krišjānis Valdemārs bija viens no latviešu nacionālās literatūras un publicistikas veidotājiem. Savos rakstos Krišjānis Valdemārs uzstājās pret vācbaltiešu muižnieku privilēģijām Baltijas guberņās, ierosināja vairākas pārvaldes reformas. Aicināja latviešus un igauņus pievērsties jūrniecībai un celt savu nacionālo pašapziņu un kultūru, sekmējot sabiedrisko kustību, kas vēlāk ieguva Pirmās atmodas nosaukumu. Daudz darba veicis jūrniecības popularizēšanai un tās nozīmes apzināšanai. Sastādījis pirmo Krievijas tirdzniecības flotes kuģu sarakstu, panācis vairāku praktisku, jūrnieku vajadzībām piemērotu vārdnīcu izdošanu.
Krišjānis Valdemārs tiek uzskatīts par Jaunlatviešu kustības aizsācēju un tās galveno ideologu. Savācis neskaitāmas tautasdziesmas, kopā ar saviem sekotājiem (Krišjāni Baronu, Frici Brīvzemnieku) izveidojis latviešu dainu skapi.
