Krievi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par tautu. Par citām jēdziena Krievs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Krievi
Visi iedzīvotāji
~140 milj.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Krievija Krievija (116 milj.)
Karogs: Ukraina Ukraina (8,3 milj.)
Karogs: Kazahstāna Kazahstāna (4,5 milj.)
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV (3,1 milj.)
Karogs: Baltkrievija Baltkrievija (1,1 milj.)
Karogs: Izraēla Izraēla (1,1 milj.)
Karogs: Latvija Latvija (0,6 milj.)
Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna (0,6 milj.)
Karogs: Kirgizstāna Kirgizstāna (0,6 milj.)
Karogs: Moldova Moldova (0,4 milj.)
Karogs: Igaunija Igaunija (0,3 milj.)
Karogs: Turkmenistāna Turkmenistāna (0,3 milj.)
Karogs: Lietuva Lietuva (0,17 milj.)
Karogs: Argentīna Argentīna (0,2 milj.)
Karogs: Itālija Itālija (0,2 milj.)
Karogs: Vācija Vācija (0,2 milj.)
Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna (0,14 milj.)
Karogs: Brazīlija Brazīlija (0,11 milj.)
Valodas
krievu
Reliģijas
pareizticība
Radnieciskas etniskas grupas
baltkrievi, ukraiņi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta. Kopskaits pasaulē ir ap 150 miljoniem, no kuriem Krievijas Federācijā dzīvo aptuveni 116 miljonu (~80% pēc 2002. gada tautskaites datiem) krievu. Lielākās krievu diasporas kopienas dzīvo Ukrainā, Kazahstānā, ASV, Baltkrievijā un Izraēlā. Pēc lokālās izrunas, sadzīves kultūras un vēstures īpatnību pazīmēm iedalās mazākās etnogrāfiskās grupās jeb subetnosos, piemēram, gorjuni (kr. горюны), kazaki (казаки), kamčadali (камчадалы), pomori (поморы) u.c. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas krievi veido Baltijas krievu grupu ar savdabīgu identitāti un izrunas īpatnībām, Latvijā turklāt papildus izdalāma vecticībnieku kopiena. Krievi runā indoeiropiešu valodu grupas krievu valodā, kurā ir 3 pamatdialekti - ziemeļu, Maskavas, dienvidu, - un virkne lokālo izrunu. Izplatītākā reliģija ir pareizticība.

Latviešu valodā nosaukums "krievi" cēlies no senslāvu cilts krivičiem, kuri apdzīvoja apvidu uz austrumiem — dienvidaustrumiem no mūsdienu Latvijas (mūsdienu Polockas apvidus).

Etnoģenēze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No senslāvu ciltīm vislielākā loma krievu sākotnējās etnoģenēzes procesā bija krivičiem, Ilmeņa slovēņiem un vjatičiem, mazākā mērā - severjaņiem un radimičiem (migrācijas un starpetnisko kontaktu procesi viduslaikos bija ļoti lēni un niecīgi). Kā tauta sāka veidoties XVII gs. līdz ar centralizētas valsts - Krievijas caristes, - nostiprināšanos un ekspansiju, pakļaujot pārējās senkrievu zemes un apvienojot tajās dzīvojošo slāvu un somugru elementu vienā valsts varai pakļautā sociālā veselumā, vieniem likumiem un valsts paražām, nivelējot etniskās un etnogrāfiskās atšķirības.

Pēc Zelta Ordas sabrukuma, sākās pastāvīga migrācija uz austrumiem, apmetoties vispirms Volgas upes baseina melnzemes stepē, Pieurālos, pēc tam migrējot tālāk uz Sibīriju (XIX gs. sākumā krievu migrācijas vilnis sasniedza Aļaskas pussalu).

XIX gs. Krievijas impērijā krievu skaits mehāniski palielinājās, pārkrievojot daudzās impērijā dzīvojošajās mazākumtautības un etniskās grupas.

Krievi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Latvijas krievi

Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās Latvijas teritorijā ir kopš XV gs. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās Nikona reformas, kad, glābjoties no vajāšanām, Latgalē, Sēlijā un Rīgā apmetās lielāks skaits vecticībnieku bēgļu no Krievijas caristes. Pēc Baltijas zemju pievienošanas Krievijas impērijai 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie zemnieki un baltkrievi. Krievu skaita īpatsvars ievērojami mainījās pēc Latvijas okupācijas un 2. Pasaules kara, kad pēc Latvijas vāciešu izceļošanas un Latvijas ebreju iznīcināšanas krievi kļuva par vienīgo lielāko Latvijas etnisko minoritāti. Pēc Latvijas Republikas valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir Latvijā skaitliski lielākā mazākumtautība: pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no iedzīvotāju kopskaita).[1] Pēc 2010. gada Iedzīvotāju reģistra datiem 366 489 (59,4%) bija Latvijas pilsoņi, bet 221 174 (35,9%) nepilsoņi.[2] Lielākā daļa krievu Latvijā dzīvo pilsētās, izņemot Latgali, kur daudzi krievi dzīvo arī laukos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]