Krieviņi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par etnisko grupu. Par citām jēdziena Krieviņi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Votu karogs

Krieviņi ir voti, kurus 1445. gadā Livonijas ordeņa meistars H.Finke pēc iebrukuma Novgorodas zemē kā kara gūstekņus atveda un nometināja karos ar lietuviešiem un mēra epidēmijā izpostītājā un reti apdzīvotajā Bauskas apkārtnē tagadējos Vecsaules, Brunavas, Ceraukstes, Jaunsaules pagastos.

Savas identitātes pazīmes krieviņi saglabāja līdz pat XIX gs. otrajai pusei. Bez tam to dzīvesveids un paražas ietekmēja arī vietējo etnogrāfisko kultūru (piemēram, Zemgales tautastērpa ornamentos parādījās citiem latviešu novadiem neraksturīgi ziedu un zvēru motīvi).

Latvijas krieviņu izcelsme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Krieviņi bija cēlušies no apmēram 3000 votiem, kurus 1445.gadā Livonijas ordeņa meistars Heinrihs Finke fon Oferbergs (1439-1450) pēc iebrukuma Novgorodas zemē kā kara gūstekņus atveda uz Lietuvas pierobežas zemi Zemgalē un izmantoja viņu prasmes Bauskas pils celšanā (1447). Pils uzbūvē ir manāma līdzība ar Koporjes pili un citām Novgorodas republikas mūra pilīm.
  • Pēc cietokšņa pabeigšanas ordenis votus nometināja karos ar lietuviešiem izpostītājā un reti apdzīvotajā Bauskas apkārtnē tagadējos Vecsaules, Brunavas, Ceraukstes, Jaunsaules pagastos.
  • Rakstos krieviņi pirmo reizi pieminēti 1636. gadā P. Einhorna grāmatā Reformatio gentis Lettica un šī paša autora darbā Historia Lettica 1649. gadā:

"Bauskas apkārtnē dzīvojot kāda sveša tauta, ko saucot par krieviņiem, un kas galvenokāt piederot hercogam. Viņi latviski runājot ļoti nepareizi un savā starpā sarunājoties igauniski".

  • Vācu valodā nometināto votu apzīmēšanai lietots apzīmējums Rüsche, kas latviešu valodā ieguva vārdu "krieviņi". 1650. gadā Kurzemes un Zemgales hercoga muižās Bauskas apkārtnē minēti 3 latviešu un 2 krieviņu brīvzemnieki, kas dzīvojuši Krieviņu pagastā.
  • 1751. gadā arī vācu valodā pagastam jau parādās vārds Krewische Wacke, kas liecina, ka vārds "krieviņi" tas bija kļuvis par pagasta iedzīvotāju pašnosaukumu.
  • 1790. gadā J.K. Broce savā Monumenta (III. sējumā n. 100) ievietojis arī krieviņu etnogrāfisko tērpu zīmējumus.
  • Vecsaules draudzes mācītājs Lucavs 1810.-1815. gadā esot uzrakstījis 360 krieviņu valodas vārdus, kas visvairāk līdzinājušies Pēterburgas guberņas Jamburgas un Pēterhofas apriņķos dzīvojošo votu vārdiem.
  • Visplašāko tā laika zinātnisko pētījumu par krieviņu valodas izcelsmi ir atstājis Pēterburgas zinātņu akadēmijas loceklis F.J. Vīdemans, kas 1841. gadā publicējis rakstu Über die Nationalität der Kreewinen ("Par krieviņu nacionatitāti").
  • Lai padziļinātu savus pētījumus par Baltijas somu tautām, Vecsaules draudzē 1846. gadā ieradies Krievijas Ģeogrāfiskās biedrības loceklis Šēgrens (Sjögren), kas savu pētījumu rezultātus apkopojis rakstā Reise nach Livland un Kurland ("Ceļojums uz Vidzemi un Kurzemi").
  • Līdz 19.gadsimta otrajā pusei krieviņi ieplūda latviešos, atstādami Bauskas novada ļaužu kultūrā un valodā savas iezīmes.
  • Krieviņu garīgā un materiālā kultūra izzināta visai nepietiekami. Izteikta hipotēze (Dziļleja, 1932) arī par Jāņa Pliekšāna (Raiņa) izcelsmi no krieviņiem.
  • Vēl 20.gadsimta 60.gados Bauskas apkārtnē esot bijuši saglabāti nostāsti par krieviņu dzimtām.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latviešu konversācijas vārdnīca. Krieviņi. 9. sējums, 18339-18343. Rīga, 1933.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]