Krievijas Konstitūcija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
2008-05-07

Krievijas Federācijas Konstitūcija - Krievijas Federācijas pamatlikums; vienīgais tiesiski politiskais akts, kam ir augstākais juridiskais spēks visā Krievijas teritorijā. Ar Konstitūciju Krievijas tauta ir iedibinājusi valsts un sabiedrības uzbūves pamatprincipus, noteikusi valsts varas subjektus, tās īstenošanas mehānismus, nostiprinājusi valsts aizsargājamās cilvēku un pilsoņu tiesības, brīvības un pienākumus[1].

Krievijas vēsturē (ieskaitot Krievijas PFSR periodu) pavisam ir bijušas piecas konstitūcijas, ieskaitot spēkā esošo. Pirmā tika pieņemta 1918. gadā, pēdējā 1993. gada 12.decembrī visas Krievijas tautas balsojuma rezultātā, kas tika organizēts pēc Krievijas prezidenta izdotā 1993. gada 15.oktobra rīkojuma № 1633.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas impērijā, imperatoram pildot 1905. gada 17.oktobra manifestā doto solījumu, 1906. g. tika pieņemta "Valsts pamatlikumu" jauna redakcija [1]. Pirmā Krievijas Konstitūcija tika pieņemta 5. Viskrievijas Padomju kongresā 1918. gada 10.jūlijā1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija.

Atkārtoti konstitūcijas tika pieņemtas 1925., 1937. un 1978. gados: KPFSR 1925. gada Konstitūcija, KPFSR 1937. gada Konstitūcija, KPFSR 1978. gada Konstitūcija.

Krievijas Federācijas 1993. gada Konstitūcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Struktūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd spēkā esošā Krievijas Konstitūcija sastāv no preambulas un divām daļām. Pirmā daļa sastāv no 9 nodaļām un 137 pantiem, kas nostiprina politiskās, sabiedriskās, tiesiskās, ekonomiskās un sociālās sistēmas Krievijā, cilvēku tiesības un brīvības, Krievijas federatīvo uzbūvi, sabiedrisko varas institūciju statusu, kā arī Konstitūcijas izmainīšanas un labošanas kārtību. Otrā daļa reglamentē noslēguma un pārejas stāvokli, tādejādi tā darbojas kā konstitucionāli tiesisko normu nepārtrauktības garants.

Krievijas Federācijas Konstitūcijas struktūru var aprakstīt šādi:

Konstitucionālie labojumi un konstitūcijas pārskatīšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas Konstitūcijas Pirmās daļas 9. nodaļā tiek reglamentēta kārtība, kādā izdarāmi Konstitucionālie labojumi un konstitūcijas pārskatīšana. Tāpat šie jautājumi ir noregulēti 1998. gada 6. februāra Federālajā likumā "Par Krievijas Federācijas Konstitūcijas labojumu pieņemšanu un to stāšanos spēkā". Turklāt, 135. Konstitūcijas pantā ir norādīts, ka ir jāuzraksta Federālais Konstitucionālais likums par Konstitucionālo Sapulci, taču līdz šim brīdim vēl nav uzrakstīts.

Konstitucionālo likumdevēju iniciatīvas subjekti - subjekti, kas var iesniegt priekšlikumus par labojumiem Konstitūcijā. Tie ir:

Konstitūcijas pārskatīšana no konstitucionālo labojumu iesniegšanas atšķiras ar to, ka pirmajā gadījumā tiek pieņemta jauna konstitūcija, bet otrajā gadījumā - esošajā Konstitūcijā tiek veikti labojumi. Labojumus var veikt tikai 3.-8. Konstitūcijas nodaļās. Lai veiktu labojumus 1., 2. vai 9. Konstitūcijas nodaļā, jāsāk Konstitūcijas pārskatīšanas procedūra.

Konstitūcijas pārskatīšanas procedūra sākas ar kāda no Konstitucionālo likumdevēju iniciatīvas subjektu iesniegtiem priekšlikumiem Valsts Domē par Konstitūcijas pārskatīšanu. Ja Valsts Dome priekšlikumus atbalsta (tam ir nepieciešams vismaz trīs piektdaļu deputātu atbalsts), tad piecu dienu laikā priekšlikumi tiek nosūtīti Federācijas padomei, kura tāpat var izteikt atbalstu tikai ar vismaz trīs piektdaļu padomes locekļu piekrišanu. Pēc tam ir jāsasauc Konstitucionālā sapulce - īpaša institūcija, kuras izveidošanas un darbības kārtība ir jāapraksta speciālā Federālā Konstitucionālā likumā. Konstitucionālā sapulce pieņem vienu no šiem lēmumiem:

  • apstiprina Konstitūcijas maiņu
  • izstrādā jaunas Konstitūcijas projektu, kuru
    • pieņem pati Konstitucionālā sapulce ar vismaz divu trešdaļu balsu skaitu
    • apstiprina visas tautas balsošanā, kur projektu ir jāatbalsta vismaz pusei vēlētāju, kas ir piedalījušies vēlēšanās, ar nosacījumu, ka vēlēšanās piedalās vismaz puse balsstiesīgo Krievijas pilsoņu

Piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Skat.: Козлова Е.И., Кутафин О.Е. Конституционное право России: Учебник. - М.: Проспект, 2006. - С. 608 ISBN 5-482-00716-2; Комаров С.А., Малько А.В. Теория государства и права: Учебно-методические пособие, краткий учебник для вузов. - М.: Инфра-М, 2001. - С. 448 ISBN 5-86225-968-6

Saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]