Krievijas demogrāfija
Gandrīz visu 20.gadsimtu, kad Krievija bija galvenā Padomju Savienības daļa, etniskie krievi bija apmēram 50% no visas valsts iedzīvotājiem. Citas Padomju Savienības republikas, kurās dzīvoja to etniskās tauta, 1980. gados sāka kustību par neatkarību. 1991.gada decembrī Padomju Savienība sadalījās 15 neatkarīgās valstīs, no kurām lielākā ir Krievijas Federācija. Tagad krievi ir 82% no visiem valsts iedzīvotājiem.
Krievijas Federācija ir atšķirīgu, daudzu nāciju sabiedrība, kurā dzīvo vairāk kā 160 etniskās un vietējo iedzīvotāju grupas.[1] Lai gan Krievijas iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši liels, valsts milzīgo izmēru dēļ apdzīvotības blīvums ir zems.[2] Visblīvāk apdzīvota ir Krievijas Eiropas daļa, Urālu kalnu apkaime un dienvidrietumu Sibīrija. Saskaņā ar iepriekšējiem aprēķiniem, Krievijas Federācijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits uz 2009. gada 1. janvārī bija 141 903 979 cilvēki. 2008. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 121 400 cilvēkiem vai par 0,085% (2007. gadā — par 212 000 vai 0,15% un 2006. gadā — par 532 000 vai 0,37%). 2008. gadā par 2,7% turpināja pieaugt migrācija ar 281 615 migrantiem, kas ieradās Krievijas Federācijā, 95% no tiem ieradās no NVS valstīm, lielais vairums bija krievi vai krieviski runājoši.[3][4] Krievu emigrantu skaits samazinājās par 16% līdz 39 508, no tiem 66% devās uz citām NVS valstīm. Ir aplēsts, ka Krievijā ir 10 miljoni nelegālu imigrantu no bijušajām Padomju Savienības valstīm.[5] Aptuveni 116 miljoni etnisko krievu dzīvo Krievijā[6], bet bijušajās Padomju Savienības republikās, galvenokārt Ukrainā un Kazahstānā — vairāk kā 20 miljoni.[7]
73% no iedzīvotājiem dzīvo pilsētās.[8] Pēc 2002. gada skaitīšanas rezultātiem divas lielākās pilsētas Krievijā ir Maskava (10 126 424 iedzīvotāji) un Sanktpēterburga (4 661 219). Vienpadsmit citās pilsētās ir starp vienu un diviem miljoniem iedzīvotāju: Čeļabinskā, Kazaņā, Novosibirskā, Ņižnijnovgorodā, Omskā, Permā, Rostovā pie Donas, Samarā, Ufā, Volgogradā un Jekaterinburgā.
Lielākais skaits Krievijas iedzīvotāju bija 1991. gadā — 148 689 000, bet tas sāka piedzīvot strauju kritumu 1990. gadu vidū.[9] Pateicoties miršanas apjoma samazinājumam, dzimstības un imigrācijas apjomu palielinājumam, kritums drīz samazinājās un pēdējos gados ir apstājies. Mirušo skaits 2008. gadā bija par 363 500 lielāks nekā dzimušo skaits. Tas ir mazāk nekā 477 000 mirušo 2007. gadā un 687 100 mirušo 2006. gadā.[3][4] Saskaņā ar datiem, ko publicējis Krievijas Federācijas Valsts Statistikas pārvalde, mirstības rādītājs Krievijā 2007. gadā samazinājās par 4%, salīdzinot ar 2006. gadu, sasniedzot apmēram 2 miljonus mirušo, tajā pat laikā dzimstības rādītājs gadu no gada pieauga par 8,3% līdz 1.6 miljoniem jaundzimušo.[10] Sākotnējie iemesli Krievijas iedzīvotāju skaita samazinājumam ir augsts mirstības un zems dzimstības līmenis. Lai gan Krievijas dzimstības līmenis ir salīdzināms ar citu Eiropas valstu dzimstības līmeni (12,1 jaundzimušais uz 1000 cilvēkiem 2008. gadā, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo 9,90 uz 1000),[4] tās iedzīvotāju skaits samazinās vairāk nekā daudzās no tām, pateicoties būtiski augstākam miršanas rādītājam (2008. gadā mirstības līmenis Krievijā bija 14,7 uz 1000 cilvēkiem,[4] salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējo 10,28 uz 1000).[11] Tomēr Krievijas Veselības ministrs paredz, ka 2011. gadā mirstības līmenis būs vienāds ar dzimstības līmeni, pateicoties auglības palielinājumam un mirstības samazinājumam.[12]
Satura rādītājs |
Mirstība[izmainīt šo sadaļu]
Mirušo skaits (tūkst. cilv.):
- 2002. gads — 2 332,3
- 2003. gads — 2 365,8
- 2004. gads — 2 295,4
- 2005. gads — 2 303,9
- 2006. gads — 2 166,7
- 2007. gads — 2 080,4
- 2008. gads — 2 075,9
- 2009. gads — 2 010,5
Mirstības koeficients (uz 1000 iedzīvotājiem)
- 1950. gads — 10,1
- 1960. gads — 7,4
- 1970. gads — 8,7
- 1980. gads — 11,0
- 1990. gads — 11,2
- 1995. gads — 14,9
- 1996. gads — 14,1
- 1997. gads — 13,6
- 1998. gads — 13,5
- 1999. gads — 14,6
- 2000. gads — 15,2
- 2001. gads — 15,4
- 2002. gads — 16,1
- 2003. gads — 16,4
- 2004. gads — 16,0
- 2005. gads — 16,1
- 2006. gads — 15,2
- 2007. gads — 14,6
- 2008. gads — 14,6
- 2009. gads — 14,2
- 2010. gads — 14,3
Galvenie nāves cēloņi Krievijā 2009. gadā:
- Asinsrites slimības — 56,5 %.
- Audzēji (vēzis) — 14,6 %
- Elpošanas orgānu slimības — 3,8 %.
- Gremošanas sistēmas slimības — 4,4 %.
- Infekcijas un parazītu izraisītas slimības — 1,7 %.
- Nelaimes gadījumi, saindēšanās, traumas — 11,2 %.
- Saindēšanās ar alkoholu — 1,06 %
- Visu veidu transporta traumas — 1,5 %
- Pašnāvības — 1,87 %
- Nogalināšana — 1,06 %
Dzimstība[izmainīt šo sadaļu]
Jaundzimušo skaits:
- 2002 — 1 397,0 tūkst. cilv.
- 2003 — 1 477,3 tūkst. cilv.
- 2004 — 1 502,5 tūkst. cilv.
- 2005 — 1 457,4 tūkst. cilv.
- 2006 — 1 479,6 tūkst. cilv.
- 2007 — 1 610,1 tūkst. cilv.
- 2008 — 1 713,9 tūkst. cilv.
- 2009 — 1 761,7 tūkst. cilv.
Dzimstības koeficients
- 1980 — 15,9 uz 1000 cilv.
- 1990 — 13,4 uz 1000 cilv.
- 1995 — 9,2 uz 1000 cilv.
- 1996 — 8,8 uz 1000 cilv.
- 1997 — 8,5 uz 1000 cilv.
- 1998 — 8,7 uz 1000 cilv.
- 1999 — 8,3 uz 1000 cilv.
- 2000 — 8,6 uz 1000 cilv.
- 2001 — 9,0 uz 1000 cilv.
- 2002 — 9,6 uz 1000 cilv.
- 2003 — 10,2 uz 1000 cilv.
- 2004 — 10,4 uz 1000 cilv.
- 2005 — 10,2 uz 1000 cilv.
- 2006 — 10,4 uz 1000 cilv.
- 2007 — 11,3 uz 1000 cilv.
- 2008 — 12,1 uz 1000 cilv.
- 2009 — 12,4 uz 1000 cilv.
- 2010 — 12,6 uz 1000 cilv.
Nacionālais sastāvs[izmainīt šo sadaļu]
| № | Tautība | Iedzīvotāju skaits | % no valsts iedzīvotāju skaita |
|---|---|---|---|
| 1 | krievi | 115 889 107 | 79,83 |
| 2 | tatāri | 5 554 601 | 3,83 |
| 3 | ukraiņi | 2 942 961 | 2,03 |
| 4 | baškīri | 1 673 389 | 1,15 |
| 5 | čuvaši | 1 637 094 | 1,13 |
| 6 | čečeni | 1 360 253 | 0,94 |
| 7 | armēņi | 1 130 491 | 0,78 |
| 8 | mordovieši | 843 350 | 0,58 |
| 9 | avāri | 814 473 | 0,56 |
| 10 | baltkrievi | 807 970 | 0,56 |
| 11 | kazahi | 653 962 | 0,45 |
| 12 | udmurti | 636 906 | 0,44 |
| 13 | azerbaidžāņi | 621 840 | 0,43 |
| 14 | marieši | 604 298 | 0,42 |
| 15 | vācieši | 597 212 | 0,41 |
| 16 | kabardīnieši | 519 958 | 0,36 |
| 17 | osetīni | 514 875 | 0,35 |
| 18 | dargīni | 510 156 | 0,35 |
| 19 | burjati | 445 175 | 0,31 |
| 20 | jakutieši | 443 852 | 0,31 |
| 21 | kumiki | 422 409 | 0,29 |
| 22 | inguši | 413 016 | 0,28 |
| 23 | lezgīni | 411 535 | 0,28 |
| 24 | komieši | 293 406 | 0,2 |
| 25 | tuvieši | 243 442 | 0,17 |
| 26 | ebreji | 229 938 | 0,16 |
| 27 | gruzīni | 197 934 | 0,14 |
| 28 | karačajevieši | 192 182 | 0,13 |
| 29 | čigāni | 182 766 | 0,13 |
| 30 | kalmiki | 173 996 | 0,12 |
| 31 | moldāvi | 172 330 | 0,12 |
| 32 | lakieši | 156 545 | 0,11 |
| 33 | korejieši | 148 556 | 0,1 |
| 35 | iedzīvotāji, kuri nenorādīja savu tautību | 1 460 751 | 1,01 |
Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 1 June 2007: A great number of children in Russia remain highly vulnerable. United Nations Children's Fund. Atjaunināts: 2007-12-27.
- ↑ Skatīt Valstu uzskatījumu pēc apdzīvojuma blīvuma
- ↑ 3,0 3,1 Demography. Federal State Statistics Service. Atjaunināts: 2008-03-05.
- ↑ Kļūda atsaucē: Invalid
<ref>tag; no text was provided for refs namedgks - ↑ Russia cracking down on illegal migrants. International Herald Tribune (15 January 2007).
- ↑ Ethnic groups in Russia, 2002 census, Demoscope Weekly. Retrieved 5 February 2009
- ↑ Russians left behind in Central Asia, BBC News, November 23, 2005.
- ↑ Resident population. Federal State Statistics Service. Atjaunināts: 2007-12-27.
- ↑ Demographics. Library of Congress. Atjaunināts: 2008-01-16.
- ↑ Russia's population down 0.17% in 2007 to 142 mln. RIA Novosti. Atjaunināts: 2008-03-11.
- ↑ The World Factbook. Rank Order — Birth rate. Central Intelligence Agency. Atjaunināts: 2009-04-25.
- ↑ Russia's birth, mortality rates to equal by 2011 - ministry. RIA Novosti. Atjaunināts: 2008-02-10.
 |
Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
