Krievijas Federācijas prezidents

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Krievijas prezidenti)
Krievijas Federācijas prezidenta zīme
Krievijas Federācijas prezidenta standarts

Krievijas Federācijas prezidents (krievu: Президент Российской Федерации) ir augstākais valsts amats Krievijas Federācijā. Saskaņā ar spēkā esošo konstitūciju, valsts galva, Krievijas Federācijas konstitūcijas, cilvēka tiesību un brīvību garants, Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Augstākais virspavēlnieks.

Krievijas Federācijas prezidents (sākotnēji Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas prezidenta amats) tika izveidots 1991. gadā kā vienas no PSRS republiku vadītāja amats, pamatojoties uz tautas gribu, kas tika pausta 1991. gada 17. marta referendumā.

Tiesiskais statuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas Federācijas prezidenta tiesisko statusu nosaka Krievijas Federācijas konstitūcijas ceturtā nodaļa. Reizē ar valsts galvas funkcijām, Krievijas Federācijas prezidentam ir piešķirtas plašas pilnvaras, kas ļauj viņam de facto vadīt arī izpildvaru.

Krievijas Federācijas prezidents ir neaizskarams (Krievijas Federācijas konstitūcijas 91. pants), taču konstitūcijas 93. pants reglamentē kārtību, kādā prezidentu ir iespējams atstādināt no amata "pamatojoties uz Krievijas Valsts domes izvirzītām apsūdzībām valsts nodevībā vai citā smagā noziegumā <...>". Šī procedūra sevī ietver divu varas līmeņu līdzdalību: likumdevēju un tiesu varu.

Ievēlēšanas kārtība un stāšanās amatā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas Federācijas prezidentu ievēl amatā Krievijas Federācijas pilsoņi slēptās, vienlīdzīgās un tiešās vēlēšanās uz sešu (līdz 2008. gadam — četru) gadu termiņu. Par Prezidenta amata kandidātu var kļūt Krievijas Federācijas pilsonis, ne jaunāks par 35 gadiem, pastāvīgi dzīvojošs Krievijas teritorijā ne mazāk kā 10 gadus. Viena un tā pati persona nevar ieņemt prezidenta amatu vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas. Precīzu prezidenta vēlēšanu kārtību nosaka federālais likums.

Stājoties amatā, Krievijas Federācijas prezidents dod sekojošu zvērestu:

"Zvēru, pildot Krievijas Federācijas prezidenta pilnvaras, cienīt un sargāt cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības, ievērot un aizsargāt Krievijas Federācijas Konstitūciju, aizsargāt valsts suverenitāti un neatkarību, drošību un vienotību, godīgi kalpot tautai".

Zvērests tiek dots svinīgā gaisotnē, klātesot Federācijas Padomes locekļiem, Valsts Domes deputātiem un Krievijas Federācijas Konstitucionālās tiesas tiesnešiem.

Pilnvaras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Krievijas Federācijas Konstitūcijas ceturto daļu, prezidents īsteno sekojošas pilnvaras:

  • Ar Valsts Domes akceptu ieceļ Krievijas Federācijas valdības vadītāju (premjerministru);
  • Prezidentam ir tiesības vadīt Krievijas Federācijas valdības sēdes;
  • Pieņem lēmumu par Krievijas Federācijas valdības atkāpšanos;
  • Piedāvā Valsts Domei kandidatūru uz Krievijas Federācijas Centrālās bankas vadītāja amatu, tāpat uzstāda Valsts Domei jautājumu par Centrālās bankas vadītāja atcelšanu no amata;
  • Pēc Krievijas Federācijas parlamenta ieteikuma ieceļ amatā vai no tā atstādina Krievijas Federācijas valdības vadītāja vietniekus un federālos ministrus;
  • Iesaka Federācijas Padomei kandidatūras uz Konstitucionālās tiesas, Augstākās tiesas, Augstākās arbitrāžas tiesas tiesnešu amatiem, tāpat arī iesaka kandidatūru uz ģenerālprokurora amatu (arī par ģenerālprokurora atcelšanu no amata), nosaka citu federālo tiesu tiesnešus;
  • Veido un vada Krievijas Federācijas Drošības padomi;
  • Nosaka Krievijas Federācijas militāro doktrīnu;
  • Veido Prezidenta administrāciju;
  • Ieceļ amatā un atbrīvo no amata Krievijas Federācijas prezidenta pilnvarotos pārstāvjus;
  • Ieceļ amatā un atbrīvo no amata Krievijas Federācijas augstāko militāro virspavēlniecību;
  • Ieceļ amatā un atbrīvo no amata Krievijas Federācijas diplomātiskos pārstāvjus ārvalstīs un starptautiskajās organizācijās. Saskaņā ar Konstitūciju, diplomātus var iecelt amatā pēc konsultācijām ar attiecīgajām Federālās Sapulces komitejām vai komisijām;
  • Izsludina Valsts Domes vēlēšanas, saskaņā ar konstitūciju un federālajiem likumiem;
  • Atlaiž Valsts Domi, gadījumos, kas ir aprakstīti konstitūcijā;
  • Izsludina referendumus, saskaņā ar kārtību, kas ir noteikta konstitūcijā un federālajos likumos;
  • Iesniedz likumprojektus Valsts Domē;
  • Paraksta un izsludina federālos likumus 14 dienu laikā kopš to saņemšanas. Ja prezidents 14 dienu laikā kopš federālā likuma saņemšanas to noraida, tad Valsts Dome un Federācijas Padome skata konkrēto likumu atkārtoti. Ja atkārtoti skatot likumu, tas, saglabājot iepriekšējo redakciju, tiek pieņemts ar konstitucionālo vairākumu (divas trešdaļas no kopējā Valsts Domes un Federācijas Padomes locekļu skaita), tad prezidentam likums ir jāparaksta un jāizsludina 7 dienu laikā;
  • Vēršas pie Federālās Sapulces ar ikgadējo ziņojumu par stāvokli valstī, par galvenajiem valsts iekšējās un ārējās politikas virzieniem;
  • Prezidents var apturēt Krievijas Federācijas subjektu tiesību aktu darbību;
  • Īsteno valsts ārpolitiku;
  • Veic pārrunas un paraksta Krievijas Federācijas starptautiskos līgumus;
  • Paraksta diplomātu akreditācijas vēstules;
  • Pieņem ārvalstu diplomātu akreditācijas vēstules;
  • Gadījumā, ja pret Krievijas Federāciju tiek īstenota agresija vai ir nenovēršami agresijas draudi, Prezidents ievieš Krievijas Federācijā vai atsevišķos tās rajonos kara stāvokli, nekavējoties par to ziņojot Federācijas Padomei un Valsts Domei;
  • Risina Krievijas Federācijas pilsonības jautājumus un politiskā patvēruma piešķiršanas jautājumus;
  • Apbalvo ar Krievijas Federācijas apbalvojumiem;
  • Apžēlo noziedzniekus.

Savu pilnvaru īstenošanā Krievijas Federācijas prezidents izdod lēmumus, kas ir obligāti jāpilda visā Krievijas Federācijas teritorijā, taču tie nedrīkst būt pretrunā ar Konstitūciju un Federālajiem likumiem.

Krievijas Federācijas prezidentu saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Krievijas prezidentu uzskaitījums

# Prezidents Pilnvaru sākuma datums Pilnvaru beigu datums
1 Boriss Jeļcins (Борис Николаевич Ельцин)[1] 1991. gada 10. jūlijs 1999. gada 31. decembris
2 Vladimirs Putins (Владимир Владимирович Путин) 2000. gada 7. maijs[2] 2008. gada 7. maijs
3 Dmitrijs Medvedevs (Дмитрий Анатольевич Медведев) 2008. gada 7. maijs 2012. gada 7. maijs
Vladimirs Putins (Владимир Владимирович Путин) 2012. gada 7. maijs pašlaik

Hronoloģisks attēlojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dmitrijs MedvedevsVladimirs PutinsJānis PauļuksAleksandrs RuckojsBoriss Jeļcins

Prezidenta pilnvaru pildīšana pagaidu režīmā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visos gadījumos, kad Krievijas Federācijas prezidents nav spējīgs veikt savus amata pienākumus, tos pagaidu režīmā pilda valdības vadītājs. Krievijas Federācijas prezidenta vietas izpildītājs nav tiesīgs atlaist Valsts Domi, rīkot referendumus, kā arī iesniegt priekšlikumus labot vai mainīt Krievijas Federācijas konstitūciju.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. No 1996. gada 5. novembra 7:00 līdz 1996. gada 6. novembra 6:00, laikā, kad Borisam Jeļcinam tika veikta sirds operācija, Prezidenta amata pienākumus, saskaņā ar Konstitūciju pildīja Valdības vadītājs Viktors Černomirdins (Черномырдин).
  2. No 1999. gada 31. decembra līdz 2000. gada 7. maijam Valdības vadītājs Vladimirs Putins pildīja prezidenta pienākumus. Oficiāli tika ievēlēts amatā 2000. gada 26. martā un 2000. gada 7. maijā deva zvērestu

Saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]