Krievu valoda
Krievu valoda русский язык | ||
---|---|---|
Izruna: | IPA: [ˈruskʲɪj jɐˈzɨk] | |
Valodu lieto: | Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Baltija, Aizkaukāzs, Vidusāzija, Izraēla, ASV, Ķīna, Mongolija, un krievu diaspora citur pasaulē. | |
Pratēju skaits: | Dzimtā valoda: ap 164 milj. Otrā valoda: ap 114 milj. (2006)[1] Kopā: 300—350 milj. | |
Reitings: | 4—7 [1] | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Baltu-slāvu Slāvu Austrumslāvu Krievu valoda | |
Rakstība: | Kirilica (krievu ortogrāfija) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Krievija Baltkrievija Apvienoto Nāciju Organizācija | |
Regulators: | Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievu valodas institūts[2] | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | ru | |
ISO 639-2: | rus | |
ISO 639-3: | rus | |
Krievu valodas izplatības areāls (gaiši zilā krāsā teritorijas, kurās krievu valoda ir minoritātes valoda).
| ||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām. Krievu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Slāvu valodu grupā krievu valoda ir viena no četrām šobrīd dzīvajām austrumslāvu apakšgrupas valodām, pārējās trīs ir rusīnu (kuras patstāvīgas valodas statuss tiek apstrīdēts), baltkrievu un ukraiņu. Tomēr pie austrumslāvu valodām nepieder baznīcslāvu valoda jeb senbulgāru valoda, kuras rakstiskie paraugi saglabājušies kopš 10. gadsimta.[3] Krievu valoda saglabā austrumslāvu valodām raksturīgo sintētiski fleksīvo struktūru un slāvu valodām kopīgu vārdu krājumu, tomēr mūsdienu krievu valodā ir liels daudzums aizgūtu vārdu un zinātnisku terminu. Krievu valoda ir viena no ANO darba valodām.
Alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krievu valodas alfabēts veidots uz kirilicas pamata un sastāv no 33 burtiem.
А а | Б б | В в | Г г | Д д | Е е | Ё ё |
Ж ж | З з | И и | Й й | К к | Л л | М м |
Н н | О о | П п | Р р | С с | Т т | У у |
Ф ф | Х х | Ц ц | Ч ч | Ш ш | Щ щ | Ъ ъ |
Ы ы | Ь ь | Э э | Ю ю | Я я |
Valodas pozīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krievu valodas lietojums 21. gadsimtā samazinās. Galvenokārt tas ir saistīts ar krievvalodīgo kopskaita samazināšanos, kā arī ar Krievijas Federācijas ārpolitikas nepieņemšanu daudzās citās valstīs. Kazahstānā, kur 2016. gadā 20 % iedzīvotāju mājās pārsvarā sazinājās krievu valodā, 15 gadus agrāk to bija 33 %. To iedzīvotāju skaita samazināšanās, kuri galvenokārt runā krieviski, vērojama arī Baltijas valstīs, kā arī Ukrainā, kur 1994. gadā šādu cilvēku bija 33%, bet 2016. gadā — tikai 24%.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «How do you say that in Russian?». Expert. 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-03-25. Skatīts: 2008-02-26.
- ↑ Russian Language Institute
- ↑ Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007. «Russian language». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-16. Skatīts: 2007-12-27. Arhivēts 2007-12-16 Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Почему русский язык теряет популярность - обзор СМИ». BBC News Україна (ru-UA). Skatīts: 2023-09-12.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krievu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|
|
- Nepabeigti raksti par valodniecību
- Krievu valoda
- Austrumslāvu valodas
- Krievijas valodas
- Latvijas valodas
- Ukrainas valodas
- Igaunijas valodas
- Lietuvas valodas
- Baltkrievijas valodas
- Moldovas valodas
- Piedņestras valodas
- Abhāzijas valodas
- Gruzijas valodas
- Armēnijas valodas
- Azerbaidžānas valodas
- Kazahstānas valodas
- Kirgizstānas valodas
- Uzbekistānas valodas
- Turkmenistānas valodas
- Tadžikistānas valodas
- Mongolijas valodas
- Ķīnas valodas
- Izraēlas valodas