Krievu—turku karš (1735—1739)
Vikipēdijas raksts
| Krievu-turku karš 1735-1739 | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Krievu-turku kari | |||||||||
Krievu-turku kara (1735-1739) karte |
|||||||||
|
|||||||||
| Karotāji | |||||||||
Krimas haniste |
|||||||||
| Komandieri | |||||||||
| Kaplans Girejs Mengli Girejs |
|||||||||
| Krievu-turku kari |
|---|
| 1568–70 – 1571-72 – 1676–81 – 1686–1700 – 1687–89 – 1695–96 – 1710–11 – 1735–39 – 1768–74 – 1787–92 – 1806–12 – 1828–29 – 1853–56 – 1877–78 – 1914–17 – 1917–18 |
Krievu-turku karš (1735-1739) starp Krievijas impēriju un Osmaņu impēriju.
Kara cēloņi [izmainīt šo sadaļu]
Karš izcēlās dēļ nesaskaņām, kuras pastāvēja pēc Polijas mantošanas kara (1733-1739) un pastāvīgiem Krimas tatāru sirojumiem. Par ieganstu karam kalpoja arī Krievijas centieni pievienot Krimas hana valsti un iegūt pieeju Melnajai jūrai.
Kara norise [izmainīt šo sadaļu]
Kaut arī Krievija kara laikā ieņēma Krimas kara valsti, tomēr tai nācās no tās atkāpties. Kaujās Krievijas pusē karadarbībā piedalījās Latvijā dzimušais Ernests Gideons fon Laudons (1717-1790), vēlākais Austrijas feldmaršals un Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens (1720-1797), kura neticamie stāsti par piedzīvojumiem šajā karā vēlāk ieguva pasaules slavu.