Krievu—turku karš (1806—1812)
Vikipēdijas raksts
| Krievu-turku karš (1806–1812) | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Krievu-turku kariem un Napoleona kariem | |||||||||
Alekseja Bogoļubova glezna „Krievu flote pēc Atosas jūras kaujas” |
|||||||||
|
|||||||||
| Karotāji | |||||||||
| Komandieri | |||||||||
| Krievu-turku kari |
|---|
| 1568–70 – 1571-72 – 1676–81 – 1686–1700 – 1687–89 – 1695–96 – 1710–11 – 1735–39 – 1768–74 – 1787–92 – 1806–12 – 1828–29 – 1853–56 – 1877–78 – 1914–17 – 1917–18 |
Krievu-turku karš (1806—1812) bija viens no kariem, kas risinājās starp Osmaņu impēriju un Krievijas impēriju.
Karš sākās 1805. gadā, Napoleona karu rezultātā. Iedvesmojoties no Krievijas zaudējuma Austerlicas kaujā, Osmaņu impērija gāza no varas tās vasaļvalstu krieviem draudzīgos gospodarus: Moldāvijā Aleksandrs Moruzi un Valāhijā Konstantīns Ipsilanti. Tai pat laikā viņu sabiedrotā Francija okupēja Dalmāciju un jebkurā brīdī varēja iebrukt Danūbijas karalistēs. Lai pasargātu Krievijas robežu no iespējamā Francijas uzbrukuma, Moldāvijā un Valāhijā ienāca 40'000 liels krievu karaspēks. Līdz ar to, sultāns uz to atbildēja ar Dardaneļu slēgšanu krievu kuģiem un pasludināja Krievijai karu.