Krievu—turku karš (1806—1812)

Krievu-turku karš (1806–1812)
Daļa no Krievu-turku kariem un Napoleona kariem
Alekseja Bogoļubova glezna „Krievu flote pēc Atosas jūras kaujas”
Datums 1806—1812 Vieta Moldāvija, Valāhija, Armēnija un Dardaneļi Iznākums Krievijas impērijas uzvara Teritoriālas izmaiņas Bukarestes līgums
Karotāji
Krievijas impērija	Osmaņu impērija
Komandieri
Aleksandrs Aleksandrovičs Prozorovskis Pjotrs Ivanovičs Bagrations Nikolajs Mihailovičs Kamenskis Mihails Illarionovičs Kutuzovs	Selims III Mahmuds II

Krievu-turku kari
1568–70 – 1571-72 – 1676–81 – 1686–1700 – 1687–89 – 1695–96 – 1710–11 – 1735–39 – 1768–74 – 1787–92 – 1806–12 – 1828–29 – 1853–56 – 1877–78 – 1914–17 – 1917–18

Krievu-turku karš (1806—1812) bija viens no kariem, kas risinājās starp Osmaņu impēriju un Krievijas impēriju.

Karš sākās 1805. gadā, Napoleona karu rezultātā. Iedvesmojoties no Krievijas zaudējuma Austerlicas kaujā, Osmaņu impērija gāza no varas tās vasaļvalstu krieviem draudzīgos gospodarus: Moldāvijā Aleksandrs Moruzi un Valāhijā Konstantīns Ipsilanti. Tai pat laikā viņu sabiedrotā Francija okupēja Dalmāciju un jebkurā brīdī varēja iebrukt Danūbijas karalistēs. Lai pasargātu Krievijas robežu no iespējamā Francijas uzbrukuma, Moldāvijā un Valāhijā ienāca 40'000 liels krievu karaspēks. Līdz ar to, sultāns uz to atbildēja ar Dardaneļu slēgšanu krievu kuģiem un pasludināja Krievijai karu.