Krievu—turku karš (1686—1700)

Krievu-turku karš (1686-1700)
Daļa no Krievu-turku kariem
Azovas ieņemšana. Holandiešu 17. gs. gravīra
Datums 1686—1700 Vieta Azovas jūra, Azova, Krima, Melnā jūra Iznākums Konstantinopoles līgums
Karotāji
Krievijas impērija	Osmaņu impērija
Komandieri
Pēteris I Patriks Gordons Francs Leforts Fjodors Aleksejevičs Golovins Aleksejs Semjonovičs Šeins Boriss Petrovičs Šeremetjevs

Krievu-turku kari
1568–70 – 1571-72 – 1676–81 – 1686–1700 – 1687–89 – 1695–96 – 1710–11 – 1735–39 – 1768–74 – 1787–92 – 1806–12 – 1828–29 – 1853–56 – 1877–78 – 1914–17 – 1917–18

Krievu-turku karš (1686—1700) bija Eiropas valstu kopēji centieni mazināt Osmaņu impērijas ietekmi. Lielāku savstarpēju konfliktu starp eiropiešiem un turkiem sauc par Lielo turku karu.

Krievu-turku karš sākās uzreiz pēc tam, kad Krievijas impērija 1686. gadā pievienojās eiropiešu aliansei pret turkiem (Austrija, Lietuva-Polija un Venēcija). Kara laikā krievi sarīkoja karagājienus pret Krimu (1687 un 1689) un pret Azovu (1695 un 1696). Tā kā Krievija gatavojās karam ar Zviedriju un pārējās valstis noslēdza ar Osmaņu impēriju 1699. gadā Karlovicas līgumu, krievu valdībai arī nācās piekrist 1700. gadā noslēgt Konstantinopoles līgumu.

Azova operācijas

Azova operācijas, jeb Karagājieni uz Azovu sastāvēja no divām Krievijas impērijas kara operācijām Azovas ieņemšanai, lai iegūtu pieeju Azovas un Melnajai jūrām. Kampaņas vispārēji vadīja Pēteris I un to mērķis bija Osmaņu impērijas Azova cietoksnis ar 7 000 lielu garnizonu.