Krievu formālisms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Krievu formālisms bija ļoti ietekmīgs literatūras teorijas virziens Krievijā 20.gs. 10.-20. gados; kā tā pazīstamākie pārstāvji minami Viktors Šklovskis, Jurijs Tiņjanovs, Boriss Eihenbaums, Romans Jakobsons, ar šo kustību var saistīt arī Vladimiru Propu. Krievu formālisms spēcīgi ietekmējis strukturālisma izveidošanos un attīstību. Laikā līdz 30. gadu sākumam formālisms bija dominējošais virziens krievu literatūras teorijā un kritikā, taču 30. gados tas kļuva nepieņemams PSRS valdošajai ideoloģijai.

Krievu formālisma pamatvirzienus veidoja grupa OPOJAZ (Общество изучения Поэтического Языка), kas izveidojās 1916.g. Sanktpēterburgā, un tā sauktais Maskavas lingvistiskais pulciņš (Московский лингвистический кружок), kas izveidojās 1915.g. Par krievu formālismu nevar runāt īsti kā par vienotu teorijas un kritikas skolu - atsevišķu tā pārstāvju un abu minēto virzienu uzskati bija daudzveidīgi un atšķirīgi. Formālisti pievērsās ne tikai literatūrzinātnei, bet arī valodniecībai un folkloristikai.

Formālisti uzskatīja, ka literatūrzinātnes, literatūras pētniecības metodēm jābūt zinātniski pamatotām un precīzām, un pamatā viņi pievērsās literatūras formālajai pusei, lielākoties ignorējot tās saturu kā subjektīvu un individuālu. Liela uzmanība tika pievērsta jautājumam: kas kādu tekstu padara par literāru tekstu (литературность)?

Krievu formālisti devuši lielu ieguldījumu poētikas un vēstījuma (naratīva) teoriju attīstībā, kā arī spēcīgi ietekmējuši strukturālistus.