Krievu skolu aizstāvības štābs

Vikipēdijas lapa

Krievu skolu aizstāvības štābs (krieviski: Штаб защиты русских школ) ir 2003. gada dibināta kustība par Latvijas valsts finansēto skolu izglītību krievu valodā. Radās vairāku organizāciju (PCTVL, Latvijas Cilvēktiesību komiteja, Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija, Latvijas Jaunatnes klubs, Baltkrievu biedrība "Prameņ", Latvijas Ukraiņu savienība, Krievu biedrība Latvijā, Latvijas Krievu kopiena, Latvijas Krievu jaunatnes asociācija u.c.) pārstāvju sadarbības rezultātā, vēlāk tās darbam pievienojās arī pie organizācijām nepiederoši cilvēki, kā arī paplašinājās darbības loks. Reģistrācijai LR Uzņēmumu reģistrā netika pieteikta. Kustības līderi ir bijuši Jurijs Petropavlovskis, Aleksandrs Kazakovs (izraidīts no Latvijas 2004. gada septembrī), Genadijs Kotovs, Miroslavs Mitrofanovs, Vladislavs Rafaļskis, Mihails Tjasins, Viktors Dergunovs, viens no aktīvākiem runasvīriem — Jakovs Pliners.[1]

2004. gada septembrī Krievu skolu aizstāvības štāba līdzjutēji izveidoja sabiedrisko organizāciju "Latvijas Krievu Kopienu apvienotais kongress" (LKKAK, krieviski ОКРОЛ).

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Latvijas mazākumtautību skolu reforma

1996. gada februārī Latvijas Republikas Saeima pirmo reizi nobalsoja par mazākumtautību vidusskolu pārvešanu uz latviešu mācībvalodu līdz 2005. gadam.[2] Pēc tam, kad kustība "Līdztiesība" savāca[3] vairāk par 55 000 parakstu mazākumtautību skolu atbalstam, likumprojekts tika atlikts.

1998. gada oktobrī Saeima pieņēma Izglītības likumu, kas paredzēja no 2004. gada 1. septembra ieviest visu valsts finansēto skolu 10. (turpmāk arī 11. un 12.) klasēs izglītību tikai latviešu valodā (kustības terminoloģijā — reforma-2004). Partiju un sabiedrisko organizāciju iebildumi, kas tika izteikti 2000.[4], 2001.[5] un 2002.[6] gada vecāku konferencēs "Mācīties dzimtajā valodā", palika neievēroti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Štāba logotips. Teksts vairogā: "Par krievu skolām!"

2003. gada 22. aprīlī sabiedrisko organizāciju grupa pēc Latvijas Krievu jaunatnes asociācijas priekšlikuma izveidoja Krievu skolu aizstāvības štābu. 2003. gadā štābs ar politiskās apvienības PCTVL un Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (kas arī vēlāk iestājās štābā) atbalstu piedalījās vairāku mītiņu un gājienu rīkošanā (23. maija un 4. septembra pasākumos piedalījās pēc štāba aplēsēm vairāk par 10 000 dalībnieku), noorganizēja apmēram 107 000 parakstu savākšanu krievu skolu atbalstam, pedagogu un vecāku sapulces, informatīvo akciju sēriju, Latvijas skolēnu braucienu uz Strasbūru. Valdība veica izmaiņas Izglītības likumā, paredzot, ka latviešu valodā tiks pasniegts ne mazāk kā 60% stundu, bet Saeima nesteidzās grozījumus apstiprināt vai noraidīt. Ievērības vērts ir fakts, ka štābs 2003. gada septembrī aicināja[7] balsot pret Latvijas iestāšanos ES tādēļ, ka Eiropas Savienība pietiekamā mērā neveicināja progresu mazākumtautību tiesībās kandidātvalstīs, toties PCTVL aicināja balsot par iestāšanos ES.

2004. gada sākumā štābs vadīja virkni skolu streiku un mītiņu Rīgā — 22. un 23. janvārī, masveida — 5. un 11. februārī. Saeima 22. janvārī otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredzēja mācības vidusskolā tikai latviešu valodā, izņemot priekšmetus, kas būtu saistīti ar skolēnu identitāti, bet 5. februārī atgriezās pie prasības latviešu valodā pasniegt "ne mazāk par 60 %". Valodu lietojuma proporciju "60:40" pēc tā paša gada BSZI pētījuma[8] datiem atbalstīja 20% mazākumtautību skolu skolotāju, 15 % skolēnu un 13% vecāku. Pēc cita BSZI pētījuma datiem[9], šo variantu 2004. g. atbalstīja 53 % iedzīvotāju (77 % latviešu, 26 % krievu, 35 % citu tautību pārstāvju), neatbalstīja 42 % (18 % latviešu, 70 % krievu, 60 % citu tautību pārstāvju). 6. martā notika Latvijas Krievu skolu aizstāvju kongress (987 delegāti no 19 pašvaldībām), kas izveidoja sarunu grupu un formulēja štāba prasības. 15.—16. aprīlī notika skolu streiks vairākās Latvijas pilsētās, 1. maijā notika štāba vismasveidīgākais mītiņš (pēc rīkotāju vērtējuma, ap 65 000 dalībnieku, pēc policijas vērtējuma, ap 20 000). 2004. gadā ministru prezidents Indulis Emsis izveidoja darba grupu ar ministru, tiesībsargājošo iestāžu, valsts drošības iestāžu un ekspertu dalību, lai "tiktu galā ar krievu skolu reformu pretiniekiem". Vēlāk SAB direktors J. Kažociņš novērtēja, ka "toreiz izdevās novērst fundamentālus nacionālās drošības apdraudējumus".[10]

"Freedom House" ziņojusi, ka 2004. gada protesti bija lielākie Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas[11] un ka tajos piedalījās vairākums krievu skolēnu.[12]

2004. gada 1. septembrī štābs rīkoja vēl vienu masveida mītiņu, 2.—6. septembrī skolu streiku. 12. septembrī uz štāba līdzjutēju datubāzes pamata tika izveidota jauna sabiedriskā organizācija Latvijas Krievu Kopienu apvienotais kongress (LKKAK, krieviski ОКРОЛ). Pēc valdības vērtējuma, kopš 2004. gada septembra reforma-2004 tiek veiksmīgi ieviesta. Štābs uzskata, ka likuma pildīšana lielā mērā tiek imitēta; par šādu situāciju esamību runā arī vairāku "latviešu partiju" pārstāvji.[13] Valsts izglītības inspekcija nav rīkojusi mācībvalodas masveida pārbaudes.

Darbība pēc 2004. gada skolu reformas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Štābs pēc 2004. gada septembra turpināja rīkot protesta akcijas (vairāk par 1000 dalībnieku pēc rīkotāju vērtējuma — 26.02.2005., 16.03.2005., 30.09.2005.) un svētkus (2004. un 2005. gada 11. decembrī), skolēnu aptaujas par reformas gaitu, parakstu vākšanas kampaņas.

Štāba darbības sfēra paplašinājās, bet pasākumu mērogs samazinājās — kopš 2005. gada pavasara (Otrais Latvijas Krievu skolu aizstāvju kongress notika 17. aprīlī) notiek uzstāšanās par krievu valodas oficiālo statusu (pēc Štāba viedokļa — saskaņā ar Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju), Pilsonības likuma un izglītības satura kritika, 2005. gada 16. martā — protesti pret ikgadējiem Latviešu leģiona veterānu un radikālo latviešu nacionālistu pasākumiem pie Brīvības pieminekļa. Pasākumi bieži tika rīkoti sadarbībā ar PCTVL, LKKAK, LAK un (svētki) ar Latvijas Cilvēktiesību komiteju. Notika arī tikšanās ar Eiropas cilvēktiesību aizsardzības struktūru (Eiropas Padomes, EDSO) pārstāvjiem.

2005. gadā Satversmes tiesa noraidīja galvenos reformas-2004 pretinieku prasījumus, bet atzina par iespējamu bilingvālo izglītību noteikto 60% ietvaros līdz 2007. gadam atsevišķos gadījumos un atcēla aizliegumu valstij līdzfinansēt nelatviešu mācībvalodas privātskolas.

Štāba pamatmērķi [14][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. vidējās izglītības krievu valodā saglabāšana;
  2. valstij jānodrošina pasniedzēju, kas apmācītu skolēnus krievu valodā, sagatavošana;
  3. latviešu valodā ir pasniedzami: latviešu valoda un literatūra, Latvijas vēsture un ģeogrāfija;
  4. pārējie priekšmeti tiek pasniegti un eksāmeni tajos tiek kārtoti krievu valodā;
  5. panākt, lai valsts nodrošina latviešu valodas kvalitatīvu mācīšanu latviešu valodas un literatūras stundās;
  6. atjaunot 1919. gada Izglītības likuma[15] principu darbību.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Boguševiča T. Mazākumtautību protesta kustību veidošanās: Latvijas krievvalodīgās minoritātes gadījuma analīze Rīga, LU SZF, 2009 — 107. lpp.
  2. ↑ 01.02.1996. Saeimas sēdes stenogramma
  3. ↑ Залетаев С. В русских школах — русский язык! Arhivēts 2007. gada 29. septembrī, Wayback Machine vietnē.
  4. ↑ I Latvijas vecāku konferences "Mācīties dzimtajā valodā" Aicinājums LR Saeimai par garantijām izglītībai dzimtajā valodā Arhivēts 2004. gada 11. septembrī, Wayback Machine vietnē. 25.11.2000.
  5. ↑ II Latvijas vecāku konferences "Mācīties dzimtajā valodā" lēmumi Arhivēts 2007. gada 10. decembrī, Wayback Machine vietnē. 24.11.2001.
  6. ↑ III Latvijas vecāku konferences "Mācīties dzimtajā valodā" Vecāku norādījumi Arhivēts 2004. gada 13. septembrī, Wayback Machine vietnē. 14.09.2002.
  7. ↑ "Ракурс", 20.09.2003.
  8. ↑ Cittautiešu jauniešu integrācija Latvijas sabiedrībā izglītības reformas kontekstā. B. Zepas redakcijā. Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2004 — 79. lpp.
  9. ↑ Etnopolitiskā spriedze Latvijā: konflikta risinājuma meklējumi — 40. lpp.
  10. ↑ Kažociņš: Gribētu turpināt iesākto Diena, 25.03.2008. - 5. lpp.
  11. ↑ Freedom in the World 2005 Freedom House p. 362(angliski)
  12. ↑ Nations in Transit - Latvia (2005) Freedom House(angliski)
  13. ↑ Integrācijas prakse un perspektīvas Rīga: BSZI, 2006 — 235. lpp.[novecojusi saite]
  14. ↑ «Штаб защиты русских школ, официальный сайт». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2007. gada 12. martā.
  15. ↑ «Likums par Latvijas izglītības iestādēm (izvilkums)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 28. oktobrī.

Saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievu_skolu_aizstāvības_štābs&oldid=3894425"