Krievu valoda

Krievu valoda Русский язык
Izruna:	IPA: [ˈruskʲɪj jɐˈzɨk]
Valodu lieto:	Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Baltija, Aizkaukāzs, Vidusāzija, Izraēla, ASV, Ķīna, Mongolija, un krievu diaspora citur pasaulē.
Runātāju skaits:	Dzimtā valoda: ap 164 milj. Otrā valoda: ap 114 milj. (2006) Kopā: 300 - 350 milj.
Reitings:	4—7 [1]
Valodu saime:	Indoeiropiešu  Slāvu   Austrumslāvu    Krievu valoda
Rakstība:	Kirilica (krievu ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Krievija Baltkrievija Gruzija (Abhāzija un Dienvidosetija) Kazahstāna Kirgizstāna Moldova (Gagauzija un Piedņestra) Turkmenistāna Ukraina (Krima) Apvienoto Nāciju Organizācija Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (darba val.) IAEA
Regulators:	Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievu valodas institūts
Valodas kodi
ISO 639-1:	ru
ISO 639-2:	rus
ISO 639-3:	rus
Krievu valodas izplatības areāls.

Krievu valoda (krievu: русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā, un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām. Krievu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei. Slāvu valodu grupā krievu valoda ir viena no trim šobrīd dzīvajām austrumslāvu apakšgrupas valodām — pārējās divas ir baltkrievu un ukraiņu. Rakstu pieminekļi austrumslāvu valodās pastāv kopš 10. gadsimta. Krievu valoda saglabā austrumslāvu valodām raksturīgo sintētiski-fleksīvo struktūru un slāvu valodām kopīgu vārdu krājumu, tomēr mūsdienu krievu valodā ir liels daudzums aizgūtu vārdu un zinātnisku terminu. Krievu valoda ir viena no ANO darba valodām.

Alfabēts

Krievu valodas alfabēts veidots uz kirilicas pamata un sastāv no 33 burtiem.

А а	Б б	В в	Г г	Д д	Е е	Ё ё
Ж ж	З з	И и	Й й	К к	Л л	М м
Н н	О о	П п	Р р	С с	Т т	У у
Ф ф	Х х	Ц ц	Ч ч	Ш ш	Щ щ	Ъ ъ
Ы ы	Ь ь	Э э	Ю ю	Я я

Skatīt arī

• Krievu valoda Latvijā
• Krievvalodīgie

Ārējās saites

Krievu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija

• (angliski) Iemācieties runāt krievu valodā!