Krievu valoda Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Krievu valoda Latvijā ir izplatītākā mazākumtautību valoda un otra izplatītākā valoda pēc to iedzīvotāju skaita, kam tā ir mājās lietotā (37,2 % pēc 2011. g. tautas skaitīšanas datiem[1]; 37,5% pēc 2000. g. tautskaites datiem, kur jautāts tika par dzimto valodu[2] kad pēc tautības krievi bija 29,6 % iedzīvotāju[3]). 2005. g. krievu valoda ir bijusi pirmā valoda Latvijā pēc kopējās iedzīvotāju runātprasmes (94% attiecībā pret latviešu valodu 91%).[4] Savukārt 2008. gada aptauja liecināja, ka pakāpeniski sarūk krievu valodas zinātāju skaits latviešu vidū: ja 1996. gadā 84% savas krievu valodas prasmes vērtēja kā labas, tad 2008. gadā 69%. Vājākas krievu valodas prasmes bija vecuma grupā no 15-34 gadiem (krievu valodu labi pārvaldīja 54%, visai vājas prasmes bija 38% jauniešu, bet 8% krievu valodu nezināja).[5]

Valodas statuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ielas nosaukuma un nama numerācijas plāksnes pie nama Āgenskalnā, Rīgā, 2007. gads. 1990.-to gadu sākumā tika aizkrāsoti šādu divvalodīgu plākšņu teksti krievu valodā.[6]

Saskaņā ar Valsts valodas likumu [7] Latvijā valsts valoda ir latviešu (3.pants), un visas valodas, izņemot latviešu un lībiešu, tiek uzskatītas par svešvalodām (5.pants). Izņemot īpaši atrunātos gadījumus, valsts un pašvaldību iestādes izsniedz un pieņem informāciju tikai latviešu valodā.

Valsts valodas likums nosaka vairākus valodas lietošanas ierobežojumus arī privātuzņēmumiem un to darbiniekiem (6. pants, 2.-4. apakšpunkti). Publiskajā informācijā teksti svešvalodās nedrīkst būt formas vai satura ziņā plašāki par latviskiem tekstiem (21.pants). Salīdzinot ar pēdējo Valodu likuma redakciju, faktiski ir paplašinājušās iespējas rīkot privātos pasākumus bez tulkojuma.

Starp tām Eiropas valstu lingvistiskām minoritātēm, kuru valodai nav oficiāla statusa, krievvalodīgajiem Latvijā ir visaugstākais īpatsvars (37,5%, 2000. g.). Tālāk seko Ukraina (36,4%, 2005. g. aptauja) un Igaunija (29,7%, 2000. g.).

2012. gada 18.februārī Latvijā notika tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Biedrības "Dzimtā valoda", ko dibināja A. Gapoņenko, E. Svatkovs, V. Lindermans un J. Osipovs, rosinātais likumprojekts, ko parakstu vākšanā atbalstīja 187 378 Latvijas pilsoņi, paredzēja grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, tautas nobalsošanā par tiem bija jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem, taču par grozījumiem nobalsoja tikai 273 347 vēlētāji (24,88% no balsojušajiem) un tie tika noraidīti.

Vēsture un izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Krievu teātra (agrāk — krievu biedrības "Улей") ēka

12.—13. gs. pašreizējo Latvijas teritoriju, saskaņā ar Livonijas un Krievzemes hronikām, apmeklēja krievu tirgotāji. No 17. gs. vidus Latgalē[8] un Kurzemes hercogistē[9] sāka ienākt vecticībnieki. Krievu skaits ievērojami pieauga 18.—19. gs. sakarā ar Latvijas teritorijas pievienošanu Krievijai un Baltijas guberņu ātro ekonomisko attīstību. 19. gadsimtā Latvijā dzīvojošo krievu vidū visaugstākais rakstītprasmes līmenis bija pareizticīgajiem vīriešiem (70%). Vecticībniekiem vīriešiem tas bija krietni zemāks (25%), un vēl zemāks tas bija sievietēm (8%). Tikai 5% no krieviem spēja lasīt un rakstīt citās valodās.[10]

Aleksandra III un Nikolaja II valdīšanas laikā tika īstenota izglītības un lietvedības rusifikācijas politika.

Neskatoties uz lielu emigrāciju Pirmā pasaules kara laikā, arī pēc neatkarības proklamēšanas krievu īpatsvars Latvijā bija salīdzinoši ievērojams (1925. g. — 12,6%); tas ir saistāms ar to, ka Rīga kļuva par vienu no emigrācijas centriem. Krievu valodā varēja uzstāties Saeimā līdzās latviešu un vācu valodai.[11][12]

Krievvalodīgo iedzīvotāju skaits un īpatsvars strauji pieauga Latvijas PSR laikā gan uz mazāku valodas kopienu rēķina, gan ievērojamas migrācijas dēļ no citam PSRS republikām. Krievu valoda ieguva vadošo lomu daudzās dzīves jomās (tomēr 1987. g. Latvijas PSR krieviski notika tikai 26% teātra izrāžu[13]). Pēc 1989. g. tautas skaitīšanas datiem[14] to prata 81,6% LPSR iedzīvotāju. Tai pašā skaitīšanā tika konstatēts, ka krievu valoda ir dzimtā 42% iedzīvotāju.[15] Kopš tā laika šis īpatsvars samazinās, tomēr krievvalodīgie Latvijā ir procentuāli viena no lielākajām lingvistiskajām minoritātēm Eiropā.

Krievu valodas izplatība Latvijā (2011)

Pēc 2000. g. tautas skaitīšanas datiem,[2] krievu valoda bija dzimtā 80,4% iedzīvotāju Daugavpilī, 58,5% Rēzeknē, 55,1% Rīgā, 43,4% Liepājā, 42,3% Jegavā, 41,8 % Ventspilī. Pēc 2011. g. tautas skaitīšanas datiem 78,9% respondentu Daugavpilī, 56,8% Rēzeknē, 49,6% Rīgā, 43,2% Jūrmalā, 37,9% Liepājā, 37,5% Jegavā un 36,3% Ventspilī mājās lietoja krievu valodu.[16] Laukos, izņemot Latgali, krievvalodīgo īpatsvars ir krietni mazāks nekā lielajās pilsētās.

Kopumā 20. un 21. gs. tautas skaitīšanas Latvijā sniedz šādus datus par krievu valodu Latvijā:

Gads 1930.[17] 1959.[18] 1970.[19] 1979.[20] 1989.[21] 2000.[22] 2011.[23]
Valodu prot nav datu nav datu 67,1% 76,8% 81,6% 81,2% nav datu
Valoda ir dzimtā 13,3% 31,4% 35,9% 40,2% 42,1% 37,5% 37,2%

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gājiens krievu skolu aizstāvībai, 2003. g.

Pirmā krievu skola Rīgā — Katrīnas apriņķa skola — tika nodibināta [24] 1789. g. Krievu skolu tīkls paplašinājās līdzi iedzīvotāju skaita pieaugumam. 1919. g. to nostiprināja Likuma par Latvijas izglītības iestādēm noteiktie vecāku izvēles principi un Likums par mazākuma tautību skolu iekārtu Latvijā,[25] bet K. Ulmaņa režīma laikā krievu skolu skaits tika samazināts: no 1933/34 mācību gada 236 pamatskolām un 12 vidusskolām 1939/40 m. g. palika 144 un 2.[26][27]

Publiskajās vidusskolās (10.—12. klase) kopš 2004.—2006. g. pārējās valodās drīkst pasniegt ne vairāk kā 40% mācību stundu. Līdz 2003.—2005. g. protesta akciju vilnim un prāvām Satvermes tiesā likumā bija ietverta prasība no 2004. g. pilnībā pāriet uz latviešu valodu publiskajās vidusskolās, kā arī aizliegums publiski līdzfinansēt privātās nelatviešu skolas.

2006./2007. mācību gadā 148 mazākumtautību skolās mācību valoda bija krievu (t.i. notika pāreja uz krievu-latviešu bilingvālu izglītības programmu), vēl 92 skolās bija gan latviešu gan krievu klases. Krievu kā mācību valodu šajā mācību gadā lietoja 70683 skolēnu jeb 26,6% no visiem skolu audzēkņiem.[28] Krievu skolu skolēnu skaits un īpatsvars Latvijā pakāpeniski samazinās.[29]

Augstākā izglītība krievu valodā 1896.—1915. g. bija pieejama Rīgas Politehniskajā institūtā.[30] 1921. g. bija radīts Krievu universitātes zinību institūts (sākotnēji Krievu universitātes kursi), slēgts 1935. g.[31] Latvijas PSR lielākā daļa augstskolu programmu bija divplūsmu, dažas — tikai krievu vai latviešu valodā.

Pašlaik (2011. g.) saskaņā ar Izglītības likumu [32] valsts augstskolās studijām jānotiek tikai latviešu valodā. Izņēmumi ir izdarīti filoloģijas programmām, kā arī izglītībai angļu valodā ārzemniekiem (RTU[33]) vai saskaņā ar īpašiem likumiem (Rīgas Juridiskā augstskola[34]). Krieviski (9 no 15 privātajām augstskolām) 2008. g. studēja 34% privāto augstskolu studentu un 10% visu Latvijas studentu.[35]

Kultūra un plašsaziņas līdzekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas laikrakstu krievu valodā izlase, 2006. g.

Pirmais laikraksts krievu valodā "Российское еженедельное издание в Риге" Rīgā nāca klajā 1816. gadā.[36] Vēlāk pazīstamākās krievu avīzes Latvijā bija "Русский вестник" Krievijas impērijas laikā, "Сегодня"[37] starpkaru periodā, "Советская Латвия", "Советская молодёжь" un "Ригас балсс" Latvijas PSR. 2012. gada nogalē Latvijā nāk klajā divi valsts mēroga dienas laikraksti krievu valodā: "Вести сегодня" un "Бизнес & Балтия", kā arī vietējais "Спорт-Экспресс". Krievu laikraksti tiek izdoti arī Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Ventspilī, Jēkabpilī, Ludzā un Krāslavā.[38] Kopumā krievu valodā (ekskluzīvi vai līdzās latviešu valodai) 2007. g. iznāca 62 avīzes 12 pilsētās un Demenē (kopā Latvijā tika izdotas 259 avīzes).[39]

Latvijas Padomju rakstnieku savienībā pastāvēja krievu sekcija; no 1977. līdz 2008. g. tika izdots literārais žurnāls "Даугава"[40][41]; krieviski rakstīja un raksta daļu no saviem darbiem arī vairāki latviešu rakstnieki, ieskaitot A. Čaku, J. Poruku un O. Vācieti[42].

Pirmās ziņas par teātra izrādi krievu valodā Rīgā tiek datētas ar 1798. gadu[43]. Kopš 1883. gadā darbojas Rīgas Krievu teātris.[44] Izrādes krievu valodā un latviešu valodā notiek arī Daugavpils teātrī, kas ir dibināts kā krievu teātris, pēc teātra mājaslapas norādītās versijas, 1854. g., bet katrā gadījumā ne vēlāk kā 1858. g.,[45] un 1944. gadā dibinātajā Latvijas Leļļu teātrī.[46]

Krievu valodā Latvijā ir attīstīti interneta resursi; piemēram, privātie ziņu portāli delfi.lv un tvnet.lv ir divvalodīgi. Ievērojama daļa bibliotēku fondu arī ir krieviski: 2008. gada sākumā krievu valodā bija 26,66% Rīgas Centrālās bibliotēkas fondu, tomēr šis īpatsvars pēdējos gados ir sarucis, jo 2005. gada sākumā krievu valodā bija 34,35% fondu.[47] Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2008. g. beigas 37% krājuma bija krievu valodā (29% nebija iedalīti pēc valodām); 2007. g. jaunieguvumos krievu valodā bija 12% vienību.[48]

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66. pants nosaka, ka Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pirmās programmas veidojamas latviešu valodā, bet otrās pamatā latviešu valodā; mazākumtautību valodās var pārraidīt līdz 20% raidlaika. Likuma 28. pants nosaka, ka katrs raidījums notiek vienā valodā, fragmenti citās valodās ir jātulko (ar likumā īpaši paredzētiem izņēmumiem). Filmām jābūt dublētām, subtitrētām vai ieskaņotām valsts valodā, bet bērniem paredzētajām filmām jābūt dublētām vai ieskaņotām latviešu valodā (ar likumā īpaši paredzētiem izņēmumiem). Raidījumi svešvalodās, izņemot īpaši noteiktos gadījumus, jāsubtitrē latviski.[49] Līdz Satversmes tiesas 2003. g. spriedumam [50] privātie radio un TV nevarēja raidīt minoritāšu valodās vairāk par 25% raidlaika. Pēc NRTP datiem, 2007. g. krievu valodā bija 31% raidlaika radio un 25,9% televīzijā.[51]

Valodas īpatnības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas krievu valodā ir virkne iesakņojušos tiešu aizguvumu no latviešu valodas. Piemēram, Baltijas jūrā mītošas karpu ģints zivis tiek apzīmētas ar latīņu izcelsmes vārdu «вимба», nevis standarta krievu vārdiem «сырть» vai «рыбец». Tipiskās atkāpes no literārās krievu valodas, kas saistītas ar letonismu ietekmi, iekļauj teikuma uzbūvi (открытие посвященной истории учебного заведения экспозиции), kalku lietošanu (агентура, ревиденты), datīva konstrukciju attiecināmības izteikšanai (Педагогам есть повод для радости).[52]

Reizēm īpatnības ieviešas baltkrievu un poļu valodas, krievu sarunvalodas un vecu Latgales iedzīvotāju runas ietekmē: kā tādas parādības nosauc afrikatizāciju, ч un щ izrunāšanu cieto līdzskaņu veidā, o diftongizāciju (вот, школа), līdzskaņu dubultošanās iztrūkumu (касса, гамма).[53]

Krievu valoda Latvijā kā politisks un cilvēktiesību jautājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apvienības PCTVL[54] un Saskaņas centrs[55] prasa oficiālā statusa noteikšanu krievu valodai un tās plašāku pielietošanu izglītībā. Saeimas vairākums noraida šādas iniciatīvas.[56][57][58] Savukārt TB/LNNK [59] un VL [60] iestājas par to, lai pāriet "uz mācībām tikai latviešu valodā mazākumtautību skolās".

Pēc 2004. g. BSZI pētījuma datiem,[61] par otrās valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai bija 19 % latviešu, 87 % krievu un 75 % citu tautību pārstāvju (kopā 51 % respondentu), pret — 77 % latviešu, 8 % krievu un 18 % citu tautību pārstāvju (kopā 44 % respondentu).

Starptautisko organizāciju rekomendācijas Latvijai valodas jomā ietver mazākumtautību valodu paplašināto lietošanu administratīvajā darbībā[62][63], kā arī elastīgumu un sadarbību ar vecākiem pārejā uz bilingvālo izglītību.[62][64]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 2011.gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti (sk. tabulu TSG11-08). Īpasvars skaitīts no respondentiem, kas sniedza atbildi
  2. 2,0 2,1 2000. g. tautas skaitīšanas rezultati csb.lv — izvēlēties "2000. g. tautas skaitīšanas rezultati īsumā" un "Iedzīvotāju dzimtā valoda un citu valodu prasme"
  3. 2000. g. tautas skaitīšanas rezultati csb.lv — izvēlēties "2000. g. tautas skaitīšanas rezultati īsumā" un "Iedzīvotāju nacionālais sastāvs"
  4. LETA, 09.08.2005. Krieviski spēj sazināties 94% iedzīvotāju, latviski — 91% delfi.lv
  5. Baltic Institute of Social Sciences 2008. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja 2008. gada aptaujā piedalījās 2002 respondenti visā Latvijā vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Izmantotā metode – tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. No visiem aptaujātajiem 1425 respondentiem dzimtā valoda bija latviešu, 456 respondentiem – krievu valoda un 121 respondentam – cita valoda.
  6. P. Tabūna runa 8. Saeimas 2004. g. 6. maija sēdē. Saeima.lv. Atjaunināts: 2011-12-06.
  7. Valsts valodas likums. Vvk.lv. Atjaunināts: 2011-12-06.
  8. Vecticībnieku kultūrvēsturiskais mantojums Latgalē
  9. Пухляк О., Борисов Д. Русские в Латвии со средневековья до конца 19 века — Рига: SI, 2005 — стр. 57-59
  10. Volkovs V. Krievi Latvijā. — Rīga, 1996., 13. lpp.
  11. Saeimas kārtības rullis. "Valdības vēstnesis", 27.03.1923. — 145. pants. Pieejams periodikā.lv
  12. Saeimas kārtības rullis. "Valdības vēstnesis", 10.04.1929. — 147. pants. Pieejams periodikā.lv
  13. Latvijas PSR tautu forums. Īss statistisko datu krājums. — R.: LPSR Valsts statistikas komiteja, 1988 — 42. lpp.
  14. Cik demokrātiska ir Latvija. Demokratijas audits — 54. lpp.
  15. Зепа Б., Межс И. Результаты переписи 2000 года населения в Латвии
  16. 2011.gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti (sk. tabulu TSG11-07)Veidne:Ref-lvNB 11,2 % respondentu gan Rīgā, gan Daugavpilī nesniedza atbildi
  17. Trešā tautas skaitīšana Latvijā 1930. gadā — Rīga: Valsts statistiskā pārvalde, 1931. VI sējums — 456. lpp. NB Lietots jēdziens "ģimenes valoda"
  18. Итоги Всесоюзной переписи населения 1959 года. Латвийская ССР — М.: Госстатиздат, 1962 — стр. 92
  19. 1970. gada Vissavienības tautas skaitīšanas rezultāti Latvijas PSR. Итоги Всесоюзной переписи населения 1970 года по Латвийской ССР — Rīga: LPSR MP CSP, 1974 — 116.-117. lpp.
  20. Итоги всесоюзной переписи населения 1979 года по Латвийской ССР — Рига: ЦСУ Латвийской ССР, 1982 — стр. 88-89
  21. 1989. gada tautas skaitīšanas rezultāti Latvijā — R.: LR Valsts statistikas komiteja, 1992 — 89. lpp.
  22. 2000. g. tautas skaitīšanas rezultāti csp.lv. Data.csb.gov.lv. Atjaunināts: 2011-12-06.
  23. 2011.gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti (sk. tabulu TSG11-08)NB Lietots jēdziens "Mājās pārsvarā lietotā valoda". Īpasvars skaitīts no respondentiem, kas sniedza atbildi
  24. Фейгмане Т. Д. Русская школа в Латвии: два века истории
  25. Likums par mazākuma tautību skolu iekārtu Latvijā un izvilkumi no Likuma par Latvijas izglītības iestādem
  26. [1.pdf Mazākumtautības Latvijā: vēsture un tagadne.] Rīga: 2007 — 109. lpp.
  27. Фейгмане Т. Д. Русские в довоенной Латвии. — Р.: БРИ, 2000. ISBN 9984-606-68-6 — стр. 281—296
  28. ĀM informatīvs materiāls mfa.gov.lv. Mfa.gov.lv. Atjaunināts: 2011-12-06.
  29. IZM statistika par vispārējo izglītību izm.gov.lv
  30. Rīgas Tehniskās universitātes vēsture. Rtu.lv (2011-09-23). Atjaunināts: 2011-12-06.
  31. Фейгмане Т. Д. Русские в довоенной Латвии. — Р.: БРИ, 2000. ISBN 9984-606-68-6 — стр. 304—308
  32. Izglītības likums. Likumi.lv. Atjaunināts: 2011-12-06.
  33. RTU Ārzemju studentu departaments, angliski
  34. Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par Rīgas Juridisko augstskolu - Sk. 7. p.
  35. Ватолин И. Ресурс или угроза? "Час", 14.07.2008. (krieviski)
  36. Пухляк О. Н., Борисов Д. А. Русские в Латвии со средневековья до конца XIX века. — Рига: SI, 2005. ISBN 9984-630-01-3 — стр. 187
  37. Hanova T. Krievu minoritātes pašreprezentācija avīzē Сегодня no 1919. g. līdz 1934. g. // Ceļojums ar citādo : subkultūras pilsētas vidē / D. Hanova redakcijā. Rīgā, Dialogi.LV, 2007 ISBN 978-9984-798-33-2
  38. Reģionālā prese Каталог-2012 Latvijas Pasts
  39. Latvijas prese. Latvijas izdevējdarbības statistika. — R.: LNB Bibliogrāfijas institūts, 2008. — 87.—91. lpp. ISBN 978-9984-607-94-8
  40. Latvijas Padomju enciklopēdija 5.2 sējums 671. lpp.
  41. Журнал «Даугава»(krieviski)
  42. Apkopoti latviešu dzejnieku darbi krievu valodā DELFI, 2011
  43. Ракитянский А. Рига в начале ХХ века. Штрихи к портрету города. Русский театр. Немного истории Альманах общества SEMINARIUM HORTUS HUMANITATIS № 19
  44. Dmitry Kolyako. M. Čehova Rīgas Krievu teātris. Trd.lv. Atjaunināts: 2011-12-06.
  45. Teātra vēsture // dteatris.lv. Dteatris.lv. Atjaunināts: 2012-02-02.
  46. Profero <http://www.profero.lv>. Par teātri lelluteatris.lv. Lelluteatris.lv. Atjaunināts: 2011-12-06.
  47. Rīgas Centrālās bibliotēkas 2004. un 2007. g. darba pārskati, citēts pēc Кузьмин А. Библиотечные полки — без русских книг, ves.lv 15.04.2008. Salīdzinājumam, pēc 2000. g. tautskaites datiem, Rīgā 55,1% iedzīvotaju krievu valoda bija dzimtā
  48. {2}. Nacionālajā bibliotēkā vairāk sāk lasīt izdevumus angļu, mazāk - krievu valodā. Biblioteka.lv. Atjaunināts: 2011-12-06.
  49. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nrtp.lv (PDF). Atjaunināts: 2011-12-06.
  50. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2003-02-0106. Atjaunināts: 2011-12-06.
  51. Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par 1965.gada Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijas Republikā laika posmā no 2003. gada līdz 2007. gadam. 98.-100. lpp.. Atjaunināts: 2011-12-06.
  52. Чуянова Э. Наш латышский русский язык, "Čas" 08.07.2005.
  53. Лигута Т. В., Клочкова Н. Так говорит русская Латвия (2004). Saīsināts variantrs publiskots kā «Русский язык в Латвии: социолингвистический профиль ситуации» (krieviski)«Образование и карьера» № 16/2004
  54. PCTVL programma — sk. 7.5. pkt. Zapchel.lv. Atjaunināts: 2011-12-06.
  55. SC programmas projekta sadaļa "Kultūras un valodas daudzveidība". Saskanascentrs.lv (2011-11-25). Atjaunināts: 2011-12-06.
  56. Saeimas 01.12.2007. balsojums par likumprojektu, kas noteiktu mazākumtautības valodas statusu. Saeima.lv. Atjaunināts: 2011-12-06.
  57. http://www.politika.lv/index.php?id=11089&t=10555
  58. Saeimas 19.12.2006. balsojums par priekšlikumu uzticēt skolām valsts valodas lietojumu mazākumtautību izglītības programmās. Saeima.lv (2006-12-19). Atjaunināts: 2011-12-06.
  59. TB/LNNK 2006. g. vēlēšanu programma. Tb.lv. Atjaunināts: 2011-12-06.
  60. VL aicinājums parakstīties par Satversmes grozījumiem
  61. Etnopolitiskā spriedze Latvijā: konflikta risinājuma meklējumi — 39. lpp.. Atjaunināts: 2011-12-06.
  62. 62,0 62,1 Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra memorands, 2007, angliski
  63. ПАСЕ призывает Латвию уравнять неграждан в правах с гражданами других стран ЕС regnum.ru. Regnum.ru (2006-11-20). Atjaunināts: 2011-12-06.
  64. Starptautisko organizāciju un NVO galveno pretenziju un rekomendāciju Latvijai nacionālo minoritāšu tiesību jomā saraksts: angliski, krieviski, Krievijas ĀM

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]