Kristiāns Heigenss

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par astronomu. Par Titāna zondi skatīt rakstu Huygens.
Kristiāns Heigenss
Christiaan Huygens
Kristiāns Heigenss
Kristiāns Heigenss
Personīgā informācija
Dzimis 1629. gada 14. aprīlī
Hāga, Prinsenvlag.svg Nīderlandes Republika
Miris 1695. gada 8. jūlijā (66 gadi)
Hāga, Prinsenvlag.svg Nīderlandes Republika
Pilsonība Nīderlandes
Bērni nebija
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
astronomija
mehānika
matemātika
Darba vietas Francijas Zinātņu akadēmija
Alma mater Leidenes universitāte
Bredas universitāte
Pasniedzēji Renē Dekarts
Džons Pells
Sasniegumi, atklājumi atklāja Saturna gredzenus
Saturna pavadoni Titānu
Heigensa princips
izvirzīja gaismas viļņu teoriju
patentējis svārsta un kabatas pulksteņus

Kristiāns Heigenss (nīderlandiešu: Christiaan Huygens, dzimis 1629. gada 14. aprīlī, miris 1695. gada 8. jūlijā) bija ievērojams Nīderlandes fiziķis, mehāniķis, matemātiķis un astronoms.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • dzimis 1629. gadā Hāgā ietekmīgā diplomāta ģimenē
  • mācījies matemātiku un jurisprudenci Leidenes universitātē (1647.-1647.)
  • turpinājis izglītību Bredas universitātē, kuru tolaik sauca par Orānijas prinča koledžu (1647-1649)
  • 1650. gadā atgriežas mājās nenokārtojis akadēmiskos eksāmenus ne Leidenē ne Bredā
  • pēc studijām pievēršas zinātniskiem pētījumiem un dzīvo iztiekot no personīgajiem iekrājumiem
  • 1651. gadā publicē savu pirmo zinātnisko darbu - "Teorēmas par hiperbolas, elipses un riņķa kvadratūrām"
  • 1655. gadā vairākus mēnešus pavada Parīzē, kur tiekas ar vairākiem pazīstamiem zinātniekiem, kā arī ieinteresējas par varbūtību teoriju
  • 1660. gadā vēlreiz viesojas Parīzē, kur tiekas ar Blēzu Paskālu
  • 1666. gadā kļūst par vienu no jaundibinātās Francijas Zinātņu akadēmijas locekļiem
  • no 1666. līdz 1681. gadam dzīvo un strādā Parīzē
  • 1681. gadā slimības dēļ atgriežas Nīderlandē, bet vēlāk atgriezties Francijā neļauj reakcionāro noskaņu pastiprināšanās, jo sevišķi Nantes edikts
  • 1689. gadā ceļo uz Londonu, kur tiekas ar Īzaku Ņūtonu - angļu zinātnieku, kurš bija izvirzījis alternatīvu teoriju Heigensa gaismas viļņu teorijai - korpuskulāro teoriju
  • piecus pēdējos dzīves gadus Heigenss nopietni slimoja, un mira Hāgā 1695. gadā


Heigensa vārds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heigensa vārdā nosaukts ESA nolaižamais aparāts Huygens Saturna pavadoņa Titāna izpētei kā daļa no starpplanētu zondes Cassini-Huygens.


Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biogrāfija (angliski)

Biogrāfija un zinātniskā darbība (krieviski)