Kristijs Brauns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kristijs Brauns
Christy Brown
Personīgā informācija
Dzimis 1932. gada 5. jūnijā
Dublina, Īrija
Miris 1981. gada 7. septembrī (49 gadi)
Perlbrūka, Somersetas grāfiste, Anglija
Tautība īrs
Literārā darbība
Nodarbošanās romānu autors, gleznotājs, dzejnieks

Kristijs Brauns (dzimis 1932. gada 5. jūnijā, miris 1981. gada 7. septembrī) bija īru tautības autors, gleznotājs un dzejnieks, kurš jau kopš dzimšanas bija cerebrālās triekas slimnieks. Viņš kļuva slavens, uzrakstot savu autobiogrāfiju ar nosaukumu My Left Foot (latv. Mana kreisā pēda). Vēlāk tika uzņemta tāda paša nosaukuma mākslas filma, kas tika izvirzīta piecās nominācijās un ieguva divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kristijs Brauns piedzima Rotundas slimnīcā (Dublina) 1932. gada vasarā. Viņa ģimene bija vienkārši strādnieku ļaudis. Pēc dzimšanas ārsti atklāja, ka viņu bija smagi skārusi cerebrālā trieka – praktiski viss viņa ķermenis bija paralizēts. Lai gan vecākiem piedāvāja dēlu atstāt ārstēties slimnīcā, tie apņēmās audzināt Kristiju mājās kopā ar pārējiem bērniem. Pusaudža gados par Braunu rūpējās sociālā darbiniece Katrīna Delahunta (Katrin Delahunt), kura apzināja jaunieša „dzīvesstāstu” un sāka apmeklēt Braunu ģimeni regulāri, līdzi ņemot grāmatas un instrumentus gleznošanai. Kristijam jau kopš bērnības piemita dotības rakstīšanā un gleznošanā, par spīti tam, ka viņš varēja to darīt tikai ar vienīgo paralīzes neskarto locekli — kreiso pēdu. Tā Brauns ātri vien kļuva par ievērojamu mākslinieku.

Lai gan bērnībā Kristijs skolā negāja, laiku pa laikam viņš apmeklēja Svētā Brendana skolu-klīniku (St Brendan School-Clinic). Te viņš satikās ar ievērojamo rakstnieku un ārstu Robertu Kollisu (Robert Collis). Kolliss atklāja, ka Braunam piemīt rakstnieka talants, un vēlāk palīdzēja Braunam izlaist grāmatu My Left Foot. Šis autobiogrāfiskais darbs stāstīja par dzīvi rosīgajā Dublinā un sadzīvošanu kopā ar savu slimību.

Kad My Left Foot kļuva par sensāciju, Brauna ikdienā ienāca kāda precējusies sieviete no Amerikas – Beta Mūra (Beth Moore), kura ar rakstnieku regulāri sarakstījās. 1960. gadā Brauns aizceļoja uz Ziemeļameriku un uz kādu laiku palika Mūras mājā, Konektikutā. Kad viņi 1965. gadā tikās vēlreiz, starp viņiem uzsākās dēka. Brauns ceļoja uz Konetikutu vēlreiz, lai pabeigtu savu „magnum opus” (no latīņu valodas – lielais darbs) — romānu Down All the Days, kurš tika veidots nu jau vairākus gadus. Darbam punkts tika pielikts 1967. gadā. Neiztika ar Betas palīdzību – viņa ieviesa stingru darba režīmu, aizliedzot Braunam lietot alkoholu (Brauns bija kļuvis alkoholiķis). Tā grāmata Down All the Days beidzot tika publicēta 1970. gadā, un Kristijs to novēlēja Mūrai, rakstīdams: ”Betai, kas ar tādu mīlīgu negantumu beidzot piespieda mani pabeigt šo grāmatu...” Šajā laikā Brauna starptautiskā slava turpināja augt, viņš kļuva par ievērojamu slavenību. Kad Kristijs atgriezās Īrijā, viņš sāka rīkoties ar saviem ienākumiem no grāmatu pārdošanas. Viņš pārcēlās uz speciāli iekārtotu māju ārpus Dublinas, kurā dzīvoja kopā ar māsas ģimeni. Lai gan Brauns un Mūra bija plānojuši precēties un dzīvot jaunajā mājā, un lai gan Mūra par to jau bija pavēstījusi savam vīram, Brauns uzsāka afēru ar angļu sievieti Mēriju Karru (Mary Carr), ar kuru viņš satikās kādā Londonas ballītē. Brauns sarāva saites ar Mūru pavisam un 1972. gadā apprecējās ar Karru. Viņi dzīvoja Kerrijas, tad uz Somersetas grāfistē. Viņš turpināja gleznot, rakstīt romānus, dzejoļus un lugas. Kristija Brauna 1974. gada romāns ar nosaukumu A Shadow on Summer, balstījās uz viņa un Mūras attiecībām. Tajā rakstītais lika noprast, ka Brauns Mūru joprojām uzskata par draugu.

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kamēr Brauns dzīvoja Anglijā, viņš arvien vairāk sāka nodoties alkoholam, jo, kā ziņoja, viņa laulība ar Mēriju Karru bija izvērtusies neveiksmīga. 1981. gadā viņš pēkšņi nomira, atrodoties savās mājās. Pamatojoties uz izmeklētāja ziņojumu, par nāves iemeslu kļuva aizrīšanās ar cūkgaļas karbonādi – tādā veidā tika pārtraukta skābekļa pievade organismam. Brauna ģimene norādīja, ka Kristijs jau labu laiku nebija rūpējies par savu veselību. Viņš tika apglabāts Glašnevinas kapsētā, Dublinā.

Literārais mantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brauns par savu vērienīgāko šedevru uzskatīja Down all the Days, kas, patiesībā, bija paplašināts My Left Foot; tas kļuva par starptautiski atzītu romānu un tika tulkots 14 valodās. Bernards Šērs (Bernard Share) – kritiķis no Irish Times – rakstīja, ka darbs bija „…nozīmīgākais īru romāns kopš Ulisa”. Līdzīgi, kā tās autors Džoiss, Brauns izmantoja apziņas plūsmas tehniku un meklēja veidus, kā attēlot Dublinas kultūru, izmatojot humoru, piemeklējot precīzu izloksni un juceklīgu personāžu aprakstu. Down All the Days sekoja vairāki romāni – A Shadow on Summer (1972. g.), Wild Grow the Lilies (1976. g.) un A Promising Career (izdots pēc autora nāves – 1982. gadā). Viņš publicēja arī trīs dzejas izlases – Come Softly to My Wake, Background Music un Of Snails and Skylarks. Visi šie darbi šobrīd ir pieejami vienā grāmatā ar nosaukumu The Collected Poems of Cristy Brown.

Kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balstoties uz romānu, 1989. gadā tika uzņemta mākslas filma My Left Foot, tās režisors bija Džims Šeridans, bet scenārija autors — Šeins Konaugtons. Mākslas filmā Braunu atveidoja Daniels Dejs-Lūiss, viņa māti – Brenda Frikera. Par šīm lomām abi aktieri saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvas. Mākslas filma kopumā tika nominēta ar piecām Amerikas Kinoakadēmijas balvām.

Īru rokgrupa The Pogues godināja Kristiju Braunu ar dziesmu Down All the Days, kas iekļauta albumā Peace and Love.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1954: My Left Foot
  • 1970: Down All The Days
  • 1971: Come Softly to My Wake (Poems of Christy Brown)
  • 1973: Background Music: Poems
  • 1974: A Shadow on Summer
  • 1976: Wild Grow the Lilies
  • 1978: Of Snails And Skylarks
  • 1982: A Promising Career (autora pēdējā darba publikācija. Pēc autora nāves)
  • 1991: The Collected Poems of Christy Brown (trīs dzejas grāmatu kopsavilkums vienā. Pēc autora nāves)

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jordan, Anthony J. (1998). Christy Brown's Women: A Biography Drawing on His Letters. Westport Books. p. 20-21. ISBN 978-0-9524447-3-2. (angliski)

Internetā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]