Krustpils katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par katoļu baznīcu, kas atrodas Jēkabpils pilsētas Krustpils daļā. Par baznīcu, kas atrodas pilsētas Jēkabpils daļā skatīt rakstu Jēkabpils katoļu baznīca.
Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Krustpils katoļu baznīca (Latvija)
Krustpils katoļu baznīca
Krustpils katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Jēkabpils
Koordinātas 56°30′20″N 25°52′21″E / 56.50556°N 25.87250°E / 56.50556; 25.87250Koordinātas: 56°30′20″N 25°52′21″E / 56.50556°N 25.87250°E / 56.50556; 25.87250
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 2004
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Viktors Naglis
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 2000
Celtniecības beigas 2004
Specifikācija
Būvmateriāli dzelteni ķieģeļi
Krustpils Romas katoļu baznīca

Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tas ir viens no diviem Jēkabpils katoļu dievnamiem un atrodas pilsētas Daugavas labajā pusē jeb vēsturiskajā Krustpilī, Kalna ielā 33.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krustpils katoļu baznīcas rašanās saistīta ar Krustpils katoļu draudzes lūgumu dievnama celtniecībai Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapam Jānim Bulim, jo toreiz pastāvošā vienīgā Jēkabpils katoļu baznīca nespēja uzņemt visus ticīgos, īpaši svētku dienās. Bīskaps atbalstīja šo priekšlikumu, kā rezultātā sākās baznīcas plānošanas un celtniecības darbi. Ēkas projekta autore ir Ilga Tretjakova.

Krustpils dievnama celtniecības darbi uzsākās 2000. gada maijā. Pēc diviem mēnešiem, 18. jūlijā noritēja pirmā ķieģeļa iesvētīšanas svinības, kurās piedalījās Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, kā arī Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcēvičs. Baznīcas ietilpība tika plānota vairāk nekā 300 cilvēkiem, tās būvniecību finansēja Rēzeknes-Aglonas diecēze un ticīgie katoļi ārvalstīs.[2] 2004. gada 29. augustā baznīca tika iesvētīta un konsekrēta Vissvētākās Trīsvienības godam.[3]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē, Varakļānu dekanātā. Tā izveidojās 1997. gada maijā. Draudze ietver sevī aptuveni 2000 katoļticīgo no Jēkabpils, Krustpils, Kūkām, Variešiem, Vīpes un Mežāres.[4]

Draudzē regulāri katru dienu notiek Svētās Mises. Tai ir savs prāvests Viktors Naglis, kura plebānijs atrodas baznīcas ēkā. Draudzē darbojas jauniešu un pieaugušo koris.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir: Vissvētākās Trīsvienības svētki, Triju ķēniņu jeb Zvaigznes diena, Nemitīgās palīdzības Dievmātes svētki, kā arī dievnama iesvētīšanas diena, augusta pēdējā svētdiena, kad katru gadu tiek atkārtots rituāls — baznīcas svaidīšana ar svētajām eļļām, kas simboliski nozīmē līdzības starp svaidīto eļļu uzsūcošām sienām un ticīgo lūgšanām.[4]

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcas ēka būvēta bez šādām celtnēm ierastā krāšņuma, tā ir dzeltenu ķieģeļu ēka, kuras vienā galā atrodas plebānijs jeb prāvesta dzīvojamās telpas un draudzes telpas. Ēkai raksturīgi pilastru izvirzījumi un 25 metrus augsts tornis.[5]

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcā atrodas trīs altāri, kā arī Dievmātes kapela, kas ir izvietota kreisajā pusē pirms ieejas dievnama centrālajā zālē. Kapelā atrodas Nemitīgās palīdzības Dievmātes gleznas kopija, kas ir viena no pirmajām dievnama relikvijām, kuru uzdāvināja poļu biedrība.[4]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 1. janvārī.
  2. «ww.jekabpils.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 1. janvārī.
  3. ww.jekabpilslaiks.lv
  4. 4,0 4,1 4,2 www.jekabpilslaiks.lv
  5. «www.jekabpils.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 1. janvārī.