Krustu kalns (Lietuva)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krusta kalns

Krustu kalns (lietuviešu: Kryžių kalnas) atrodas Lietuvā, 12 km attālumā no Šauļiem. Uzskatīts par katoļu dvēseles svētnīcu, cerību un skumju kalnu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šīs vietas vēsture ir ļoti tāla, kad ļoti senos laikos te ir bijusi zemgaļu koka pils, kuru nodedzinājuši krustneši. Nav precīzi noskaidrots, kad te parādījās pirmais krusts, taču uzskata, ka tas ir saistīts ar Lietuvā izplatīto tradīciju tos uzlikt ceļa malās un skaistajās vietās. Ne velti saka, ka Lietuvā ceļi ar krustiem iezīmēti, un pati Lietuva dažkārt tiek saukta par Krustu zemi. Ārzemniekos tas allaž radot nesaprašanu - kā var būt tautai tik liela mīlestība uz krustiem? Krusti šai vietā pirmoreiz arhīvu avotos pieminēti 1850. gadā. Padomju laikos Krusta kalnu mēģināja iznīcināt, taču veltīgi. Lai arī to vairākus gadus stingri apsargāja, cilvēki vienalga naktīs atkal un atkal sanesa jaunus krustus. Arī 2007. gada janvārī kalnā notikušais ugunsgrēks neko nespēja nodarīt - jau vasarā izdegusī vieta bija "aizaudzēta" ar jauniem krustiem. Lielākais notikums kalna vēsturē ir Romas pāvesta Jāņa Pāvila II apmeklējums 1993. gadā. Gadu vēlāk te uzstādīja viņa dāvinājumu Krustu kalnam.

Franciskāņu klosteris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apmēram 300 metrus aiz Krusta kalna paceļas franciskāņu klosteris. Sarkano ķieģeļu būve ir iesvētīta 2000. gadā, bet uzbūvēt šo klosteri pamudināja pāvests, viesodamies Vernas franciskāņu klosterī Itālijā. Klostera projekta izstrādē piedalījās itāļu un lietuviešu arhitekti, un pāvests tam devis savu svētību 1997. gadā. Klosteri ir iespējams apmeklēt, ekskursijas tajā vada mūki. Ekskursija parasti sākas lūgšanu zālē, pa kuras logu labi pārredzams Krustu kalns. Klostera pagalma vidū paceļas Svētā Franciska skulptūra. Krustu kalnu katru gadu apmeklē tūkstošiem cilvēku.