Krāslava

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Krāslava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Krāslava
Novada pilsēta
Krāslavas pilsētas centrs
Krāslavas pilsētas centrs
Ģerbonis: Krāslava
Ģerbonis
Krāslava (Latvija)
Krāslava
Krāslava
Koordinātas: 55°53′42″N 27°09′54″E / 55.89500°N 27.16500°E / 55.89500; 27.16500Koordinātas: 55°53′42″N 27°09′54″E / 55.89500°N 27.16500°E / 55.89500; 27.16500
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Krāslavas novads
Pilsētas tiesības kopš 1923. gada
Citi
nosaukumi
latgaliešu: Kruoslova
latīņu: Craslavia
vācu: Kreslau
krievu: Краслава
poļu: Krasław
Platība[1]
 • Kopējā 9,2 km2
 • sauszeme 8,6 km2
 • ūdens 0,6 km2
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 6 997
 • blīvums 816,5 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-560(1-3)
Mājaslapa www.kraslava.lv
Krāslava Vikikrātuvē

Krāslava (latgaliešu: Kruoslova)[4] ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāslava atrodas šaurajā Daugavas ielejas Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumā, kuru ziemeļos no ielejas norobežo Dagdas pauguraine, bet dienvidos — Augšzemes augstienes Skrudalienas pauguraine. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −7 °C, jūlijā — +17 — +17,5 °C. Nokrišņu daudzums 700—750 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 155 dienas.[5] Lielākā daļa pilsētas atrodas Daugavas labajā krastā, kreisā krasta daļu sauc par Priedaini.[6]

Krāslavas rietumos, iekļaujot nelielu pilsētas daļu, sākas dabas parks Daugavas loki, pilsētas daļa gar Daugavu ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū Augšdaugava.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Krāslavas vēsture
Buru laivas Daugavā pie Krāslavas (Napoleons Orda, 1876).

Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, izveidojusies 9. gadsimtā pie pilskalna Daugavas—Dņepras ūdensceļa malā (vikingu sāgās tā dēvēta par Dynasaiforgarðr jeb "Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt"). Sākot no 8. gadsimta, šeit ir sastopami latgaļiem raksturīgie arheoloģiskie atradumi. 10. gadsimtā Krāslavas novada iedzīvotāji maksāja meslus Polockas varjagu kņazam Ragnvaldam, un leģenda vēsta, ka Krāslavā uz dzīvi apmetusies viņa meita Ragneda (Ragnhilda).[7] 11.—12. gadsimtā Krāslavas novads ietilpa latgaļu Jersikas valstī, kas atradās vasaļattiecībās ar Polockas kņazisti. Livonijas krusta karu laikā pēc Letijas zemju dalīšanas tas atdots atpakaļ Jersikas ķēniņam Visvaldim kā vasaļa lēnis (Lotigola).

14. gadsimtā Krāslavā tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava. 16. un 17. gadsimtā Krāslavas īpašnieki bieži mainījās. 1558. gadā Krāslava kļuva par ordeņa lēņa muižu.[8] 1562. gadā pēc Livonijas kara un Livonijas Konfederācijas sabrukuma Krāslavas novads tika iekļauts Pārdaugavas hercogistē, 1626. gadā Krāslavu nopirka Līdinghauzenu-Volfu dzimta, jezuīts Jeremijs Līdinghauzens (Lüdinghausen) 1676. gadā nodibināja jezuītu ordeņa nodaļu un uzcēla koka baznīcu. Pēc Poļu—zviedru kara Krāslavas novads palika Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā esošajā Livonijas vaivadijā (sauktā par Inflantiju). Kad 1729. gadā Krāslavas muižu nopirka grāfs Jans Ludvigs Plāters no Plāteru dzimtas, viņa dzimtas īpašumā Krāslava palika līdz pat Pirmajam pasaules karam. Plāteri Krāslavu centās izveidot par Latgales administratīvo, garīgo un saimniecisko centru, tādā veidā arī Krāslava ieguva miesta tiesības.[8] 1730. gados pilsētā uzbūvēja divstāvu mūra rātsnamu. No 1757. līdz 1842. gadam Krāslavā darbojās katoļu seminārs un apriņķa skola. 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas un Latgales pievienošanas Krievijas Impērijai Krāslava no 1802. gada bija Vitebskas guberņas sastāvā. 1791. gadā pabeidza būvēt Krāslavas pili — grāfu Plāteru rezidenci. 1808. gadā no Daugavpils uz Krāslavu (gan tikai līdz 1822. gadam) pārcēla Latgales administratīvās iestādes. Tomēr pēc 1826. gada ugunsgrēka miesta agrākais spožums pamazām sāka zust.[8] 1864. gadā pēc poļu Janvāra sacelšanās apspiešanas tika slēgts katoļu klosteris. Krāslava atkal atdzīvojās 1865. gadā, kad cauri Krāslavai izbūvēja Rīgas—Daugavpils—Vitebskas dzelzceļu. 1893. gadā miests vēlreiz smagi cieta ugunsgrēkā. Pirms Pirmā pasaules kara Krāslava bija otrs lielākais miests Latvijā ar 10 500 iedzīvotājiem.[8]

1920. gada 7. janvārī, Latgales atbrīvošanas operācijas sākumā, Krāslavu ieņēma Polijas karaspēks, atbrīvojot to no Latvijas SPR karaspēka.[9] 1920. gada 11. augustā Krievija atsacījās no teritoriālajām pretenzijām uz Latgali, arī Krāslavas novadu, kas de jure pārgāja Latvijas Republikas sastāvā. 1923. gada 16. aprīlī Latvijas valdība Krāslavas miestam piešķīra pilsētas tiesības.

1947. gadā Krāslava kļuva par Krāslavas apriņķa centru, no 1950. gada par Krāslavas rajona centru.

2001. gada 22. decembrī, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tika izveidots Krāslavas novads. 2021. gadā to apvienoja ar Dagdas novadu, faktiski atjaunojot agrāko Krāslavas rajonu.

Vēstures un kultūras objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Plāteru pils Pils ielā ir celta vairāk kā 40 gadu laikā (1750—1791), 19. gadsimta sākumā tā pārbūvēta klasicisma stilā. Pēc 1920. gada Latvijas zemes reformas un muižu atsavināšanas pilī atradās Krāslavas Valsts ģimnāzija, vēlāk — vidusskola (1923—1972). Kopš 1972. gada pils bija izdemolētā stāvoklī, bet 1980. gados tika uzsākta ēkas ārsienu atjaunošana, kas tika pabeigta 2011. gadā.[10]
  • Plāteru bibliotēka Grāfu Plāteru ielā ir celta baroka stilā, grāfa Ludviga Plātera laikā bibliotēkā bijušas apmēram 20 000 grāmatas.
  • Krāslavas katoļu baznīca Sv. Ludvika laukumā. Celta pēc itāļu arhitekta Antonio Parokko projekta (1755—1767).
  • Krāslavas luterāņu baznīca — iesvētīta 1938. gada 30. oktobrī. 1954. gadā tās torni nojauca un baznīcas interjeru izpostīja.[11] 1984. gadā baznīcā iekārtoja Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zāli, kas tur atradās līdz 1996. gadam, kad to atguva draudze.[12] 2021. gada novembrī tornis atjaunots.[13]
  • Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca Brīvības ielā 28. Ierīkota 1864. gadā slēgtajā katoļu klosterī, kas būvēts 1789. gadā kā Sv. Vincenta slimnīcas katoļu kapliča.
  • Jāzepa Karņicka piemineklis (1838) Mīlestības kalniņā Augusta ielā.
  • Augusta akmens Augusta ielā pie mājas Nr. 12. Akmens sānos iekalts grāfu Plāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis „1729”. Šajā gadā Krāslavas muižu nopirka grāfs Plāters un šajā pašā gadā Krāslava ieguva miesta tiesības.
  • Krāslavas tirgus laukums Brīvības ielā, kas izveidots 1720.—1770. gados, tajā atradies miesta rātsnams (1752) un aptieka (1810).

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[14]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
18977 834—    
191410 500+34.0%
19203 564−66.1%
19254 485+25.8%
19354 276−4.7%
GadsIedz.±%
19432 378−44.4%
19595 339+124.5%
19707 523+40.9%
197910 347+37.5%
198912 518+21.0%
GadsIedz.±%
200011 412−8.8%
20119 112−20.2%
20217 289−20.0%
gads iedzīvotāju skaits latvieši krievi baltkrievi poļi ukraiņi čigāni lietuvieši igauņi ebreji un citi
1935 4276 1422 435 216 647 nez. nez. 30 nez. 1444 64
1970 7523 2334 2409 1682 728 81 nez. 26 nez. 103 160
1979 10110 3362 3131 2279 895 139 nez. 59 nez. 72 172
1989 12520 4294 3843 2766 1139 187 nez. 50 13 nez. 225
2000 11412 4567 2940 2305 1190 131 133 53 5 18 70
2011 9112 4085 2309 1548 849 112 nez. 37 nez. nez. nez.
2021 7303 3191 1733 1229 598 94 nez. 32 nez. nez. 172

Uzņēmējdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa no Krāslavas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem ir zemnieku saimniecības, kā arī mazie un vidējie uzņēmēji. Pēc 2020. gada apgrozījuma datiem, 24 no Krāslavas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem apgrozījums pārsniedz 1 miljonu eiro. Lielākie no tiem:[15]

  • SIA Vārpa;
  • AS Krāslavas Piens;
  • SIA ADLV;
  • SIA GL Plus;
  • SIA Krāslavas nami.

Nozaru dalījumā, lielākās nozares pēc NACE saimnieciskās klasifikācijas:[15]

  • Koka izstrādājumu ražošana (16.29), zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana (16.10);
  • Mežizstrāde (02.20);
  • Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) (01.50), graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana (01.10);
  • Piena pārstrāde un siera ražošana (10.51);
  • Mazumtirdzniecība pārtikas veikalos (47.11).

Politiskās un sociālās aktivitātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

14.Saeimas vēlēšanās Krāslavas novada vēlētāji atdeva balsu vairākumu par partiju Stabilitātei!. Salīdzinājumā ar citiem Latvijas novadiem, augstāks balsu īpatsvars šai partijai tika atdots vēl vienīgi Augšdaugavas un Rēzeknes novados.[16] Kopumā, Krāslavas novadā visaugstākais atdoto balsu īpatsvars no visām derīgajām balsīm bija sekojošiem sarakstiem:[17]

  • Stabilitātei! - 18.67%;
  • Zaļo un zemnieku savienība - 16.54%;
  • Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa - 10.78%;
  • Latvija Pirmajā vietā - 9.56%;
  • Latvijas Krievu Savienība - 7.57%.

Novadā 2020. gadā bija reģistrētas 37 reliģiskās organizācijas.[15]

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāslavā dzimuši:

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. «Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. Novembris. Skatīts: 2020. gada 3. janvārī.
  5. Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  6. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  138. lpp.
  7. «Kruoslovys suokumi: Adamova». Latgales Laiks (latviešu). Skatīts: 2023-07-29.
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 «Senā Krāslava | Visit Kraslava». www.visitkraslava.com. Skatīts: 2022-10-11.
  9. Krāslavas novada centrālās bibliotēkas dati, sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008
  10. Krāslavas pils — Par projektu
  11. Ilze Andžāne. «TOTALITĀRISMA PĒCGARŠA KRĀSLAVAS PILS KOMPLEKSĀ || Krāslavas portāla ziņas». www.kraslavasvestis.lv, 2017-02-13. Skatīts: 2021-11-25.
  12. «Krāslavas Luterāņu baznīca - redzet.eu». www.redzet.eu. Skatīts: 2021-11-25.
  13. Lāsma Zute-Vītola. «Krāslavas luterāņu baznīcā atjauno padomju gados nopostīto torni». Lsm.lv, 2021-11-05. Skatīts: 2021-11-25.
  14. OSP
  15. 15,0 15,1 15,2 LURSOFT. «Lursoft - uzņēmumu datu bāzes». Lursoft (latviešu), 2022-10-12. Skatīts: 2022-10-11.
  16. «14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS». sv2022.cvk.lv. Skatīts: 2022-10-11.
  17. «14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS». sv2022.cvk.lv. Skatīts: 2022-10-11.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]