Ksenons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ksenons
54


8
18
18
8
2
Xe

131,293 g/mol

[Kr]4d105s25p6
Xe-TableImage.png
Xenon-glow.jpg     XeTube.jpg
Ksenona spīdēšana elektriskajā laukā
Oksidēšanas pakāpes 0, +1, +2, +4, +6, +8
Elektronegativitāte 2,6
Blīvums normālos apstākļos 5,894 kg/m3
Kušanas temperatūra 161,4 K (-111,7 °C)
Viršanas temperatūra 165,03 K (-108,12 °C)

Ksenons ir ķīmiskais elements ar simbolu Xe un atomskaitli 54. Ksenons ir salīdzinoši smaga cēlgāze bez krāsas un smaržas, kura brīvā veidā nelielos daudzumos ir sastopama arī Zemes atmosfērā.[1] Ksenons ir ķīmiski samērā inerta gāze. Ksenons vēsturiski bija pirmā cēlgāze, kurai tika iegūti ķīmiskie savienojumi. Ksenons pats par sevi nav toksisks, taču tā savienojumi ir spēcīgi oksidētāji. Nozīmīgākais ksenona pielietojums ir gāzizlādes lampu uzpildīšana.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ksenonu 1898. gada 12. jūlijā atklāja skotu ķīmiķis Viljams Remzijs un angļu ķīmiķis Moriss Traverss, neilgi pēc tam, kad viņi bija atklājuši neonu un kriptonu. Pētot kriptonu, viņi ksenonu atklāja kā piejaukumu tam. Elementa nosaukums ir radies no grieķu vārda ξένος (xénos), kas nozīmē "svešzemju-".

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz Zemes ksenons galvenokārt atrodas atmosfērā. Gaisā tas ir aptuveni 87±1 miljardās tilpuma daļas. Tas ir atrodams arī karsto avotu ūdeņos.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir sastopami deviņi dažādi ksenona izotopi. Visizplatītākie izotopi ir ksenons-132 (26,9086% no kopējā ksenona daudzuma), ksenons-129 (26,4006%) un ksenons-131 (21,232%), kā arī radioaktīvie ksenons-134 (10,4357%) un ksenons-136 (8,8573%).[2] Ir zināmi arī vairāk nekā 40 mākslīgi iegūti nestabili izotopi, kuri ir radioaktīvi. To atommasa ir no 108 līdz 148.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūpnieciski ksenons tiek iegūts no sašķidrināta gaisa.[3]

Fizikālās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ksenona viršanas temperatūra ir -108,12 °C, bet kušanas temperatūra ir -111,7 °C. Normālos apstākļosblīvums ir 5,894 kg/m3.

Ķīmiskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ksenons bija pirmā inertā gāze, ar kuru ieguva dažādus ķīmisko savienojumus. Ir iegūti vairāk nekā 80 ksenona savienojumi, galvenokārt ar fluoru un skābekli, taču tie ir salīdzinoši nestabili.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Staff (2007). Xenon (angliski). Columbia Electronic Encyclopedia. Columbia University Press. Atjaunināts: 2007. gada 23. oktobrī.
  2. Isotopes of the Element Xenon (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2013. gada 12. septembrī.
  3. Xenon Facts (angliski). Chemistry.About.com. Atjaunināts: 2013. gada 12. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]