Kubulu pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kubulu pagasts
Kubulu pagasts LocMap.png
Novads: Balvu novads
Centrs: Kurna
Platība: 167,19 km2
Iedzīvotāji (2014): 1484[1]
Blīvums: 8.9 iedz./km2
Izveidots: 1991. gadā

Kubulu pagasts ir viena no Balvu novada teritoriālajām vienībām. Izvietojusies novada ziemeļrietumos, robežojas ar Alūksnes novada Jaunannas un Mālupes pagastiem, Gulbenes novada Litenes pagastu, Rugāju novada Rugāju pagastu un Balvu novada Balvu, Vīksnas un Bērzkalnes pagastiem, kā arī ar Balvu pilsētu.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kubulu pagasts savu nosaukumu ieguvis pateicoties Kubulu meža masīvam, kas klāja lielāko daļu agrākā pagasta teritorijas. Pēc kādas leģendas, kad mežs vēl piederējies vietējiem muižniekiem, tajā zemniekiem bija aizliegts medīt. Tomēr zemnieki šajā mežā tomēr medījuši, bet lai muižkungs neko nenojaustu nomedīto gaļu salikuši milzīgs kubulos, kad gatavoti no tur pat mežā augošajiem kokiem un ierakuši zemē. Šādus zemē ieraktus gaļas kubulus muižkungs tomēr reizēm atradis, tāpēc meža masīvs nosaukts Kubulu vārdā.[2]. No 1991. līdz 2010.gadam pagasts tika dēvēt par Kubuļu pagastu, bet 2010.gadā nosaukums nomainīts uz Kubulu pagastu.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizvēsture un senie laiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nav daudz ziņu par Kubulu pagasta senāko vēsturi, tomēr arheoloģiskie atradumi liecina, ka pagasta teritorija bijusi apdzīvota jau kopš akmens laikmeta. Pērkona ezera krastos atrodas trīs senkapi. Vienam no tiem ir piešķirts valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa statuss,bet pārējie divi ir vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi. Rijnieku senkapos, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, 1964.gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi S. Laula un J. Graudoņa vadībā. Tika atklāti 19 apbedījumi akmens šķirstos un 5 vēlāki skeletapbedījumi. Akmens šķirstu izmēri no 1,5 – 2,2 m gari, no 0,4 – 1 m plati. Tie rūpīgi veidoti no liela izmēra akmeņiem, kuru starpas aizpildītas ar mazākiem akmeņtiniem. Apbedījumu veids, kā arī atsevišķās gludās un tekstīlās keramikas lauskas ļāva senkapus datēt ar 1.g.t.p.m.ē. beigām. Četri vēlākie skeletkapi un savrupatradumi datējami ar 13.-14. gs, viens - ar 17. gs.[4] Arī Kubulu senkapos, ko reizēm dēvē arī par kara kapiem, 1940.gadā tika vaikti arheoloģiskie izrakumi K.Oša vadībā, un tika atrasti vairāki apbedījumi.[5] Bez senkapiem pie Pērkona ezera, arī Sitas upes krastos ir atrodas atsevišķi savrupatradumi, kuros atrasti akmens cirvis, bronzas ķemme un šķiltavakmens.[6]


Vēlajā dzelzs laikmetā Kubulu pagasta teritorija atradās Atzeles zemē, kuru apdzīvoja latgaļi. Atzeles centrs atradās Alūksnē vai Gaujienā un tā bija sadalīta sešos novados - Gaujienā, Alūksnē, Purnavā, Bērzenē, Ābelenē un Abrenē. Domājams, ka visticamāk, Kubulu pagasta teritorija ietilpa Purnavas novadā, kā centrs atradies Viļakā.

Viduslaiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1224.gadā Tālavas un Atzeles zemes tika sadalīts starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni. Kubulu pagasta teritorija tika iekļauta Rīgas arhibīskapijā Latvju galā, kura centrs atradās Koknesē. Iespējams pagasta teritorija bija iekļauta Gulbenes draudzes novadā, jo tur atradās tuvākā pils.

Tā kā lielāko daļu pagasta teritorijas senatnē aizņēma necaurejams mežu masīvs praktiski nav nekādu ziņu par šo apkārtni. Vienīgās ziņas ir par no kāda dokumenta, kur minēts, ka 1549.gadā Koknese soģis Gotarts Neils tiek apvainots vecās zemes grāmatas nenodošanā, nodokļu slēpšanā, zemnieku mantas atņemšanā un prettiesiskā zemes lietošanā. Soģa taisnošanās pieminēta Purnava, Bērzene un Balvi (Balbe). 1551.gada 3.martā Raunā Rīgas arhibīskaps Vilhelms izlēņo zemi pie Balvu ezera vāc Bruņiniekam Hansam Meihsneram. Tiek pieminēts vecais un jaunais Balvu ceļš, Balvu ezers, pie kura atrodas akmens ar iezīmētu krustu, un Bolupe.[7]

Polijas-Lietuvas valsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Kubulu pagasta teritorija 1561.gadā tika iekļauta Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijas Viļakas traktā. Savukārt Viļakas trakts bija sadalīts Balvu, Viļakas un Baltinavas galos.[7] Kubulu pagasta teritorija ietilpa Balvu galā. Traktu pārvaldīja stārasts, kura rezidence bija Marienhauzenas pils Viļakā. 1621.gadā pēc poļu - zviedru kara Vidzemes teritorija nonāca Zviedrijas sastāvā, bet atlikusī Latgales teritorija tika pārdēvētā par Inflantijas vaivadiju.

Viļakas stārastu uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds Valdīšanas laiks
Nikolajs Suhodoļskis ap 1598.
Jans Karols Hodkevičs
Georgs Konstantīns Hilzens 1712. - 1721.
Jans Augusts Hilzens 1721. -
Justiāns Hilzens - 1772.[8]

1738.gada Viļakas muižas inventarizācijas datos Balvu galā minētas 14 sādžas, starp tām arī Pērkonu un Steķintavas sādžas.[7]

Krievijas impērija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1772.gadā pēc pirmās Polijas-Lietuvas dalīšanas Latgales teritorija tika iekļauta Krievijas impērijā. No 1772. līdz 1776.gadā Latgales teritorija ietilpa Pleskavas guberņas Daugavpils provincē. 1776.gadā guberņa tika sadalīta un Daugavpils province tika iekļauta Polockas guberņā. No Daugavpils provinces tika izveidoti trīs apriņķi. Kubulu pagasta teritorija ietilpa Ludzas apriņķī. 1796.gadā Polockas guberņai pievienoja Moģilevas guberņu un tika izveidota Baltkrievijas guberņa. 1802.gadā guberņa atkal tika sadalīta divās daļās un Latgale tika iekļauta Vitebskas guberņā. Kubulu pagasta teritorija piederēja bija iekļauta Balvu muižai piederošajās zemēs.

Balvu muižas īpašnieku uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īpašnieks Pārvaldes laiks
Ivans Jelagins 1772.-1794.
Nikolajs Buturļins 1794.-1806.
Semjons Horožanskis 1806. - pirms 1836.
Pjotrs Horožanskis pirms 1836. - pirms 1870.
Aleksandrs Horožanskis pirms 1870.-1878.
Oto fon Tranzē-Rozeneks 1878.-1897.
Emīlija Trabotti 1897.-1906.
Zemnieku zemes banka 1906.-1911.
Anna Ščerbatova 1911.-1920.[7]

19.gadsimta beigās sācis veidoties Balvu pagasts, kurā tolaik ietilpusi arī Kubulu pagasta teritorija. 1878.gadā gadā izveidots Ludzas apriņķa apdzīvoto vietu saraksts, kurā sniegtas ziņas arī par Balvu pagastu. Kopā minētas 21 sēta ar 43 mājām. Pavisam Balvu lauku sabiedrību dzīvojuši 1158 vīrieši un 1063 sievietes. Lasītpratēji 721, bet sievietes šajā sarakstā nav minētas. 1800. 80-ajos Balvu pagastā bijuši 3703 brīvlaistie zemnieki, 137 apdzīvotas vietas, viena katoļu un pareizticīgo baznīca, viena skola un viena slimnīca, viena labības rezerves noliktava, viena ķieģeļnīca, vienas ūdensdzirnavas, 12 alkohola tirdzniecības vietas. Balvu pagasts bija viens no pirmajiem Latgalē, kur zemnieki pārgāja dzīvot viensētās.[7] 1902.gadā tika uzbūvētā dzelzceļa līnija Sita - Pitalova, bet vēlāk tā tika pagarināta līdz Gulbenei. Lai uzbūvētu dzelzceļa līniju tika izgriezta liela daļa mežu masīva. Pirmie vilcieni pa līniju sākuši kursēt 1904.gadā. 1904.gadā sāk būvēt Kubulu pagastu (mūsdienās Stacijas pamatskola), kas ir pirmā pamatskola, kas sāk darboties Kubulu pagasta teritorijā.[6] 1905.gada revolūcijas laikā nozīmīgākie notikumi pagasta teritorijā norisinājās Sitas apkārtnē, kur notika sadursmes starp revolucionāriem un kazakiem.[7] 20.gadsimta sākumā zemes banka iepirka zemi no Balvu muižas. Šī zeme tika tika sadalīta kvartālos, kurus savukārt sadalīja fermās. Šo zemi piešķīra tika pareizticīgajiem, un tā radās jaunas apdzīvotas vietas.Pirmā pasaules kara gados meža darbos Kubulu pagastā tika nodarbināti ķīnieši, taču daudzi no viņiem gāja bojā, jo nekad nebija šādu darbu strādājuši. [9]

Latvijas Republika (1918-1940)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Brīvības cīņu beigām, 1924.gadā tika izveidots Jaunlatgales apriņķis,kurā ietilpa 12 pagasti(vēlāk 15), tajā skaitā arī Balvu pagasts. 1935.gadā Kubulu pagasta teritorijā darbojās trīs pirmās pakāpes pamatskolas (Sitā, Balvu Stacijā un Kubulos), divas dzirnavas (Esmeraldovā un Celmenē (Celmenes dzirnavu dibinātājs bija Voldemārs Lange, kas tās dibināja 19.gadsimta beigās)) un Sitas mežniecība. Latvijas laikā tika latviskoti daudzi apdzīvotu vietu nosaukumi:

Agrākais nosaukums Šobrīdējais nosaukums
Podgraņičnaja Robežnieki
Paulova Paulāni
Ivanova Jāņusala
Antonova Līdumnieki
Stancionaja Celmenieki
Evgenjevo Ežusala
daļa Kozlovas Stirnusala
daļa Lossinajas Briedīši
Tropova Tropiņi
Konstantinova Tīreļi[6]

Otrais pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1940.gada 17.jūnijā Balvos ienāk sarkanā armija. 1941.gada 14.jūnijā no Balvu stacijas projām tiek izvesti vietējie iedzīvotāji uz Krievijas austrumiem. 1941.gada 2.jūlijā Balvos ienāk nacistiskās Vācijas karaspēks. 1941.gada 8.-9.augustā Celmenes mežā tiek noslepkavoti Balvu ebreji (skaitliski ziņa svārstās no 500 līdz gandrīz 1000 cilvēku). 1944.gada 29.jūnijā vācu karaspēks atkāpjoties nodedzina Balvus. 1944.gadā Balvos ienāk padomju karaspēks. 1945.gadā notiek Romūkstu kauja. Vasarā 32 nacionālie partizāni slēpās Romūkstu mežā. 21.jūlijā viņi tika aplenki un desmit no partizāniem krita kaujā.[7]

Padomju laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā tiek likvidēti pagasti. Tagadējā Kubulu pagasta teritorijā tiek izveidotas trīs ciema padomes - Kubulu, Celmenes un Dekšņu. 1949. gadā tiek izveidots Balvu rajons, kurā tika iekļauta arī Kubulu pagasta teritorija. Sākotnēji, veidojoties pirmajiem kolhoziem, gandrīz katrā ciemā bija pa nelielam kolhozam. 1950. gadā Sitas II kolhozs "Beregovoje", Sitas III kolhozs "Novaja žižņ", Kozlovas kolhozs "Vperjod" un Lassinajas kolhozs "Putj Ļeņina" apvienojās apvienojās kolhozā Kaļiņina vārdā nosauktajā kolhozā, bet Liepavas kolhozs "Draudzība", Briedīšu kolhozs "Briežusala", Tīreļu kolhozs "Brīvā zeme", Paulānu kolhozs "Ziemeļzvaigzne" un Robežnieku kolhozs "Robežnieki" apvienojas kolhozā "Staļina ceļs". 1951. gadā abi kolhozi apvienojās saimniecībā ar nosaukumu "Staļina ceļš". 1959. gadā tiek likvidētās Celmenes un Dekšņu ciema padomes, kas tiek pievienotas Kubulu ciema padomei. 1960. gadā tiek apvienoti mazie kolhozi un tiek izveidota padomju saimniecība "Balvi". [9] 1972. gadā tiek atklāts kultūras nams, 1989. gadā tiek uzcelts bērnudārzs.[6]

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1991.gada 28.maijā Kubulu ciems tiek reorganizēts par pagastu. 1995.gadā tiek atklāts piemineklis represētajiem iedzīvotājiem. 2000.gadā tiek slēgta dzelzceļa līnija Sita - Pitalova, jo tā tiek uzskatīta par nerentablu.2004.gadā tiek izveidots dabas liegums "Sitas - Pededzes paliene". 2006.gadā tiek izveidots pagasta karogs. 2009.gadā Kubuļu pagasts tiek pārdēvēts par Kubulu pagastu. 2009.gadā Kubulu pagasts tiek iekļauts Balvu novadā. [9]

Pārvalde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kubulu pagasts administatīvi ietilpt Balvu novadā. Tā centrs atrodas Balvu pilsētā, kur atrodas novada dome. Novada domi veido 15 pašvaldības vēlēšanās ievēlēti deputāti, bet to vada novada domes priekšsēdētājs. Šobrīd Balvu novada domes priekšsēdētājs ir Andris Kazinovskis.[10]


2013.gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti Kubulu pagastā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saraksts Zīmes Procenti
Centriskā partija Latvijas zemnieku savienība 109 21,5%
Reformu partija 22 4,4%
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 15 3%
Vienotība 43 8,5%
Latvijas Zaļā partija 130 25,7%
Par prezidentālu republiku 86 17%
Latgales partija 37 7,3%
Saskaņas Centrs 63 12,5%[11]

Pirms novadu reformas 2009.gadā, katrā pagastā notika savas pašvaldību vēlēšanas un tika ievēlēti savi septiņi deputāti, bet pagastu vadīja pagasta priekšsēdētajs. Kopš novadu reformas vairs netiek ievēlēts pagasta priekšsēdētājs, bet pagastam ir pārvaldnieks. Kopš 2010.gada Kubulu pagasta pārvaldnieks ir Artūrs Luksts.

Kubulu pagasta vadītāju uzskatījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds Pārvaldes laiks
Zinaīda Kupriša 1959.-1987.
Rita Mača 1987.-1999.
Tekla Supe 1999.-2006.
Juris Boldāns 2006.
Ivars Šmats 2006.-2009.
Oskars Keišs 2009.-2010.
Artūrs Luksts kopš 2010.[9]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kubulu pagasts atrodas Latgales ziemeļaustrumos un robežojas ar Vidzemi. Tā platība ir 167,19 km2. Tas robežojas ar Gulbenes novada Litenes pagastu, Alūksnes novada Jaunannas un Mālupes pagastiem, Rugāju novada Rugāju pagastu un Balvu novada Balvu, Bērzkalnes un Vīksnas pagastiem, kā arī ar Balvu pilsētu.

3,5% Kubulu pagasta teritorijas klāj ūdens. Pagasta teritorijā ir divi lieli ezeri - Balvu un Pērkonu. Kā arī tek cauri vairāk kā desmit upes. Lielākās no tām ir Bolupe, Dzirla, Kurna, Sita, Pelnupe un Dvorupe.

Kubulu pagasta teritorija atrodas Austramlatvijas zemienē. Lielākā daļa pagasta teritorijas ir pieskaitāma pie Adzeles pacēluma, tikai pagasta dienvidu daļa iestiepjas Lubāna līdzenumā. Augstākās virsotnes atrodas pagasta ziemeļu daļā.[6]

Zemes izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

40,6% pagasta zemes klāj meži, kas ir viens no mežainākajiem Balvu novada pagastiem. 30,8% zemes tiek izmantota lauksaimniecībā. 3,4% aizņem krūmāji, bet tikai 2% pagasta zemes veido purvi. 3,5% pagasta atrodas zem ūdens, 2,2% aizņem ceļi, bet 0,8% veido pagalmi.Vēl citiem mērķiem tiek izmantota 1,5% pagasta zemes.[6]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gada vidējā temperatūra 4.8oC, siltākais mēnesis jūlijs + 17oC, augstākais janvāris – 7oC. Bezsala periods gadā ~135 dienas, augsnes sasaluma sākums no 10 decembra un pilnīga augsnes atkušana no 15 aprīļa. Nokrišņu daudzums 550-600mm gadā, 20-25% sniega veidā. Sniega sega 110-130 dienu ar lielām novirzēm siltās un augstās ziemās.[6]

Derīgie izrakteņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kubulu pagasta teritorijā ir atrodami vairāki derīgie izrakteņi. Pagasta dienvidu daļā ir atrodama smilts, granti ar atrast Silaciemā, sapropelis ir atrodams Pērkonu ezerā, nelieli kūdras krājumi ir pieejami Sitā, māls nelielā daudzumā ir atrodams Druveniekos.[6]

Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augsne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta augsnes veidojušās uz nabadzīgiem pārskalotas smilts cilmiežiem. Dominē velēnu gleja un velēnu glejotās augsnes, kas ir piemērotas tikai zālāju audzēšanai, tāpēc ievērojamas lauksamniecības zemes platības netiek apstrādātas un pilnībā apsaimniekotas. Pagasta teritorijā samēra zema augsnes auglība, aramzemei tā ir ~ 19 – 29 balles.[6]

Flora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielu daļu pagasta teritorijas klāj meži. Lielāka daļa no tiem jaukti vai skujukoku meži. Kubulu pagasta teritorijā ir dabas liegums "Sitas un Pededzes paliene", kura lielākā daļa gan iestiepjas Litenes pagastā. Dabas liegums ir izveidots, lai aizsargātu nepārveidotā palieņu pļavas ar vecupēm un ozolu grupām, kā arī, lai aizsargātu teritorijā sastopamās augu un dzīvnieku sugas. [12]

Fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā parsvarā ir sastopami tie paši dzīvnieki, kas visā Latvijas teritorijā. Tā kā lielu pagasta teritoriju aizņem meži, liela daļa no tiem ir meža dzīvnieki, sastopami ir lāči, vilki, lapsas, stirnas, mežacūkas, kā arī citi meža dzīvnieki. Pagasta mežu teritorijā ir vairāki mikroliegumi, kas izveidoti medņu aizsardzībai. Pagasta ezeros ir atrodas tāsdas zivis, kā karūsas, līdakas, asari, raudas, līņi un plauži.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kubulu pagasts iedzīvotāju skaita ziņā ir viens no lielākajiem Balvu novada pagastiem, lai gan tas ar katru gadu samazinās, kam par iemeslu ir mazā dzimstība un lielā mirstība, gan iedzīvotāju migrācija.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 15 gados[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Iedzīvotāju skaits gada sākumā Izmaiņa
2000 1821
2001 1785 -36
2002 1806 +21
2003 1803 -3
2004 1767 -36
2005 1761 -6
2006 1718 -43
2007 1723 +5
2008 1682 -41
2009 1642 -40
2010 1603 -39
2011 1556 -47
2012 1519 -37
2013 1514 -5
2014 1484 -30 [1]

Etniskā sastāva ziņā Kubulu pagastā ir visai līdzīga stituācija kā Latvijā kopumā ņemot, taču salīdzinot ar Latgales etnisko situāciju, Kubulu pagasts ir samērā latvisks.

Etniskais sastāvs 2009.gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

latvieši
  
76.7%
krievi
  
20.05%
baltkrievi
  
1.05%
pārējie
  
2.2%





Ciemi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kubulu pagastā ir 38 ciemi. Lielākā daļa no tiem ir skrajciemi, taču daži lielākie tiek pieskaitīti pie vidējciemiem.[6]

Ciema nosaukums Iedzīvotāju skaits 2003.gadā saimniecību skaits
Balvu stacija 325 127
Druvenieki 129 48
Kurna 191 78
Celmene 309 42
Ežusala 29 11
Esmeraldova 31 13
Fabrika 84 28
Vasiļjeva 6 4
Robežnieki 43 13
Dvorupe 15 5
Jāņusala 6 4
Oļģina 13 7
Nikolajeva 31 14
Vladimirova 25 8
Gobusala 21 6
Līdumnīki 8 3
Pērkoni 62 34
Tutinava 63 21
Guznava 42 18
Dekšņi 2 1
Pelnupe 12 6
Steķintava 44 22
Zači 32 12
Krasnagorka 21 7
Briedīši 28 11
Celmenieki 58 15
Kozlova 9 7
Lassinaja 7 3
Paulāni 6 5
Sita 28 15
Stacija Sita 3 3
Stirnusala 18 5
Tīreļi 21 11
Silaciems 27 13
Grīvgals 9 2
Meirāni 21 10
Pordari 1 6
Tropiņi 31 8

2009.gadā Krasnagorkas iedzīvotāji bija savākuši parakstus par ciema nosaukuma maiņu uz Mālkalni, tomēr nosaukuma maiņa nenotika.[13]

Nodarbinātība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa Kubulu pagasta iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību, kokapstrādi un darbojas pakalpojumu un izglītības sfērā. Pagasta teritorijā nav lielu uzņēmumu, kuros tiktu nodarbināts liels skaits iedzīvotāju. Lielākā daļa uzņēmumu nodarbojas ar kokapstrādi. Lauksaimniecībā dominē piena produkcijas un lielopu gaļas pārstrāde, graudkopīpa un lopbarības sagatavošana. Pakalpojumu sfēra ir samērā maz attīstīta, jo tikai 3 km attālumā no pagasta centra atrodas Balvu pilsēta. Pagastā darbojas pamatskola, bērnudārzs un pansionāts. Tāpat pagasta centrā ir pieeami divi pārtikas veikali, bet attālākās pagasta vietas apkalpo autoveikals.[6]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenokārt visi kultūras pasākumi norisinās Kubulu pagasta kultūras namā. Pagastā darbojas vairāki pašdarbības kolektīvi, kas regulāri sniedz koncertus gan pagasta iedzīvotājiem, gan dodas uz citām pagastiem un pilsētām, lai koncertētu.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kubulu pagastā darbojas Stacijas pamatskola, kas ir viena no lielākajām lauku skolām Balvu novadā. 2013./2014.gada mācību gada sākumā Stacijas pamatskolā mācījās 102 skolēni. Bez pamatskolas pagastā darbojas arī pirmskolas izglītības iestāde "Ieviņa", kuru 2013./2014.mācību gada sākumā apmeklēja 64 bērni.[14]

Pašdarbība kolektīvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kubulu pagastā darbojas bērnu un jauniešu deju kolektīvs "Cielaviņa", kas dibināts 2000.gadā, vidējās paaudzes deju kopa, kas savu darbību uzsākusi 2013.gadā, senjoru dāmu deju kopa "Rūtas", kas darbojas kopš 2007.gada, garīgo dziesmu ansamblis "Vakarblāzma", kura pirmsākumi meklējami 2006.gadā, un vecākais pašdarbības kolektīvs, kas savu darbību uzsācis 1999.gadā, ir jauktais vokālais ansamblis.[15]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta kā arī visā Latvijā, dominējošās reliģijas ir katoļticība, luterānisms un pareizticība. Kubulu pagastā nav nevienas baznīcas, taču ir trīs krucifiksi, un pansionātā "Balvi" ir lūgšanu telpa.

Kapsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā ir 5 publiskās kapsētas - Silaciema-Kurnas, Pērkonu, Tutinavas un Romūkstu, kur pārsvarā apglabāti katoļticīgie, un Andrakalna kapsēta, kur pārsvarā apglabāti luterāņi. Pansionātam "Balvi" ir arī sava kapsēta, kur pārsvarā tiek apglabāti tie iemītnieki, kam nav tuvinieku, kapu svētkos un svecīšu vakarā dievkalpojumu šajos kapos novada katoļu mācītājs.

Personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juris Boldāns, politiķis, īsu laiku 9.Saeimas deputāts

Jānis Trupovnieks, politiķis, bijušais Balvu pilsētas domes priekšsēdētājs

Rudīte Liepiņa, māksliniece, Balvu mākslas skolas skolotāja

Elita Teilāne, māksliniece, Balvu mākslas skolas direktore

Kārlis Ozoliņš, pedagogs, bijušais Stacijas pamatskolas direktors, novadpētnieks

Aina Laicāne, Agnese Laicāne, Ieva Laicāne, Dagmāra Laicāne, Indulis Laicāns, piedalījās LNT televīzijas šovā "Dziedošās ģimenes"

Arvīds Šnepers, rakstnieks, novadpētnieks, saņēmis Triju zvaigžņu ordeņa sudraba goda zīmi

Apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemiņas akmens pie Balvu stacijas

Kubulu pagastā nav nozīmīgu tūrisma objektu, taču ir vairāki apskates objekti.

Krucifiksi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kubulu pagastā ir trīs krucifiksi. Vecākais atrodas Kurnas ciemā, tas uzstādīts 1992. gadā. Lai arī ir ziņas, ka krucifikss Kurnā ir bijis jau 20. gadsimta 30. gados, bet vēlāk padomju laikā nojaukts. 2006. gadā tika uzstādīts jauns krucifikss iepretim kultūras namam. Pie šie krucifiksa parasti katru gadu maijā notiek dziedājumi. 2008. gadā vēl viens krucifikss tika uzstādīts pansionāta «Balvi» teritorijā.[16]

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir divi pieminekļi. Pie bijušās Balvu dzelzceļa stacijas ēkas atrodas piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. 2011. gadā piemiņas akmens tika restaurēts. Katru gadu 25. martā un 14. jūnijā pie tā norisinās atceres pasākumi.[17] Otrs piemineklis atrodas Celmenē, aiz Silaciema—Kurnas kapiem, un tas ir veltīts fašisma terora upuriem — 1941.gadā nošautajiem ebrejiem.[6]

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabas liegumam «Sitas un Pededzes paliene» nav izveidota dabas taka, taču tāda ir plānota. Bez dabas lieguma pagastā pie Balvu ezera atrodas dabas parks «Vecais parks», kā arī pagasta teritorijā atrodami arī vairāki dižkoki. Aiz bērnudārza «Ieviņa» atrodas «Pasaku mežs».[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]