Kuka salu māori valoda
Vikipēdijas raksts
| Kuka salu māori valoda Māori Kūki 'Āirani |
||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Kuka Salas | |
| Reģions: | Kuka Salas, Jaunzēlande | |
| Runātāju skaits: | 42 669 (16 800 Kuka Salās) | |
| Valodu saime: | Austronēziešu Malajiešu-polinēziešu(MP) Centrālaustrumu MP Austrumu MP Okeāniskās Centrālaustrumu okeāniskās Nomales okeāniskās Centrālokeānijas Austrumu fidži-polinēziešu Polinēziešu Kodolpolinēziešu Austrumpolinēziešu Centrālās austrumpolinēziešu Taitiešu Kuka salu māori valoda |
|
| Rakstība: | Latīņu alfabēts | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | ||
| Regulators: | Kopapa Reo | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | rar | |
| ISO 639-3: | rar | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Kuka salu māori valoda (Māori Kūki 'Āirani), agrāk saukta arī par rarotongiešu valodu, ir Kuka Salu oficiālā valoda. Lielākā daļa Kuka salinieku sauc to par Te reo Ipukarea, kas nozīmē "senču zemes valoda".
Kuka salu māori kļuva par oficiālo valodu 2003.g.[1]. Saskaņā ar Te Reo Māori aktu māori valoda ir:
- (a) māori valoda (ieskaitot tās dažādos dialektus), kādu to runā un raksts jebkurā no Kuka salām;
- (b) tiek uzskatīts, ka iekļauj pukapukiešu valodu, kadu to runā Pukapukā;
- (c) iekļauj māori valodu, kas atbilst Kopapa Reo apstiprinātajam māori standartam.
Minētie Kuka salu māori dialekti (savstarpējās saprotamības nozīmē) ir:
- Rakahanas-Manihiki dialekts;
- Tonarevas dialekts[2];
- Nāputoru (Atiu, Mitiaro un Maukes salu) dialekts;
- Aitutaki dialekts;
- Rarotongas dialekts;
- Manaijas dialekts.
Kuka salu māori ir tuvu radniecīga taitiešu valodai un Jaunzēlandes maoru valodai, ar kurām ir zināmas pakāmes savstarpēja saprotamība.
Pukapukiešu valoda ir atzīta par atsevišķu valodu, kura ir tuvāk radniecīga samoāņu valodai un tokelaviešu valodai.