Kultūras materiālisms

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kultūras materiālisms ir zinātniskās izpētes stratēģija un teorētiskā perspektīva antropoloģijā, kas ietver uzskatu, ka pastāv cēloniska saikne starp materiālajiem spēkiem un kultūras aspektiem, ka fiziskā pasaule var ietekmēt un noteikt cilvēka uzvedību. Kultūras materiālisma pamatlicējs ir Marvins Hariss. Hariss kultūras materiālisma jēdzienu ieviesa 1968. gada darbā The Rise of Anthropological Theory,[1] bet pilnībā to attīstīja 1979. gada darbā Cultural Materialism.[2]

Marvins Hariss, pielāgojot Kārļa Marksa dialektisko materiālismu, attīstīja kultūras materiālisma konceptu. Arī Hariss kultūru redzēja trijos līmeņos: infrastruktūra (tehnoloģija), struktūra (sociālās attiecības) un superstruktūra (ideoloģija). Kultūras materiālismā sociokulturālajiem faktiem ir divi aspekti: emiskais un etiskais rakurss.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Harris, Marvin (2001a. pirmizdevums 1968), The Rise of Anthropological Theory: A History of Theories of Culture, Walnut Creek, California: AltaMira Press, ISBN 0-7591-0132-9. Atjaunināts: 2010. gada 10. septembris Paperback ISBN 0-7591-0133-7 (angliski)
  2. Harris, Marvin (2001b. pirmizdevums 1979), Cultural Materialism: the Struggle for a Science of Culture (Updated izd.), Walnut Creek, California: AltaMira Press, ISBN 0-7591-0134-5. Atjaunināts: 2010. gada 10. septembris Paperback ISBN 0-7591-0135-3 (angliski)