Kurmanbeks Bakijevs

Vikipēdijas lapa
Kurmanbeks Bakijevs
Курманбек Бакиев
Kirgizstānas prezidents
Amatā
2005. gada 25. marts — 2010. gada 15. aprīlis
Premjerministrs Medetbeks Kerimkulovs
Fēlikss Kulovs
Azims Isabekovs
Almazbeks Atambajevs
Iskenderbeks Aidaralijevs
Igors Čudinovs
Danijars Usenovs
Priekštecis Askars Akajevs
Pēctecis Roza Otunbajeva
Kirgizstānas premjerministrs
Amatā
2000. gada 21. decembris — 2002. gada 22. maijs
Prezidents Askars Akajevs
Priekštecis Amangeldijs Muralijevs
Pēctecis Nikolajs Tanajevs
Amatā
2005. gada 25. marts — 2005. gada 20. jūnijs
Priekštecis Nikolajs Tanajevs
Pēctecis Medetbeks Kerimkulovs
Amatā
2005. gada 10. jūlijs — 2005. gada 15. augusts
Priekštecis Medetbeks Kerimkulovs
Pēctecis Fēlikss Kulovs

Dzimšanas dati 1949. gada 1. augustā (74 gadi)
Masadana, PSRS (tagad Kirgizstāna)
Politiskā partija Akžol
Dzīvesbiedrs(-e) Tatjana Bakijeva
Reliģija Sunnītu islāms

Kurmanbeks Bakijevs (kirgīzu: Курманбек Сали уулу Бакиев, krievu: Курманбек Салиевич Бакиев; dzimis 1949. gada 1. augustā) ir Kirgizstānas politiķis, bijušais Kirgizstānas prezidents (2005—2010). Prezidenta amatu viņš ieņēma 2005. gada 24. martā, Tulpju revolūcijas laikā nomainot Askaru Akajevu. Amatu zaudēja 2010. gada sacelšanās rezultātā.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms kļuva par prezidentu, Bakijevs ieņēma Kirgizstānas premjerministra amatu. Viņš bija Kirgizstānas Tautas kustības līderis. Lielāko daļu tautas atbalsta viņš saņēma no valsts dienvidiem. 2005. gada 25. martā, pēc prezidenta Askara Akajeva gāšanas no amata Tulpju revolūcijas laikā, Kirgizstānas Augstākās padomes Kirgizstānas Likumdošanas asambleja iecēla viņu par prezidenta pienākumu izpildītāju. 2005. gada 10. jūlijā Bakijevs uzvarēja prezidenta vēlēšanās un 14. augustā kļuva par Kirgizstānas prezidentu. 2007. gadā viņš bija viens no politiskās partijas Akžol izveidotājiem, bet nevarēja to vadīt sava prezidenta amata dēļ.[1]

Neskatoties uz sākotnējām cerībām, vēlāk atbalsts Bakijevam mazinājās. Viņa pilnvaru termiņa laikā notika vairāku ievērojamu politiķu slepkavības un cietumu nemieri, radās ekonomiskās problēmas, norisinājās cīņa par ienesīgo uzņēmumu kontroli. Jau 2006. gadā sākās sadursmes starp prezidenta Bakijeva atbalstītājiem un pretiniekiem.[2]

2010. gada aprīlī notika plaši opozīcijas protesti, kas noveda pie valdības pārņemšanas. Bakijevs devās uz valsts dienvidiem, uz Ošu, bet pēc tam parakstīja atkāpšanos no amata un pameta valsti. Dažas dienas pavadīja Kazahstānā, pēc tam kopā ar ģimeni pārcēlās uz Baltkrieviju, kur viņu uzņēma prezidents Aļaksandrs Lukašenka. Bakijevam ir piešķīra Baltkrievijas pilsonība.[3]

Kirgizstānā Bakijevam aizmuguriski tika piespriests mūža ieslodzījums par līdzdalību protestētāju nogalināšanā 2010. gada sacelšanās laikā.[4] Kirgizstānas valdība ir pieprasījusi Bakijeva izdošanu, taču Baltkrievija ir atteikusies to darīt. Tas ir bijis daudzu konfliktu cēlonis Kirgizstānas un Baltkrievijas attiecībās.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]