Kursenieki
.JPG)
Kursenieki (vācu: Kuren; lietuviešu: Kuršininkai, kuršiai) ir gandrīz izmirusi baltu etniska grupa, Kuršu kāpu iedzīvotāji. Viņu runātā valoda bija ļoti tuva latviešu valodai. Otrā pasaules kara beigās gandrīz visi kursenieki kopā ar Kuršu kāpās dzīvojošajiem vāciešiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 2004. gadā Latvijas Universitātes ekspedīcija Kuršu kāpās apzināja divus cilvēkus, kuri joprojām runāja kursenieku valodā [1]
Iespējams, kursenieku izcelsme ir pazīstamajam filozofam Imanuelam Kantam (1724-1804).[2]
Kursenieki dzīvoja ciemos un gandrīz visi nodarbojās ar zvejniecību. 20. gadsimta 20.-30. gados lielākie ciemi bija Nida, Šatenurte (Jodkrante), Preila un Pervalka. No 1923. gada, kad Klaipēdas apgabals līdz ar Kuršu kāpām tika pievienots Lietuvai, līdz 1939. gadam, kad Lietuva šo apgabalu zaudēja, Latvijas valsts iestādes centās īstenot kultūras sakarus ar kurseniekiem.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Kursenieki mainīgajā pasaulē. LU Akadēmiskais apgāds. Rīga. 2007. ISBN 978-9984-802-67-1 71.lpp.
- ↑ Mortensen, Hans und Gertrud: Kants väterliche Ahnen und ihre Umwelt, Rede von 1952 in Jahrbuch der Albertus-Universität zu Königsberg / Pr., Holzner- Verlag Kitzingen/ Main 1953 Bd. 3 (vāciski)
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Rietumbalti un viņu kaimiņi kultūru krustcelēs
- Kursenieki un to valoda Latvijas un latviešu pētījumos un publikācijās
- Kursenieki - Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca
.svg){kind=small} |
Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
