Kurzeme

Šis raksts ir par novadu. Par apdzīvotu vietu skatīt rakstu Būtnāri.

Kurzeme
Ģerbonis
Republikas pilsētas:	Liepāja, Ventspils
Iedzīvotāji (2011):	279 383
Teritoriālās vienības:	19 novadi [Aizputes novads]] Alsungas novads Brocēnu novads Dundagas novads Durbes novads Grobiņas novads Kandavas novads Kuldīgas novads Mērsraga novads Nīcas novads Pāvilostas novads Priekules novads Rojas novads Rucavas novads Saldus novads Skrundas novads Talsu novads Vaiņodes novads Ventspils novads
Novadu centri:
Mājaslapa:	kurzemesregions.lv

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā. Līdz pat 1422. gadam arī liela daļa no mūsdienu Lietuvas rietumu daļas no Ventas augšteces līdz Nemunas lejtecei - Ceklis, Megava un Pilsāts, tika ietilpināta Vācu ordenim pakļautajā Kursā. Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš Kurzemes bīskapijas dibināšanas 1230. gadā.

Teritorija

Kurzemes novads (oranžā krāsā) un pilsētas mūsdienās.

Vispārpieņemtajās Kurzemes kultūrvēsturiskajās robežās mūsdienās aptuveni ietilpst divas republikas pilsētas Liepāja un Ventspils un 19 novadi: Aizputes novads, Alsungas novads, Brocēnu novads, Dundagas novads, Durbes novads, Grobiņas novads, Kandavas novads, Kuldīgas novads, Mērsraga novads, Nīcas novads, Pāvilostas novads, Priekules novads, Rojas novads, Rucavas novads, Saldus novads, Skrundas novads, Talsu novads, Vaiņodes novads, Ventspils novads.

Vēsture

Pirms krusta kariem

Senās Kursas karte 13. gadsimtā.

Jau no aizvēsturiskiem laikiem Kurzemi apdzīvoja kurši un līvi. Tagadējās Grobiņas apkaimē 6.—9. gs. bijusi pastāvīga vikingu apmetne Ezerpils (Seeburg). Senākās rakstītās ziņas par seno Kursu ir atstājis Romas pāvesta legāts Ansgars (801-865), kas no 831. gada bija Hamburgas virsbīskaps, bet no 845. gada arī Brēmenes bīskaps. Viņa pēcnācējs Rimberts ap 875. gadu sarakstīja kuršu senvēsturei svarīgo darbu “Svētā Ansgara dzīve” (Vita s. Anskarii). Tajā vēstīts par zviedru vikingu ķēniņa Olava uzbrukumu kuršu karaļvalsts pilsētai (urbs regni) Ezerpilij, ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("Ezerpils kauja") un Apūlei (Apulia), ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ("Kauja pie Apūles"). Pēc sakāves kurši apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (censum) zviedru ķēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem.

Romas pāvesta Gregora IX vicelegāts Alnas Balduīns 1230. gada 28. decembrī noslēdza līgumu ar kuršu ķēniņu Lamekinu, kas liecināja par kūrijas tā laika nodomu dibināt Kurzemē Svētā Krēsla vasaļvalsti un atbrīvot Lamekinam padotās zemes no pakļautības Dānijas un Zviedrijas karaļvalstīm.

Krusta kari pret kuršiem

1242. gadā Vācu ordeņa Livonijas atzara mestrs Groningas Dīriķis iesauca Dānijas karaļa Igaunijas vasaļus, Tērbatas, Sāmsalas—Vīkas un Rīgas bīskapu karavīrus, kā arī iepriekš pakļauto un kristīto latgaļu un līvu spēkus. Ar apvienoto karaspēku viņš devās no Rīgas gar Kurzemes jūrmalu pret kuršiem, laupīdams un dedzinādams viņu zemi. Kuršu zemes padome nolēma slēgt mieru ar ordeni un atļāva izvietot ordeņa karavīrus Kuldīgā, kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas sākumu. Tajā kopā ar vācbrāļu garnizonu palika arī daļa kuršu labiešu, bet daži citi kuršu novadi nodrošināja šo mieru ar ķīlniekiem.

1253. gada 4.aprīlī krustnešu karaspēka vadonis Sainas grāfs Eberhards apliecināja, ka pēc Romas pāvesta rīkojuma ar Sāmsalas bīskapa un citu garīdznieku starpniecību viņš ordeņa vārdā Rīgas sanāksmē vienojies ar Kursas bīskapu Heinrihu no Licelburgas par 6 kuršu zemju sadalīšanu, pie kam Vanemas, Ventavas, Bandavas, Cekļa, Duvzares un Piemares zemēs minētais bīskaps saņem vienu, bet ordenis divas trešdaļas, kas izteiktas ar vārdā nosauktiem novadiem un to piederumiem. Vanemanes 3 ezeri (Kaņģeru, Engures un Usmas), kā arī Liepājas, Durbes un Svētezers palika nedalīti kopīgā lietošanā; upes, kas tek no šiem ezeriem, piederēja attiecīga novada kuršiem, paturot spēkā katra zemes kunga kundzību viņa zemē un tās ūdeņos. Tāpat nedalītas palika Kursas akmens lauztuves; ja vēlāk tiktu atklātas minerālu vai metālu atradnes, tad katrs kungs savā zemē paturētu kalnu regālijas. Neviens kursis nezaudēja savas īpašuma tiesības uz tīrumiem, pļavām, zvejas ūdeņiem, nesvētiem mežiem un bišu kokiem, bet arī bīskaps un ordenis paturēja savas grunts kungu tiesības uz kuršu realnastām. Kopīgos ūdeņos bīskapa ļaudis deva zivju desmito tiesu bīskapam, bet ordeņa ļaudis ordenim.

Kurzemnieku apdzīvotā teritorija kā Kurzemes un Zemgales hercogvalsts sastāvdaļa.

Kurzemes hercogiste un Kurzemes guberņa

Galvenais raksts: Kurzemes un Zemgales hercogiste

Krievijas impērijas Kurzemes guberņas (1796.-1917.) ģerbonis

Pēc Livonijas kara 1561. gadā Kurzemes un Zemgales teritorijā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas atradās vasaļatkarībā no Lietuvas dižkunigaitijas, pēc 1569. gada - no Polijas-Lietuvas kopvalsts. Vācu literāts Lentīlijs 17. gadsimta beigās rakstīja, ka Kurzemes jūrmalas iedzīvotāji (līvi) lieto igauņu valodu, bet citi lieto latviešu valodu, kurai nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu, un runā viņu noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā.

Pēc Polijas-Lietuvas sadalīšanas 1795. gadā Kurzeme tika pievienota Krievijas impērijai un izveidota Kurzemes guberņa. Pēc Kurzemes okupācijas 1812. gada jūlijā uz sešiem mēnešiem tika atjaunota Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste.

Kurzeme 20. gadsimtā

Kopš 1918. gada 18. novembra Kurzeme veido daļu no Latvijas Republikas, ko 1940.-1991. bija anektējusi PSRS. Ļoti smagi Kurzeme cieta abos pasaules karos. 2. pasaules karā ilgstoša kara darbība notika tās ziemeļu un rietumu daļā (saukts par "Kurzemes katlu" jeb "Kurzemes cietoksni"; 1944—1945).

Iedzīvotāji

gads	iedzīvotāji	latvieši	krievi	baltkrievi	ukraiņi	poļi	lietuvieši	ebreji	tatāri	vācieši	čigāni	igauņi	pārējie
1881.	306 058	241 205	3 923	krievi	krievi	lietuv.	3 293	23 622	0	30 383	738	126	2 768
%	100.00	78.81	1.28				1.08	7.72	0.00	9.93	0.24	0.04	0.90
1897.	339 845	265 777	8 521	384	263	6 661	8 230	16 372	143	31 779	570	461	684
%	100.00	78.21	2.51	0.11	0.08	1.96	2.42	4.82	0.04	9.35	0.17	0.14	0.19
1920.	282 453	234 558	2 146	700	nez.	3 749	8 636	14 396	nez.	16 676	nez.	466	1 126
%	100.00	83.04	0.76	0.25		1.33	3.06	5.10		5.90		0.16	0.40
1925.	286 650	242 193	3 638	393	nez.	3 148	3 962	14 883	nez.	15 112	nez.	429	2 892
%	100.00	84.49	1.27	0.14		1.10	1.38	5.19		5.27		0.15	1.01
1930.	288 092	246 309	3 162	992	nez.	3 378	4 348	12 900	nez.	14 215	nez.	372	2416
%	100.00	85.50	1.10	0.34		1.17	1.51	4.48		4.93		0.13	0.84
1935.	292 659	253 096	3 306	1 318	214	3 705	3 702	12 012	nez.	12 789	986	359	1 133
%	100.00	86.48	1.13	0.45	0.07	1.27	1.27	4.10		4.37	0.34	0.12	0.40
1989.	366 381	235 271	84 143	11 608	15 783	3 112	9 593	576	593	470	1 898	298	3 036
%	100.00	64.22	22.97	3.17	4.31	0.85	2.62	0.16	0.16	0.13	0.52	0.08	0.81
2000.	322 242	234 774	52 979	7 761	9 499	2 709	9 227	302	315	495	2 060	199	1 922
%	100.00	72.86	16.44	2.41	2.95	0.84	2.86	0.09	0.10	0.15	0.64	0.06	0.60
2011.	279 383	213 372	40 042	5 602	6 770	1 882	7 060	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	44 865
%	100.00	76.37	14.33	2.00	2.42	0.67	2.53						1.68

Skatīt arī

• Kurši
• Kurzemes bīskapija
• Kurzemes un Zemgales hercogiste
• Kurzemes valdnieku uzskaitījums
• Kurzemes guberņa
• Kurzemes plānošanas reģions
• Livonijas ordenis
• Livonijas ordeņa mestri

Ārējās saites

• A. Švābe "Senā Kursa".